Valsts vides dienests (VVD) šī gada 8. aprīlī saņēma SIA “Utilitas Wind” iesniegumu par ietekmes uz vidi novērtējuma (IVN) procedūras piemērošanu vēja parka “Eleja” un ar to saistītās infrastruktūras būvniecībai Jelgavas novada Sesavas un Elejas pagastā un Bauskas novada Viesturu pagastā, portālu informēja VVD pārstāve VVD Atļauju pārvaldes Ietekmes uz vidi novērtējuma daļas vadītāja Vineta Maskava.

SIA “Utilitas Wind” projekts paredz līdz 17 vēja elektrostacijām ar kopējo plānoto jaudu līdz 120 MW, tai skaitā iespēju integrēt stacionāro enerģijas akumulācijas sistēmu. Turbīnu izvietojums tiks precizēts ietekmes uz vidi novērtējuma ietvaros, ievērojot attālumus no dzīvojamām mājām, ciemiem, pilsētām, meža masīviem un aizsargājamām dabas teritorijām.

Sākot ar 1. maiju, sāksies 16 vēja turbīnu transportēšana uz Latviju. Katra no tām ir vairāk nekā 250 metrus augstas. Dažas no tām savu ceļojumu noslēgs Smiltenē, bet pārējās Valmieras rajonā. Vēja turbīnu detaļas caur Igauniju tiks transportētas pa diviem maršrutiem, kas abi ies cauri Viljandi apriņķim.

90 metrus garās vēja turbīnu lāpstiņas savu ceļojumu sāks Paldiskos, Igaunijā, un pārvietosies trīs transportlīdzekļu konvojā pa Tallinas-Tartu šoseju līdz Imaverei un pēc tam pa "Via Baltica" šoseju uz Latviju.

Saskaņā ar Eiropas Vides aģentūru, troksnis atbildīgs par visa veida veselības ligām, sākot no satraukuma un miega traucējumiem līdz pat nopietnām sirds, asinsvadu un vielmaiņas sistēmas problēmām. Cieš arī bērnu uztveres spējas, lasītprasme un pat uzvedība skolās. Papildus tam hronisks troksnis iespaido arī nervu sistēmu, paātrinot sirdsdarbību un paaugstinot asinsspiedienu. Palielinās arī infekciju risks.

Saskaņā ar Eiropas Vides aģentūru, hronisks vides troksnis būtiski apdraud veselību, izraisot miega traucējumus, stresu, kā arī sirds, asinsvadu un vielmaiņas slimības. Tas negatīvi ietekmē bērnu kognitīvās spējas un uzvedību, kā arī rada nervu sistēmas pārslodzi. Šis piesārņojums ir būtisks riska faktors, kas skar miljoniem eiropiešu.

Trokšņa ietekme uz veselību:Sirds un asinsvadu sistēma: Hronisks troksnis paaugstina asinsspiedienu un paātrina sirdsdarbību, kas var izraisīt nopietnas sirds slimības.
Miega un garīgā veselība: Troksnis traucē miegu, radot nogurumu, aizkaitināmību un satraukumu.

Ietekme uz bērniem: Paaugstināts trokšņa līmenis skolās un mājās pasliktina bērnu atmiņu, uztveres spējas un lasītprasmi.

Saskaņošanas stadijā ar Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministriju (VARAM) ir pašvaldībā izstrādātā karte, kurā iezīmētas potenciālās Gulbenes novada teritorijas vēja parku iespējamajai izvietošanai. Šādas kartes esamību “Dzirkstelei” apstiprina novada domes priekšsēdētāja vietnieks Gunārs Babris.

Šāda karte, kur iezīmētas potenciālās vietas vēja parku projektu īstenošanai, ir publiski pieejama, tā iekļauta Gulbenes novada teritorijas plānojuma grozījumu 2. redakcijā. To ikviens var atrast pašvaldības oficiālajā interneta vietnē, atverot Gulbenes novada domes 2025. gada 22. oktobra sēdes lēmumu.

Šā dokumenta – novada teritorijas plānojuma 2. redakcijas grozījumu – izstrāde pabeigta pagājušajā gadā. Tur ir pievienots paskaidrojuma raksts, kur 18. lappusē ir sadaļa “Perspektīvā vēja elektrostaciju un vēja parku attīstības teritorija”.

Neviens no oranizatoriem, ne Debašu centra vaditāja, ne VEA pārstāvji, pat ar 2 iesnieguma vēstulēm neuzaicināja opozīcijas puses pārstāvus no biedrības "Drosme darīt", lai diskusijas un debates būtu pilnvērtīgas un patiesi izglītojošas. Ar drošu elektronisko parakstu parakstītās vēstules ar lūgumu piedalīties tika ignorētas, neatsūtot nekādu atbildi. Tā tiek organizētas abpusējas debates par Valsts piešķirtu naudu informēšanai par Zaļo enerģiju, šoreiz konkrēti VES diskusijām Valsts Izglītības iestādēs. (Teksts nav no publicētā raksta, šis teksts ir kā fakts par notikušo debašu turnīra organizēšanu).

Sestdien Āgenskalna Valsts ģimnāzijā noslēdzies biedrības "Debašu centrs" un Latvijas Vēja enerģijas asociācijas rīkotais nacionālais skolēnu debašu turnīrs. Tajā uzvarēja Liepājas Valsts ģimnāzijas komanda, portālu "Delfi" informēja pasākuma organizatori.

Būvatļaujas īstenošanas termiņš ir līdz 2031. gada 26. martam. Tādējādi "Latvenergo" var sākt iepirkumus turbīnu iegādei un būvdarbiem.

Boreiko informē, ka "Latvenergo" plānotajā vēja elektrostaciju parkā plānotas astoņas turbīnas ar jaudu līdz 7,2 megavatiem (MW). Torņa augstums plānots līdz 199 metriem, rotora diametrs - līdz 175 metriem, bet kopējais turbīnas maksimālais augstums - līdz 285 metriem.

Tas viss tikai apliecina to, ka nav nepieciešama kāda brīnumaina enerģijas ražošanas tehnoloģija, lai jau ar esošajām spētu sasniegt iespaidīgus rezultātus. Daļa pētnieku un zinātnieku uzskata, ka jau ir sasniegts lūzuma punkts pārejai no fosilajiem resursiem uz atjaunojamiem. Proti, ar laiku cilvēki no fosilajiem atteiksies vispār un vairs nav ceļa atpakaļ.

To, ka mūsu valstī gan mājsaimniecībām, gan uzņēmumiem, gan valsts un pašvaldību iestādēm elektrības patēriņš ir diezgan liels, nosaka dažādi faktori, to vidū arī klimats, kura ietekmē ziemā neiztikt bez apgaismojuma telpās pat dienas laikā. Elektrības patēriņu veicina arī XXI gadsimtam raksturīgais dzīves modelis, kurā tieši elektrība nodrošina procesu funkcionēšanu gandrīz visās jomās.

