Biedrība “Drosme Darīt”: VARAM draud pašvaldībām VES ierobežojumu dēļ. Pieprasām ministra demisiju.

Sabiedriskā labuma organizācija biedrība “Drosme Darīt” kategoriski nosoda Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) ministra Raimonda Čudara un VARAM valsts sekretāra Jāņa Patmalnieka rīcību, ar 2026. gada 12. janvāra lēmumu daļēji apturot Bauskas un Preiļu novadu teritorijas plānojumus saistībā ar vēja elektrostaciju (VES) izvietošanas ierobežojumiem. 

Izvērtējot šo lēmumu, secinām: VARAM ministra rīcība ir pretrunā Latvijas Republikas Satversmei, administratīvo tiesību principiem un starptautiskajām vides tiesībām, kā arī rada bīstamu precedentu pašvaldību autonomijas faktiskai anulēšanai. 

Valsts pārvalde nav izdarījusi savu mājasdarbu 

Latvijas Republikas Ministru kabinets gadiem ilgi nav spējis izstrādāt un ieviest vienotu, skaidru un izpildāmu regulējumu VES būtiskākajām ietekmēm uz vidi un sabiedrības veselību. Šī bezdarbība ir radījusi labvēlīgu vidi haotiskai vēja enerģijas projektu invāzijai Latvijā. 

VES specifisko ietekmju regulējumu bija paredzēts izstrādāt jau 2023. gadā. Vēlāk šie termiņi tika pārcelti līdz 2026. gada sākumam, taču arī tie nav ievēroti. Rezultātā Latvijā joprojām pastāv normatīvs vakuums VES jomā – nav vienoti regulēta VES būvniecība, ekspluatācija, ietekmju uzraudzība un atbildība, nav noteikti mirgošanas, trokšņa, infraskaņas, drošības attālumu robežlielumi, definētas atbildības un finansiālās garantijas VES demontāžas un rekultivācijas pasākumiem.  

VES projektu apjomi pārsniedz valstī noteiktos mērķus 

Nacionālais enerģētikas un klimata plāns 2030. gadam (NEKP) skaidri nosaka mērķi – 1,5 GW kopējā VES jauda līdz 2030. gadam. 

Tomēr reālajā dzīvē projektu apjomi šo mērķi jau ir daudzkārt pārsnieguši. Šobrīd Latvijā uzsākto vai plānoto VES fermu projektu skaits pārsniedz 100, publiskajos reģistros reģistrēti plāni gandrīz 3000 turbīnām ar kopējo jaudu virs 20 GW, savukārt ietekmes uz vidi novērtējumi (IVN) regulējuma trūkuma dēļ daudzos gadījumos ir pārvērtušies par selektīvu un patvaļīgu citu valstu normu izmantošanu, kas kalpo pasūtītāju, nevis sabiedrības interesēm. 

Īpaši strauji pieaudzis VES projektu skaits pēdējos gados, kad ar Enerģētiskās drošības un neatkarības veicināšanai nepieciešamās atvieglotās energoapgādes būvju būvniecības kārtības likumu ieviesti atviegloti noteikumi VES būvniecībai. Katru gadu 20-25 jauni VES projekti uzsāk ietekmes uz vidi vērtēšanas procesus, vairākās pašvaldībās kopējā plānotā VES fermu jauda jau pārsniedz 500 MW (piem. Saldus, Bauskas, Jēkabpils novados).  

Attēls nr.1 VES IVN uzsāktie procesi. Avots: VVD reģistri 

Šādā situācijā teritorijas plānošanai pašvaldību līmenī ir vairāk kā leģitīms pamats kļūt selektīvākai, teritorijas plānojums palicis par pēdējo iespēju, lai nodrošinātu samērīgumu starp mērķiem un īstenošanas kapacitāti, starp valsts iecerēm un teritoriju nestspēju. 

Valsts pārvalde izliekas neredzam cēloņus 

Tā vietā, lai ministrijas un Ministru kabinets pildītu sev deleģētos pienākumus, VARAM pārmet pašvaldībām, ka to noteiktajiem vides un sabiedrības interešu aizsardzības ierobežojumiem “nav pamatojuma”. Šonedēļ divas pašvaldības tiek sodītas par nostāšanos savu iedzīvotāju un vides interešu pusē ar plānojumu daļēju apturēšanu. Turklāt VARAM ministrs publiskajā telpā piedraud pārējām ar līdzīgām sankcijām, ja to plānojumi ietvers ierobežojumus VES. 