Laiku pa laikam ir vērojami centieni padarīt kādu no elektrības ražošanas virzieniem par plaša mēroga aktualitāti, un šajā pavasarī atkal tas ir vērojams attiecībā uz vēja enerģiju. Jau iepriekš ir bijuši centieni sabiedrībā kultivēt ļoti asus viedokļus – kategoriski "par" vēja parkiem vai kategoriski "pret" tiem. Tie, kuri cenšas pamatot viedokli "par" vēja enerģijas ražošanu Latvijā, akcentē nepieciešamību stiprināt mūsu valsts enerģētisko neatkarību, izpildīt Eiropas Savienības mēroga plānu, kas pazīstams kā Zaļais kurss, kā arī izmantot mūsu klimatu, kas ir pietiekami vējains, lai vēja enerģijas ražošanu varētu uztvert nopietni. 

Tie, kuri ir "pret", uztraucas par vēja turbīnu ietekmi uz cilvēku veselību un tiesībām dzīvot mierīgā vidē, kā arī raizējas par citu dzīvo būtņu, piemēram, putnu, ierastajiem apstākļiem.

Vēja elektroenerģijas stacijas ir jābūvē, un tās ir jābūvē tur, kur tās vismazāk traucē cilvēkiem un dabai. Latvijas galvenais resurss ir neskartā daba, un to saka visur Eiropā. Runājot par vēja enerģiju, galvenais kritērijs ir vieta. Un to nav daudz. Jāizmanto degradētās Latvijas teritorijas. Arī Rietumeiropas uzņēmumi vēlētos izvietot vēja stacijas Baltijas valstīs, un, tā kā mēs esam valstis ar savu pašcieņu, mums par to ir jālemj.

Par to, vai enerģētikas jomā Latvija tuvojas krīzei, TV24 raidījumā “Naudas cena” diskutēja AS “Latvenergo” valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Čakste, 14. Saeimas deputāts Andris Kulbergs (AS), Auto asociācijas prezidents, kā arī Ekonomikas ministrijas parlamentārais sekretārs Jurģis Miezainis (ZZS).

“Mēs lielā mērā spējam sevi nodrošināt ar TEC un HES palīdzību, taču vienlaikus jāattīsta arī vēja un saules enerģija,” sacīja “Latvenergo” vadītājs.

Eksperti kopumā atzīst – enerģētikas tirgus joprojām ir nestabils, un iedzīvotājiem jārēķinās ar iespējamu izmaksu pieaugumu nākotnē.

Kodolstacijas vairs nav tikai uz papīra

Uzņēmums “Fermi Energia” virza mazo kodolstaciju projektu Igaunijā. “Fermi Energia AS” izpilddirektors Kalevs Kallemets ekskluzīvā sarunā ar “nra.lv” skaidroja, cik tālu pavirzījies viņu projekts un kā viņi vērtē kaimiņvalstu izredzes tikt pie savas kodolenerģijas.

Pēc K. Kallemeta teiktā, Igaunijas projekts vairs nav tikai ideja uz papīra. Valsts līmenī process neaprobežojas ar diskusijām par atomenerģijas nākotni. Kodolenerģijas un drošības likums ir nodots Rīgikogu, un pašlaik notiek darbs parlamenta komisijās. Galīgais balsojums, kā sagaidāms, varētu notikt līdz jūnijam.

Biedrība "Drosme Darīt" vērš likumdevēju, investoru un sabiedrības uzmanību uz būtiskiem riskiem, kas saistīti ar vēja enerģijas attīstību Latvijā un Baltijā, informēja biedrība.

Viens no būtiskākajiem jautājumiem biedrības vērtējumā ir pretrunīgā politikas vide. Biedrība norāda, ka publiski un politikas dokumentos ir izslēgta tiešu subsīdiju ieviešana, taču vienlaikus investoru diskusijās tiek pieļauti garantētas cenas mehānismi kā projektu finansēšanas priekšnosacījums. Šāda neskaidrība rada augstu politisko risku un var novest pie situācijas, kur investīciju projekti kļūst ekonomiski neizpildāmi.

Laukos grib mieru un klusumu

Lai arī ar prezentāciju palīdzību eksperti centās izskaidrot, ka vēja parks nevar atstāt sliktu ietekmi, tomēr sanākušie iedzīvotāji (kuru varēja būt vairāk) vēlējās rast skaidras atbildes uz saviem jautājumiem. Piemēram, ja visas 52 mājsaimniecības apspriešanas laikā iesniegs rakstiskus iebildumus, vai projekts tiks pārtraukts? Pasākuma moderatore sacīja: “Jebkurā gadījumā jums jābūt konkrētam pamatojumam, kāpēc jūs negribat vēja parku.” Tomēr cilvēki laukus izvēlas kā klusuma un miera ostu, domājot par savu veselību, nevēloties dzīvot stresainā vidē, trokšņos, putekļos. Pēdējos gados laukus par savu dzīvesvietu izvēlas ģimenes ar maziem bērniem. Tāpat iedzīvotājus uztrauc arī tas, ka vēja parka tuvums negatīvi ietekmēs viņu īpašumu vērtību. Taču šie argumenti atduras pret to, ka teritorijas plānojums šādu būvi neaizliedz.

Šie nebija vienīgie jautājumi, kas satrauc plānotā vēja parka apkārtnes iedzīvotājus. Vai jūs paši tādā teritorijā gribētu dzīvot? Uz to gan neviens no ekspertiem neatbildēja. Nākamā tematiskā darbnīca notiks 8. aprīlī, kad runās par ietekmi uz ainavu.

Autors: Aleksandrs Lielmežs, siltumenerģētiķis

13.01.2022.g. MK sēdes audioierakstā par to var dzirdēt arī no tā laika VARAM ministra Toma Artūra Pleša kunga, kurš tagad ir VES attīstītāju Dānijas- Vācijas kompānijas “Eurowind Energy” izpilddirektors . Viņš atklāti saka, citāts “pēc ilgu gadu smagām diskusijām mums izdevās grozīt MK noteikumus, kas paplašina potenciālās VES izvietošanas vietas. Šis apmērs ir palielinājies 8 līdz10 reizes nekā līdz šim”. Interesanti, kas ir tie pārējie mēs? Vēl piebilst, ka pašvaldībām jāierobežo tiesības par VES izvietošanas aizliegumiem. Iespējams, ka vietējo novadu pašvaldību skaita samazināšana no 112 uz 35 arī ietilpa šo mērķu sasniegšanā, lai nebūtu tik liela pretestība.

Skaidrs, ka process, kad sāka runāt par vēja parku būvniecību Latvijā, bija necaurspīdīgs un nepareizs un vairāk par kāda biznesu, nevis kopējo labumu.

 Tā kā lielā mērā tas ir par godīgumu un caurspīdīgumu, un to, lai mēs kā sabiedrība rīkotos solidāri un mēģinātu domāt par Latvijas valsti un Latvijas cilvēkiem. Šobrīd jau tiešām tā kā saprotam, ka no klimata izmaiņām, protams, neizmuksim, bet kaut ko tomēr varam darīt, lai tās vēl mazliet palēninātu. Ir jāsaprot, ka pašlaik saimniekot atbilstoši esošajai situācijai nozīmē maksimāli censties saglabāt dabas daudzveidību.

Ministru kabinets jau pirms četriem gadiem apņēmās izstrādāt noteikumus, cik skaļas drīkst būt vēja turbīnas, bet Klimata un enerģētikas ministrija tos sāka rakstīt tikai pērn, taču, kad tos pieņems, vēl nezina.

Klimata un enerģētikas ministrija konsultējusies ar biedrību “Drosme Darīt”. Viņu ieskatā regulējums nav pietiekams – maksimālais skaļums jānosaka 40 decibeli un jāprecizē trokšņa līmeņa aprēķins. Mirguļošanu nedrīkstētu atļaut vispār, ja ēna no turbīnas krīt uz dzīvojamajām mājām, skolām, slimnīcām.

Līdz 5. aprīlim Kuldīgas novada Ēdolē notiek lokālplānojuma vēja parkam "EKO Ziemeļi" sabiedriskā apspriešana. Ar šo attīstītāju iedzīvotāji ir tikušies ne reizi vien. Dažādu ierobežojumu dēļ sākotnējās ieceres turbīnu skaits jau samazināts. Arī otrdienas vakarā notikušajā klātienes sarunā atklājās, ka turbīnu skaits būs jāsamazina vēl.

Ēdoles pagasta iedzīvotāji aktīvi iesaistījušies visās apspriedēs, arī šajā reizē emocionāli uzsvēra, ka Ēdoles pagasts ir viens no ainaviskākajiem Latvijā un arī bagātākajiem ar dižkokiem, tāpēc viņus īpaši uztrauc kaitējums dabai.

Ēdoles pagasta iedzīvotāja Zane Jančevska: "Ir citi likumi, kas eksistēja pirms 1000 un vairāk gadiem – par cilvēku apdraudējumu, par zemes apdraudējumu, par bitēm, par putniem, tas ir par mūsu zemi, par mūsu Latviju."

Biedrības "Mēs Ēdolei" pārstāvis Vitālijs Šalkovskis: "Tā nav zaļā enerģija, jo aiz tādas zaļās enerģijas, kur tiek pārstrādāts nenormāli daudz visādu izejvielu, lai varētu iegūt materiālus, lai viņi uzbūvētu kaut vienu to torni. Tā nav zaļā."

Vienlaikus opozīcijas komandas akcentēja sarežģījumus, kas saistīti ar vēja parku uzstādīšanu un infrastruktūru, to ietekmi uz dabu, pārstrādes problēmām un jautājumiem par drošību cilvēkiem un apkārtējai videi. Argumentācija tika balstīta gan zinātniskos faktos, gan piemēros no citu valstu pieredzes, kas ļāva debatētājiem parādīt plašu skatījumu uz enerģētikas attīstības izaicinājumiem.

Uzņēmums “Latvijas vēja parki”, kas plānoja vēja parku attīstību arī Aizkraukles novadā, pagājušo gadu noslēdzis ar 1,399 miljonu eiro zaudējumiem, kas ir par 28% vairāk nekā gadu iepriekš, liecina “Firmas.lv” informācija.

Vienlaikus uzsvērts, ka vēja parki netikšot būvēti “Natura 2000” teritorijās, mikroliegumos un to buferzonās. Prioritāri attīstībai paredzēts izvēlēties vietas ar mazāku ietekmi uz vidi, piemēram, jau esošas cirsmas.

Kompānijas gada pārskata vadības ziņojumā teikts, ka pagājušā gada zaudējumi galvenokārt ir saistīti ar projektu vadības un atbalsta pakalpojumu izmaksām.

Gada pārskata vadības ziņojumā teikts, ka 2023. gada 28. novembrī Ministru kabinets (MK) pieņēma lēmumu “Latvijas vēja parkiem” piešķirt tiesības iegūt apbūves tiesības noteiktās AS “Latvijas valsts meži” (LVM) teritorijās un apstiprināja vienreizējo maksājumu 3 142 877 eiro apmērā.

Vairāki jautājumi no sanāksmes dalībniekiem skāra zemas frekvences troksni, kas šim vēja parkam vērtēts kontekstā ar citiem līdzīgiem projektiem apkaimē. Tieši kumulatīvā efekta risks licis samazināt turbīnu skaitu, norādīja eksperte. Vēja parkam jāsagatavo arī civilās aizsardzības plāns, kas taps sadarbībā ar atbildīgajiem valsts un pašvaldības dienestiem, piebilda K. Siliņa.

Iecavnieks Modris Zakarītis interesējās, kā mazinās mirgošanas efektu tuvākajās mājās. A. Kombecovs skaidroja, ka turbīnām ir automātiskie regulatori, kas aptur spārnu kustību brīžos, kad mirgošana var traucēt konkrētās mājas iemītniekus.

Pēc jautājuma no auditorijas A. Kombecovs informēja, ka tīkla plūsmas stabilizācijai nākotnē iecerēts pie vēja parka uzstādīt elektroenerģiju uzkrājošās bateriju sistēmu (angliski – Battery Energy Storage System jeb BESS), kāda jau darbojas pie cita «Enery» vēja parka Igaunijā.

Vienlaikus opozīcijas komandas akcentēja sarežģījumus, kas saistīti ar vēja parku uzstādīšanu un infrastruktūru, to ietekmi uz dabu, pārstrādes problēmām un jautājumiem par drošību cilvēkiem un apkārtējai videi. Argumentācija tika balstīta gan zinātniskos faktos, gan piemēros no citu valstu pieredzes, kas ļāva debatētājiem parādīt plašu skatījumu uz enerģētikas attīstības izaicinājumiem.

Par VES ietekmi uz vidi un veselību. Arvien vairāk sabiedrībai ir pieejami dati par VES negatīvo ietekmi uz vidi un cilvēku veselību. To visu var atrast internetā. Iespējamais pagrieziena punkts Eiropā varētu sākties 24.03.2026., jo tad Eiropas Parlamentā paredzēta diskusija par augsto – līdz 300 m – VES ietekmi uz vidi un veselību. 