VARAM acīmredzami ignorē faktu, ka pašvaldībām nav jāatbild par enerģētikas politiku. Pašvaldību uzdevums ir nodrošināt, lai enerģētikas ieceres pašvaldību teritorijā nekļūtu par konfliktu, drošības risku un negatīvu kumulatīvu ietekmju avotu. 

VARAM cenšas neredzēt, ka ar teritorijas plānojumu pašvaldības aizsargā vidi, ainavu, iedzīvotāju veselību, regulē infrastruktūras slodzi, publisko drošību un dzīves kvalitāti savā teritorijā. 

Pašvaldības ir pelnījušas atbalstu 

Biedrība “Drosme Darīt” atbalsta Bauskas, Preiļu un citas pašvaldības, kas savos teritorijas plānojumos noteikušas piesardzīgus telpiskus filtrus VES industriālajām būvēm tieši tāpēc, ka valsts pārvalde nav nodrošinājusi vienotu drošības standartu, pēc kura projektus varētu objektīvi izvērtēt, salīdzināt un kontrolēt. 

Situācijā, kad regulējums ir nepilnīgs un VES fiziskās ietekmes uz vidi un veselību nav pietiekami izpētītas un nostiprinātas normatīvajos aktos, tieši pašvaldību plānotāji, dialogā ar iedzīvotājiem, ir tie, kas cenšas definēt sabiedrību un vidi sargājošus nosacījumus. 

Par VARAM ministra publiskajiem draudiem 

Atgādinām: VARAM ministra publiski izteiktie draudi apturēt visus teritorijas plānojumus, kuros noteikti VES ierobežojumi, ir tiesiskās noteiktības, labas pārvaldības un piesardzības principa pārkāpums, kas sasaucas arī ar Satversmes 115. pantu par tiesībām uz labvēlīgu vidi. 

Aiz katra pašvaldības lēmuma stāv tūkstošiem iedzīvotāju, kuri demokrātiskos procesos ir pauduši savu gribu. VARAM ministra rīcība sūta vēstījumu, ka šī griba netiek respektēta. 

Biedrības pozīcija un prasības 

Pieprasām VARAM ministra Raimonda Čudara un VARAM valsts sekretāra Jāņa Patmalnieka atkāpšanos no amata sakarā ar politisku atbildību par VARAM ministra publiskiem signāliem un draudiem, kas faktiski vērsti uz jebkuras pašvaldības, kura uzdrošinās aizsargāt savus iedzīvotājus, iebiedēšanu. 

Aicinām iedzīvotājus aktīvi paust savu nostāju, piedalīties teritorijas plānošanas un IVN procesos un aizstāvēt tiesības uz drošu un kvalitatīvu dzīves vidi. 

Pieprasām, lai valsts vispirms pieņem skaidru, vienotu un izpildāmu VES regulējumu (veselība, drošība, mirgošana, zemfrekvences, demontāža, finanšu garantijas) un līdz tam aptur jaunu atļauju un atzinumu izsniegšanu. 

Atbalstām tehnisku formulējumu uzlabošanu teritorijas plānojumos, ja tas nepieciešams, taču tas nemaina pamatvajadzību pēc piesardzīgiem un sargājošiem telpiskiem kritērijiem. 

Aicinājums sabiedrībai, medijiem un iestādēm 

Latvijas pašvaldībām: VARAM rīkojumi par plānojuma apturēšanu ir nesamērīga reakcija ja ir runa tehniskām neprecizitātēm. VARAM rīkojumi nav leģitīmi, ja ir runa par intensīvas industriālas ietekmes ierobežošanu. Jūsu noteiktie ierobežojumi ir likumīgi. Stāviet stingri par saviem iedzīvotājiem!  

Latvijas iedzīvotājiem: Iesaistieties! Parakstiet pašvaldību paziņojumus, nāciet uz sapulcēm, piedalieties piketos. Šī nav tikai cīņa par vēja parkiem – tā ir cīņa par demokrātiju! 

Medijiem: Veiciet izmeklējošo žurnālistiku! Pētiet VARAM amatpersonu saistības ar energouzņēmumiem. Sabiedrībai ir tiesības zināt, kāpēc centrālā vara tik agresīvi aizstāv privātu uzņēmumu intereses. 