Notiks atzīta zinātnieka, Upsalas Universitātes profesora Kena Matsona uzstāšanās, kurš ilgstoši veicis plašus pētījumus par infraskaņas ietekmi. Citāts: "Pētījumi liecina, ka infraskaņa no vēja turbīnām var izplatīties vismaz 10 kilometrus no avota. Balstoties uz šiem fiziskajiem datiem, Matsons iesaka lielajām turbīnām būt drošā attālumā no mājām, 5 līdz 10 kilometru, kas ir ievērojami augstāki standarti par pašreizējiem."

Vērtē kodolenerģijas attīstību Latvijā

Viens no iespējamiem scenārijiem, kas šodien apspriests, ir kodolenerģētikas attīstība. Ekonomikas ministrs Viktors Valainis (Zaļo un Zemnieku savienība (ZZS)), uzskata, ka pēc 10 gadiem Baltijas valstīm šāds enerģijas avots būs nepieciešams.

“Vienkārši valstiskā līmenī nav atbildes. Nevis tas, ka mēģināt pierādīt, ka es esmu muļķis, bet, lūdzu, pierādiet to, ka man nav taisnība.”

Skaļas diskusijas vēja parku izbūves jautājumā Bauskas novadā aizsākās jau pagājušajā gadā, kad Vecumnieku iedzīvotāji kategoriski iebilda vēja parka “Stelpe1” izbūvei. Tas gan nebūt nav vienīgais vēja parks, ko iecerēts uzbūvēt Bauskas novadā.

Protesta akcijas dalībnieks Gundars Cekuliņš līdzi paņemtajā kartē rāda, ka tur iezīmēti četri vēja parki, kuros uzsākta, pabeigta vai plānota ietekmes uz vidi (IVN) vērtēšana: “Te ir daži parki ap Vecumniekiem. Te ir pēdējie cipari, kas jau ir apstiprināti priekš iespējamajām būvatļaujām. Sākotnēji cipari bija vēl lielāki.”

Kā ziņo Jelgavas novada pašvaldība, šobrīd turpinās vēja parka “Dalbe” attīstības iecere – Valsts vides dienestā iesniegts ietekmes uz vidi novērtējuma ziņojums, lai saņemtu atzinumu par projekta īstenošanu.

Noklausies! Vērtīgi! 

Kaspara Pudnika saruna  ar kopienas "PretVējš" līderi un medicīnas fiziķi Sandru Stepiņu. Saruna ierakstīta 2025.gada 27.jūlijā . . ‪@LatvijasTautasKanals‬

Latvijas Universitātes Medicīnas un dzīvības zinātņu fakultātes Ekoloģijas nodaļas vadošais pētnieks Jānis Priednieks putnu automātiskās noteikšanas sistēmu uzstādīšanu vēja parkos vērtē atzinīgi un apstiprina, ka šādām iekārtām tiešām ir potenciāls būtiski samazināt vēja turbīnu iznīcināto putnu skaitu. Tomēr viņš arī norāda, ka pat šīs iekārta nespēj novērst putnu bojāeju vēja parkos pilnībā.

Viņš gan norāda arī par problemātiskajiem aspektiem: "Vēja turbīnas, kas darbojas, diemžēl nav iespējams apturēt nekavējoties. Arī tad, ja tas nepieciešams, spārni vēl veiks vairākus apgriezienus, pirms turbīna apstāsies. Tādēļ ir svarīgi, lai putni turbīnu tuvumā tiktu identificēti jau ļoti laikus. Šis ir viens no iemesliem, kādēļ nav pieļaujama vēja turbīnu būvēšana mežu teritorijās, un šādas ieceres Latvijā ir zināmas."

Viesturs Ķerus, Latvijas Ornitoloģijas biedrības valdes priekšsēdētājs: 

"Latvijas pašreizējā mežu apsaimniekošana nav ilgtspējīga. Pirmkārt, jau šobrīd tiek cirsts pārāk daudz meža. 2023. gadā tika nocirsti rekordlielie 15 miljoni kubikmetru, bet 2024. gadā šis rekords jau tika pārspēts, jo tika nocirsti 16 miljoni kubikmetru. Latvijas mežu monitoringa dati liecina, ka tas jau šobrīd ir vairāk nekā meža krājas dabiskais pieaugums gadā, tātad šāda pieeja ir neilgtspējīga.

No 9. marta līdz 5. maijam notiks vēja parka Eko ziemeļi lokālplānojuma sabiedriskā apspriešana, jo tas maina Kuldīgas novada teritorijas plānojumu.

Pašvaldības teritorijas plānotāja Kristīne Apine skaidroja, ka 2023. gadā sākts izstrādāt lokālplānojumu vēja parkam Eko ziemeļi, kas paredzēts Ēdoles un Padures pagastā: „Pirmā redakcija ir gatava, un tālākā virzība ir to nodot publiskajai apspriešanai un institūciju atzinumu saņemšanai.”

Deputāti atbalstīja to, ka jārīko publiskā apspriešana, un viedokli varēs izteikt astoņas nedēļas, sākot ar 9. martu. Pret balsoja vienīgi deputāts Ēriks Pucens: „Nākotnē Latvijā būs daudz degradētu teritoriju, kur cilvēki negribēs savas viensētas iekopt. Arī šo parku nojaukšana, ja līdz tam kādreiz nonāks, būs ļoti sarežģīta. Pasaulē attīstās modernākas tehnoloģijas, un es esmu pret vēja parkiem, jo ir daudz alternatīvu risinājumu, kā sevi nodrošināt.” Pēc viņa domām, līdz 250 metru augstie vēja rotori būtiski mainīs ainavu, kultūrvēsturisko vidi un dzīves kvalitāti.

Atkrastes vēja enerģija pēdējo desmitgažu laikā ir kļuvusi par vienu no nozīmīgākajiem atjaunojamās enerģijas avotiem Eiropā un pasaules mērogā. Tās attīstība politikas dokumentos un stratēģijās tiek pamatota ar ilgtspējas apsvērumiem, tostarp ar ANO 14. ilgtspējīgas attīstības mērķi “Dzīve ūdenī”, īpaši attiecībā uz jūras un piekrastes ekosistēmu aizsardzību un pārvaldību (14.2. apakšmērķis), ilgtspējīgu jūras resursu izmantošanu ekonomiskajam labumam (14.7. apakšmērķis) un ANO Jūras tiesību konvencijas (UNCLOS)1 īstenošanu (14.c apakšmērķis).2

Atkrastes vēja parku attīstība būtiski maina priekšstatu par jūras telpu kā neierobežotu resursu. Empīriskie dati liecina, ka viena gigavata atkrastes vēja jaudas izbūvei vidēji nepieciešami 100–500 km² jūras teritorijas,3 savukārt līdz 2050. gadam pieprasījums pēc jūras telpas atkrastes enerģētikas vajadzībām varētu pieaugt vismaz astoņas reizes.4 Šie skaitļi uzskatāmi parāda, ka jūras telpa ir ierobežots resurss, kura izmantošana prasa apzinātu un pārdomātu tiesisko regulējumu.

"Mēs pat nevaram iedomāties, cik slikti būs, kad izbūvēs plašā mērogā vēja parkus, tā ietekme nav paredzama."

Pirms diviem gadiem Sandra uzzināja par K2 Ventum vēja parka projektu. Plāns ir to celt Kurzemes piekrastē, kilometru no Sandras dzīvesvietas.

"Un tajā brīdī, kad sapratu, ka apdraudēta liela teritorija, ļoti tuvu man dzimtajai pusei, tad tur kaut kas piešķīlās, tāda degsme, sajūta, ka es nevaru neiesaistīties. Tā ir sajūta, kas liek katru rītu piecelties un atgriezties pie šīs tēmas. Un sekot, kas ir jauns, un domāt, ko mēs varam vēl ieteikmēt šajā procesā. Jo es domāju, ja mēs tā mierīgi sēdētu un cerētu, ka gan jau būs labi, pirmie masti jau slietos, jo tas viņu plāns jau ir ātrs, nu gads, divi un sāksim būvniecību. Tomēr mēs esam ar savu attieksmi un savām bažām un nostāju esam kavējuši šo procesu un ļoti mērķtiecīgi turpinām to darīt."

Klimata un enerģētikas ministrijas (KEM) valsts sekretāres vietniece enerģētikas politikas jautājumos Līga Rozentāle komisijas sēdē norādīja, ka attiecībā uz tiem vēja parkiem, kas atrodas Baltijas jūras piekrastē, obligāti ir jāveic pilnais ietekmes uz vidi novērtējums (IVN). Tas nozīmē, ka tad, kad attīstītājs ir veicis IVN, Valsts vides dienests (VVD) to izvērtē un sniedz savu atzinumu.

Rozentāle atzīmēja, ka ministrija kopš pagājušā gada veic IVN reformu, lai turpmāk IVN var sākt tikai tad, ja pašvaldības teritorijas plānojumā ir noteikts, ka tur ir atļauta vēja parku būvniecība. Viņa norādīja, ka KEM vēlas dot pašvaldībām tiesības lemt par vēja parku attīstību savā teritorijā. Proti, KEM priekšlikums paredz ļaut pašvaldībām atteikt projektu, ja tajā jau attīstās vēja parki ar jaudu 150 megavatu apjomā. Šie likuma grozījumi šobrīd ir Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā.

Prasa rakstisku atbildi
Apspriešanā Bauskas novada domes sēdē domes priekšsēdētājs Aivars Mačeks pauda, ka pašlaik esot lielas neskaidrības par to, kāds ir iepriekšējā un jaunā teritorijas plānojuma statuss. «Latvijas juristi un sabiedrība uzskata – ja jaunā norma nav stājusies spēkā, ir spēkā vecais regulējums. VARAM uzskata, ka augstākstāvoši ir Ministru kabineta noteikumi, kas pasaka, ka uz lauksaimniecības un meža zemēm drīkst būvēt vēja parkus,» pauda A. Mačeks.

Viņš norādīja, ka pašvaldībā ir vērsušies vēja parku attīstītāji, kas vēlas uzsākt lokālplānojumu, lai mainītu mērķus meža un lauksaimniecības zemēm. «Mēs nevaram ierobežot viņus. Jāuzsāk lokālplānojumi, lai arī jaunais mūsu plānojums to atļautu viņiem darīt. Tāpēc izsaka vēlmi uzsākt lokālplānojumus. Vēja parkam «Stelpe 2» ir sākotnējais ietekmes uz vidi vērtējums. Viņi savu vēja parku sašķēluši trīs būvatļaujās un mums ir jāizsniedz būvatļaujas,» informēja A. Mačeks.

Projekta ietvaros LMT sadarbībā ar zinātniekiem, ornitologiem un "Latvenergo" ekspertiem izstrādās prototipu, kas apvienos divas tehnoloģijas – radaru un augstas izšķirtspējas kameras –, lai reāllaikā noteiktu putnu atrašanās vietu, sugu un lidojuma trajektoriju vēja turbīnu tuvumā. Ja sistēma konstatēs sadursmes risku, tā varēs dot signālu turbīnas apstādināšanai, tādējādi pasargājot īpaši aizsargājamās putnu sugas. Projekta interešu lokā ir lielie planētājputni, primāri stārķi, ērgļi, klijāni, dzērves, kā arī gulbji un zosis.

Atjaunīgās enerģijas attīstītāja European Energy grupas uzņēmums SIA "Supren" aicina Jēkabpils novada Mežāres, Vīpes pagastu un Līvānu novada Turku pagasta iedzīvotājus piedalīties tematiskajās darbnīcās, kuru laikā tiks apspriesti sākotnējās teritorijas izpētes rezultāti un diskutēts par plānotā vēja parka iespējamo ietekmi. Attīstītājs un attiecīgās jomas eksperti sniegs informāciju par vēja parka attīstības iecerēm un aicinās iedzīvotājus un interesentus uzdot jautājumus, kā arī izteikt savus viedokļus, lai kopīgi rastu atbildes un risinājumus tālākajos posmos.

Vēja parki ir strīdīgs jautājums lielākajā daļā Latvijas pašvaldību. Arī Bauskas novadā, kurā iespēja tos izbūvēt tiek vērtēta 7 vietās. Trīs no tām ir Vecumniekos. Ja projektus apstiprinātu, tas nozīmētu, ka 280 kvadrātkilometru mazajā pagastā varētu izvietot vairāk nekā 40 vēja turbīnas.

Pašvaldībām ir tiesības noteikt papildu ierobežojumus vēja parkiem, tas izriet no tiem pašiem Ministru kabineta noteikumiem, taču nav skaidri noteikts, pēc kādiem principiem vietvarai jāvadās, lemjot par stingrākiem kritērijiem. Bauska vadījās pēc tā, ka 2 kilometru zona bija ierakstīta Ministru kabineta noteikumos, ko 2020. gadā atcēla Krišjāņa Kariņa pirmā valdība.

Savukārt deputāts Edgars Tavars (AS), atsaucoties uz viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministra Raimonda Čudara (JV) lēmumu daļēji apturēt Bauskas un Preiļu pašvaldību teritorijas plānojumus, norādīja, ka jāatsakās no ministra tiesībām ar administratīvu rīkojumu apturēt vietējās pašvaldības teritorijas plānojumu. Viņš norādīja, ka nedrīkst ignorēt iedzīvotāju viedokļus.

Komisija sēdes noslēgumā lēma iniciatīvu par Kurzemes piekrasti bez vēja parkiem virzīt nodošanai Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai.