Saeimas deputātiem: Nostājieties skaidri! Vai atbalstāt pašvaldību autonomiju vai oligarhu intereses? Jūsu klusēšana ir līdzdalība konstitucionālo tiesību pārkāpšanā. 

Mēs nepiekāpsimies. Mēs aizstāvēsim pašvaldību autonomiju, iedzīvotāju tiesības un demokrātiju Latvijā ar visiem likumīgajiem līdzekļiem. 

I. PĀRKĀPTO TIESĪBU NORMU APKOPOJUMS 

1. KONSTITUCIONĀLIE PĀRKĀPUMI 

Satversmes 101. pants – Pašvaldību autonomija 

VARAM ministra rīcība ir tieša iejaukšanās pašvaldību konstitucionāli garantētajās autonomajās funkcijās. Satversmes 101. pants nosaka, ka pašvaldības ir demokrātiski ievēlētas institūcijas, kurām ir tiesības pašām kārtot vietējas nozīmes jautājumus. Teritorijas plānošana ir autonomā funkcija, ko Satversmes tiesa ir atkārtoti atzinusi par pašvaldību ekskluzīvu kompetenci (ST spriedums lietā Nr. 2010-54-03, 2011-24-03). 

Pārkāpuma būtība: Ministrs pārsniedz savas pilnvaras, uzspiežot pašvaldībām, kā tām jāīsteno teritorijas plānošana, faktiski atņemot pašvaldībām tiesības aizsargāt savus iedzīvotājus. 

Satversmes 105. pants – Tiesības uz īpašumu 

VARAM apgalvo, ka pašvaldību noteiktie ierobežojumi "pārkāpj VES attīstītāju īpašuma tiesības". Taču ministrija pilnībā ignorē, ka arī vietējo iedzīvotāju īpašuma tiesības tiek pārkāptas: 

1. Vēja parki samazina nekustamā īpašuma vērtību par 20-40% (starptautiskie pētījumi); 

2. 800m zonā iedzīvotāji nevar būvēt dzīvojamās ēkas uz sava īpašuma; 

3. Pasliktinās dzīves kvalitāte (troksnis 35-45 dB, ēnu mirdzēšana, vizuālā piesārņošana). 

Pārkāpuma būtība: VARAM piemēro dubultstandartu – aizsargā VES attīstītāju intereses, bet ignorē vietējo iedzīvotāju konstitucionālās tiesības. 

Satversmes 1. pants – Latvija ir demokrātiska tiesiska valsts 

Demokrātija nozīmē, ka varai jākalpo tautai, nevis ekonomiskajām elitēm. VARAM rīcība demonstrē autoritāru pieeju, kur centrālā vara patvaļīgi ignorē vietējo kopienu demokrātiski izteikto gribu. 

2. ADMINISTRATĪVO TIESĪBU PĀRKĀPUMI 

Administratīvā procesa likuma 7. pants – Tiesiskuma princips 

Ministram nav likumīga pamata apturēt teritorijas plānojumus, jo pašvaldības nav pārkāpušas nevienu likumu. MK noteikumu Nr. 240 punkts 163.2. nosaka "vismaz 800m", kas nozīmē minimumu, nevis maksimumu. Pašvaldībām ir pilnas tiesības noteikt lielākus attālumus, pamatojoties uz vietējiem apstākļiem. 

Juridiskā argumentācija: 

0. Vārds "vismaz" latviešu valodā nekad nenozīmē "ne vairāk kā"; 

1. MK noteikumu Nr. 240 punkts 162 tieši atļauj pašvaldībām noteikt aizliegumus VES būvniecībai; 

2. Ja pašvaldība var pilnībā aizliegt VES, tad loģiski, ka tā var noteikt arī lielākus attālumus. 

Administratīvā procesa likuma 13. pants – Samērīguma princips 

VARAM ir izvēlējusies visradikālāko līdzekli – teritorijas plānojumu apturēšanu, nevis dialogu ar pašvaldībām. Tas ir nesamērīgi un neattaisnojami, jo: 

0. Latvijā ir pietiekami daudz teritoriju VES izvietošanai, neapdraudot iedzīvotājus; 

1. Energoneatkarību var sasniegt arī ar citiem atjaunojamiem energoresursiem (saule, biomasa, hidroenerģija); 

2. Nav veikti zinātniski pētījumi, kas pierādītu, ka 800m ir pietiekami drošs attālums. 

Administratīvā procesa likuma 12. pants – Labas pārvaldības princips 

VARAM pieprasa no pašvaldībām "zinātniskus pamatojumus" 2 km attālumam, bet pats nespēj uzrādīt nevienu zinātnisku pētījumu, kas pierādītu, ka 800m ir droši. Latvijā nav: 