Kuldīgā publiskā apspriešana par 330 kV elektropārvades līnijas izbūvi Padures un Rumbas iedzīvotājiem radījusi pamatīgu neizpratni un asus iebildumus. Galvenais strīdus ābols ir 20,2 km garā Kuldīgas apeja – lai saudzētu pilsētas panorāmu, tā paredz izcirst desmitiem hektāru meža un skart unikālas dabas vērtības arī tur, kur cilvēki dzīvo jau piektajā paaudzē.

Iedzīvotāju grupa, kurā apvienojušies Daiga Strēlniece (Rumba), Jānis Zeberiņš (Padure, Kuldīga), Liene Klestrova un Vija Āķīte (Padure) kopā ar konsultantu, pieredzējušo mežkopi Kārli Blūmu gatavo juridisko pamatojumu un kopīgu iesniegumu. Viņu mērķis ir panākt, lai tas izskan Latvijas mērogā un valsts iestādes sāktu reālu dialogu ar tiem, kuru zemi un dzīves telpu šis projekts skar vistiešāk.

Būtiskas ir bažas par neatgriezenisko ietekmi uz dabu. Aprēķināts, ka jaunā trase prasītu izcirst aptuveni 76 hektārus neatjaunojama meža. D.Strēlniece norāda uz absurdām situācijām dabas izpētē, piemēram, pļavas apskatītas janvārī, kad veģetācija nav redzama, tādēļ nav fiksētas Sarkanās grāmatas sugas, piemēram, naktsvijoles un dzegužpuķes. Viņas zemē vien trase apdraud sešus dižozolus, kuru apkārtmērs pārsniedz 4–5 m. Tāpat iedzīvotāji apšauba apgalvojumu, ka trases atvērumos veidosies vērtīgi viršu biotopi, jo pieredze rādot ko citu: tur ieaug krūmi un stiebrzāles, kas regulāri jāpļauj.

Latvijas Ugunsdzēsēju arodbiedrības valdes loceklis Rolands Miloševskis situāciju sauc par nolaidību, atgādinot, ka pirmie vēja ģeneratori Grobiņā tika uzbūvēti jau pirms divdesmit gadiem.

Arodbiedrības ieskatā, metodisko materiālu neesamība nozīmē, ka visa atbildība par lēmumu pieņemšanu krīzes brīdī gulstas uz konkrētā glābšanas darbu vadītāja pleciem. Ja šādas vienotas vadlīnijas būtu izstrādātas, ikviens ugunsdzēsējs precīzi zinātu, kāda ir droša un pareiza rīcība šādos specifiskos objektos.

Vienlaikus arodbiedrība atzīst skarbu realitāti – ar Latvijas ugunsdzēsēju rīcībā esošo tehniku 100 līdz 200 metrus augstu vēja ģeneratoru dzēšana praktiski nav iespējama. Pielietojot klasiskās dzēšanas metodes, glābējiem atliktu vien bezpalīdzīgi noraudzīties, kā iekārta deg. Tomēr Miloševskis uzsver, ka dienests nedrīkst paļauties uz pieeju "gan jau būs labi", un šādām situācijām ir jābūt teorētiski un praktiski atstrādātām.

Uzsākta Biržu rajona Nemunēļa Radvilišķu un Parovējas pagastā iecerētā vēja parka būvniecības un ekspluatācijas ietekmes uz vidi novērtējuma (IVN) ziņojuma sabiedriskā apspriešana Latvijā, kas norisinās pārrobežu konsultāciju ietvaros, portālu informēja Valsts vides dienestā.

Sabiedriskās apspriešanas sanāksme tiks organizēta “Zoom” platformā trešdien, 25. februārī, pulksten 14 angļu/latviešu valodā, saite: https://bit.ly/4bx0SHQ.

IVN ziņojums angļu valodā un tā kopsavilkums latviešu valodā ir pieejams tīmekļvietnē www.eva.gov.lv, sadaļā “Darbības jomas” – “Pārrobežu ietekmes uz vidi novērtējumu projekti” – “Vēja parka
(līdz 35 vēja elektrostaciju) būvniecība un ekspluatācija Biržu rajona pašvaldības Panevēžas apakšrajona Nemunēla, Radvilišku un Parovējas ciemu apkārtnē, Lietuvā”.

Strīds starp valsti un vietvarām sākās pēc tam, kad viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrs Raimonds Čudars ("Jaunā Vienotība") daļēji apturēja Bauskas un Preiļu novadu teritoriju plānojumus. Viņš uzskatīja, ka tajos noteikti nesamērīgi ierobežojumi atjaunīgo energoresursu attīstībai. Pašvaldības savukārt uzsvēra – jautājums nav tikai par vēja parkiem, bet par visu teritorijas attīstību kopumā.

"Daudzas pašvaldības jau šobrīd pēc reformas ir divus trīs gadus gatavojušās un vienkārši netiek pie šī teritorijas plānojuma, jo tur ir gan piekrastes, gan karjeri, gan industriālās zonas un daudz kas cits, ne tikai vēja parki," skaidroja Preiļu novada domes priekšsēdētājs Aldis Adamovičs (Latgales partija/"Jaunā Vienotība"/"Latvijas attīstībai").

Pašlaik projekts ir iekļauts Eiropas desmitgades tīkla attīstības plānā. Tas ir nepieciešams solis, lai eksperti varētu veikt ļoti padziļinātu analīzi. Viņiem ir jāsaprot, kā šis savienojums ietekmēs Eiropas tirgu, vai tas būs ekonomiski izdevīgs un kā tieši jāsadala izmaksas starp iesaistītajām valstīm. Līdz rudenim speciālisti izstrādās tehniski ekonomisko koncepciju.

Gala lēmums par to, kādi būs nākamie soļi un kad sāksies reāli būvdarbi, gaidāms 2026. gada beigās. Līdz tam laikam būs pabeigti visi galvenie aprēķini un kļūs skaidrs Eiropas Savienības atbalsta apjoms. Šis ir ilgtermiņa projekts, kas mērķtiecīgi veido reģiona energoneatkarību un garantē, ka nākotnē mēs paši būsim enerģijas noteicēji savā jūrā un sauszemē.

Migrējošo putnu novērojumi ir plānoti kā daļa no atskaites līmeņa pētījumiem pirms ELWIND atkrastes vēja parka būvniecības fāzes. Šie pētījumi aptver zināmos migrācijas maksimumus pavasarī un rudenī (jūlijs – oktobris un marts – maijs). Novērojumu mērķis ir raksturot sezonālo sugu sastāvu, apjomu un lidojumu raksturus, nodrošinot būtiskus datus ietekmes uz vidi novērtējuma (IVN) procesam, atbalstot prasības dabas aizsardzībā un palīdzot izstrādāt efektīvus mazināšanas un monitoringa pasākumus turpmākajos ELWIND projekta posmos.

Kā norāda monitoringa īstenotāji “BioConsult SH GmbH & Co. KG OÜ”, tad novērojumu vieta atrodas uz pētniecības kuģa.

“Tas ļauj vēl pirms būvniecības iegūt uzticamus datus par pētāmās teritorijas sugu sastāvu un lidojumu raksturu,” stāsta uzņēmuma “BioConsult SH GmbH & Co. KG” pārstāvis Rodrigo Martiness Katalāns (Rodrigo Martinez Catalan).

Vairākām pašvaldībām, kurām attīstības dokumenti ir tapšanas stadijā, ir iespēja vēja elektrostacijām paredzētās teritorijas plānot saskaņā ar ainavu un ņemot vērā iedzīvotāju viedokļus, kā to dara Kuldīgas novadā, kurā ir 11 vēja elektrostaciju būvniecības ieceres. Šeit ņemts vērā pilsētas UNESCO statuss, nosakot 25 kilometru attālumu no svarīgiem skatu punktiem.

Kuldīgas domes priekšēdētājas vietnieks Artis Roberts (Kuldīgas novadam): “Tie 25 kilometri ir maksimālā robeža, kur no noteiktiem skatu punktiem, piemēram, nevarēs būt 300 metrīgs vēja rotors. Bet mēs esam savā pētījumā un analīzē noteikuši skatu punktus, kā piemēram, no Ventas vecā tilta, no Baznīcas torņiem, no vecpilsētas ielām.”

Vai regulējums ir pietiekams, vai normatīvie akti vēl jāpilnveido, lai tiktu saskaņoti gan stratēģiski jautājumi, gan realizācija?

I.Bērziņa: Regulējums noteikti nav pietiekams – to redzam pēc situācijas, kāda Latvijā izveidojusies. Skatoties, cik daudz IVN tiek veikti, iedzīvotājiem diezgan nevajadzīgi tiek radīta trauksme. Pirmkārt, to varēja novērst, nosakot stingrāku regulējumu, jau teritorijas plānojumā sākotnēji bija jābūt skaidram, vai konkrētā vietā vēja parks var būt vai nevar. Otrkārt, pašvaldības tagad mēģina ar plānojumu šo jautājumu atrisināt. Manuprāt, Bauskas un Preiļu novada plānojumu apturēšana ir pilnīgi nepamatoti pašvaldību ministra lēmumi. 

Ceru, ka Satversmes tiesa to pateiks gan pašvaldībām, gan iedzīvotājiem. Pašvaldības ir darījušas, ko var, lai kompromisu meklētu un ar cilvēkiem runātu. Jau redzam, ka 800 metru no vēja ģeneratora līdz dzīvojamajai mājai nav īsti saprotams attālums ne no vienas puses. Pašvaldībām, nosakot to lielāku, tas jau ir kā kompromiss ar cilvēkiem. Un vēršu uzmanību, ka tas ir starp ciemiem un pilsētām, nevis katru viensētu, kur regulējums tiešām būtu maināms, jo, iespējams, daudzas viensētas nemaz nav apdzīvotas. Ja to īpašnieki piekrīt, arī tur varētu vēja ģeneratorus izvietot.

Kuldīgas novadā šī darbība notiek tā, kā tam vajadzētu notikt: lai saprastu, kā vēja parki ietekmēs UNESCO aizsargājamo teritoriju, ir izstrādāts īpašs ainavu plānojums, kas, ceru, tuvākajā laikā tiks apstiprināts likumā.

Decembrī tiesību aktu projektu portālā KEM izsludināja publiskās apspriešanas rīkojumu projektus par trim vēja parkiem – "Kurzeme", kas pieder igauņu "Sunly Land Solar 2", "Aloja", kas pieder igauņu "Utilitas Wind" un "K2 Ventum", kas pastarpināti pieder vairākiem Latvijas un Lietuvas pilsoņiem. Raidījumam "KNL?" zināms, ka vēja parku ieceres valdības lēmumu gaida jau daudzus mēnešus. Par vēja parku "Aloja" akcepta pieteikumu "Utilitas Wind" iesnieguši jūlijā, par vēja parka "Lode" vēl agrāk, bet pēc tam ar šo projektu nolēmuši negaidīt uz valdību un griezties pēc akcepta pašvaldībā. Somijas atjaunīgās enerģijas projektu attīstītājam "Taaleri Energia" piederošā SIA "EKO Ziemeļi", kam pieder vēja parka projekts ar tādu pašu nosaukumu, KEM  vērsusies septembrī, bet publiskā apspriešana arvien nav izsludināta.

KEM: apturam līdz atzinumam; VDD: vienam reputācijas riski.

Klimata un enerģetikas ministrs Kaspars Melnis kā vienu no iemesliem, kāpēc rīkojuma projekti "iestrēguši", "KNL?" 21.janvāra diskusijā atklāja, ka pieprasīts drošības iestāžu atzinums.

Pēc publiski pieejamās uzņēmumu īpašnieku struktūras secināms, ka reputācijas riski varētu attiekties uz uzņēmumu SIA "K2 Ventum". Ņemot vērā, ka VDD atbildē vārdu "īpašniekiem" lietoja daudzskaitlī un tieši neatbildēja, vai reputācijas riski nozīmē pozitīvu vai negatīvu atzinumu, "KNL?" uzdeva dienestam un ministrijai precizējošus jautājumus. VDD atbildēja, ka atturēsies no komentāriem par konkrētiem uzņēmumiem, bet KEM līdz šī raksta publicēšanai atbildi nesniedza.

Plāni ir dažādi
Sandra Stepiņa, Pāvilostas un Sakas pagasta iedzīvotāju kopienas pārstāve, organizācijas «Piekraste rītdienai» valdes locekle, pauda: «Esmu dzirdējusi no pašvaldībām, ka ir teritorijas, kur nav pretestības. Tur var rīkot IVN un attīstīt 200 turbīnas, kas ir vajadzīgas. Plānotās 3000 turbīnas Latvijā sakacināja sabiedrību.»

Pēc konferencē paustā noprotams, ka līdz 2030. gadam Latvijā plānots uzcelt 150 vēja turbīnu. No attīstītāju plānotās 16 000 MW jaudas plānā ir tikai 1200–1500 MW. Tātad Bauskas novadā varētu būt viens vai divi vēja parki, vai pat varbūt neviens. KEM pārstāvji norāda, ka pirmais un galvenais faktors būs izdevīgums un tāpēc vien lielāko daļu vēja parku projektu neizpildīs.

Tomēr Latvijas enerģētikas stratēģija ir veidota līdz 2050., nevis 2030. gadam. Tā paredz, ka elektrības patēriņš Latvijā dubultosies, un šo pieaugumu nosegs sauszemes VES ar jaudu līdz 4000 MW. Tātad līdz 2050. gadam būs īstenots katrs ceturtais, nevis katrs desmitais no plānotajiem projektiem. Turklāt tas nenozīmē, ka īstenos tikai divus no Bauskas novada astoņiem projektiem. Var gadīties, ka Bauskas novadā pabeidz vairāk projektu un citur mazāk. Tā kā trūkst nosacījumu no valsts puses, prognozes ir bezjēdzīgas.