0. Pētījumu par VES trokšņa ietekmi uz cilvēku veselību; 

1. Pētījumu par ēnu mirguļošanas efektu; 

2. Pētījumu par ietekmi uz nekustamā īpašuma vērtību; 

3. Pētījumu par ietekmi uz kultūras ainavu. 

3. STARPTAUTISKO TIESĪBU PĀRKĀPUMI 

Eiropas Vietējo pašvaldību harta (ratificēta 1995. gadā) 

4. pants: "Vietējām varām piešķirtās pilnvaras parasti ir pilnīgas un ekskluzīvas. Cita, centrālā vai reģionālā vara, nedrīkst tās apstrīdēt vai ierobežot, izņemot gadījumus, kad tas paredzēts likumā." 

Pārkāpuma būtība: VARAM cenšas atņemt pašvaldībām tiesības pielāgot regulējumu vietējiem apstākļiem, kas ir tiešs Hartas pārkāpums. 

Orhūsas konvencija par pieeju informācijai un sabiedrības līdzdalību vides jautājumos 

6. pants: Garantē agrīnu, savlaicīgu un efektīvu sabiedrības līdzdalību vides lēmumu pieņemšanā. 

Pārkāpuma būtība: Bauskas un Preiļu pašvaldības ir veikušas plašu sabiedrības apspriešanu, kurā iedzīvotāji skaidri paudušies pret vēja parkiem. VARAM lēmums ignorē sabiedrības viedokli un pārkāpj Latvijas starptautiskās saistības. 

ES Direktīva 2011/92/ES par ietekmes uz vidi novērtējumu 

Direktīva prasa respektēt sabiedrības līdzdalību lēmumu pieņemšanā par projektiem, kas ietekmē vidi. VARAM faktiskā sabiedrības viedokļa atmešana ir šīs direktīvas pārkāpums.  

II. VARAM ARGUMENTĀCIJAS NESASTĀVĪGUMS 

VARAM MĪTS	PATIESĪBA
"Pašvaldības nedrīkst noteikt lielākus attālumus nekā 800m"	MK noteikumi Nr. 240 nosaka "vismaz 800m" – tas ir MINIMĀLAIS standarts, nevis maksimālais. Pašvaldībām ir pilnas tiesības noteikt lielākus attālumus, pamatojoties uz teritorijas īpatnībām, iedzīvotāju veselības aizsardzību un ainavu aizsardzību.
"Pašvaldības nav sniegušas zinātniskus pamatojumus"	Saskaņā ar VARAM pašas vadlīnijām: "Pašvaldības uzdevums nav veikt inženiertehniska rakstura aprēķinus... jo šādus aprēķinus pilnvarotas veikt institūcijas, kurām likumdevējs šādu uzdevumu noteicis." Taču pats Ministru kabinets nav veicis šādus pētījumus! VARAM pieprasa no pašvaldībām to, ko pats nav izdarījis.
"800m ir pietiekami"	Starptautiskā prakse pierāda pretējo: Vācija (Bavārija) – 2500m (10H formula); Dānija – ~1000m (4H formula ar kompensāciju NĪ vērtības samazinājumam) un ~1500m (6H formula, ja kompensācija netiek paredzēta); Lielbritānija (Skotija) – rekomendē 2000m.

III. INTEREŠU KONFLIKTA UN KORUPCIJAS RISKI 

Sabiedrībā ir radušās nopietnas aizdomas, ka VARAM amatpersonu rīcība ir ietekmēta no vēja parku lobiju puses. Ir konstatēti šādi trauksmes signāli: 

1. Agresīvā retorika – Ministra publiskie paziņojumi ir vērsti pret pašvaldības un iedzīvotāju viedokli, nevis konstruktīvi analizē dokumentu saturu; 

2. Koordinēta kampaņa – Vairāku pašvaldību teritorijas plānojumu vienlaicīga apturēšana liecina par sistemātisku spiedienu; 

3. Jaunās Vienotības saistība ar enerģētikas lobiju – Partija, kurā darbojas VARAM ministrs Raimonds Čudars un VARAM valsts sekretārs Jānis Patmalnieks, ir saņēmusi ziedojumus no energouzņēmumiem;