Kamēr Preiļu un Bauskas novadu domes gatavojas Satversmes tiesā apstrīdēt Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministra Raimonda Čudara ("Jaunā Vienotība") rīkojumu par abu novadu teritorijas plānojumu apturēšanu saistībā ar vēja enerģijas parku ierobežojumiem, par Olaines novada plānojumu tāda ministra rīkojuma nebūšot. 

Ministrijā to pamato ar aizliegumu mazāku apmēru, tikmēr teritoriālplānotāju asociācijas vadītāja to sauc par nevienlīdzību un "dubultiem standartiem". Līdzīgi kā minētajās pašvaldībās, buferzonas ap pilsētām un ciemiem, kur nevar būvēt vēja elektrostacijas, topošos plānojumos šobrīd iecerējušas vēl 14 pašvaldības, par kurām Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) priekšsēdis Gints Kaminskis saka: "Pārējie plāno un nezina, kas notiks."

Viņa pati smejas, ka piketi un skaļa bļaušana ir ārpus viņas komforta zonas, tomēr motivējot mīlestība pret mājām un ikdiena, jo tieši Sakas meži viņai sniedz atelpu no darba Liepājas slimnīcas Staru terapijas nodaļā.

– Kā kļuvāt par tādu aktīvisti?

– Pēc atgriešanās mājās Sakas pagastā biju tāda klusāka, jo bija mazs bērniņš. Ļoti mierīga vēroju, kas notiek pagastā.

Tad pamazām mana aktivitāte sāka izpausties bērna dārziņā. Vairāk iesaistījos dārziņa vides pilnveidošanā, tad kaut kādos pasākumos kaut ko palīdzēju.

Pēc tam cīņa pret vēja parkiem vienkārši uzkrita uz galvas, un tagad tā ir mana ikdiena jau divus gadus.

Attīstītājs vienu vēja parku ir iecerējis kilometra attālumā no mana īpašuma, lai gan patiesībā no īpašuma robežas tas sanāk daudz tuvāk – tur ir kādi 500 metri. Bet, ņemot vērā to apjomu un apmēru, tas būtu kaut kas vizuāli traucējošs acu priekšā.

Viena lieta ir vizuālais skats, bet cita – neuzkrītošā, tomēr traucējošā infraskaņa un troksnis. Pašlaik nevaram iedomāties, kā tas ir, bet tajā brīdī, kad uzceļ, ir jau par vēlu.

Tā vieta ir manas mājas. Esmu tur augusi, skolojusies Pāvilostā, uz brīdi izbraukusi uz Rīgu, bet tomēr atgriezusies atpakaļ. Es sevi nevaru iedomāties dzīvojam citur.

Oskars Beikulis skaidro, ka troksnis Eiropā ir atzīts par otru lielāko vides problēmu uzreiz aiz gaisa piesārņojuma. Aptuveni 20 % eiropiešu dzīvo apstākļos, kur transporta radītais troksnis ir pārlieku augsts, bet 30 % iedzīvotāju ikdienā saskaras ar skaņas līmeni, kas pārsniedz Pasaules Veselības organizācijas (PVO) rekomendācijas. Lai gan troksnis nav tūlītēja «inde», tā bīstamība slēpjas ilgtermiņa iedarbībā. Viņš norāda, ka cilvēks nenomirst pēc dienas vai mēneša, kas nodzīvots vēja parka tuvumā, taču pastāvīgs traucējums var izraisīt sekundāras veselības problēmas. Piemēram, ja ir traucēts miegs, paaugstinās stresa līmenis un no tā var rasties sirds un asinsvadu slimības.

Noslēgumā O. Beikulis aicināja vēja enerģijas nozari būt atvērtākai komunikācijai. Latvijā ierastā prakse — pateikt iedzīvotājam, ka troksnis nepārsniedz normatīvus un tādēļ sūdzībai nav pamata — nav efektīva. Pat ja 40-45 dB robeža tiek ievērota, vienmēr būs kāds procents cilvēku, kuriem šis troksnis būs traucējošs. Risinājums ir nevis slēpšanās aiz skaitļiem, bet gan mērījumi, iedzīvotāju uzklausīšana un tehnisku risinājumu meklēšana, lai vēja parks varētu līdzās pastāvēt ar apmierinātu vietējo kopienu.

Latvijas ainavas un lauku iedzīvotāju dzīves kvalitāte ir augstākas vērtības nekā nosacītais ekonomiskais un enerģētikas “labums”, kas pamatā pastāv Eiropas Savienības virzītā “zaļā kursa” ietvaros, t. i. ir mākslīgi radīts un mākslīgi uzturēts “labums”. Šī labuma lielākie ieguvēji ir lielākās pasaules piesārņotājvalstis, piemēram, Ķīna.

Izvēle ir starp neapdzīvotiem laukiem, kuros ir likvidētas skolas un izdzīti tie latvieši, kas vēl šobrīd turas pie sava tēvzemes gabaliņa, un apdzīvotu Latviju, kurā plaukst ģimeņu saimniecības un attīstās ekonomika – ekonomika, kurai jābalstās stabilās pamatjaudās, ko “zaļā” enerģija nespēj nodrošināt.

“Latvijas likumi neparedz iespēju apstrīdēt domes lēmumu tāpat kā Igaunijā,” kaimiņvalsts medijam “Postimees” norāda Mulgi pašvaldības vadītājs Imre Jugomē.

Pašvaldība uzsver, ka plānotās turbīnas Latvijā atradīsies “ļoti tuvu Igaunijas apdzīvotām vietām”, savukārt “tuvākās apdzīvotās vietas Latvijas pusē esot vairāk nekā piecu kilometru attālumā”.

Projekta realizētājs “Utilitas Wind” gan precizē, ka tuvākais Latvijas ciems – Arakste – atrodas tikai 1,3 kilometru attālumā no turbīnām.

Bijusī vides un reģionālās attīstības ministre un Kuldīgas novada vadītāja Bērziņa pauda: «Normatīvais regulējums vēja parku attīstīšanai nav pietiekams, to redzam pēc tagad izveidojušās situācijas. Iedzīvotājiem radīto trauksmi varēja novērst, jau sākumā nosakot stingrāku valsts regulējumu, lai teritorijas plānojumā varētu skaidri noteikt – var vai nevar konkrētā vietā būt vēja parks. Tagad pašvaldības to mēģina atrisināt ar teritorijas plānojumu, un pašvaldību noteiktie lielākie attālumi no vēja turbīnām līdz apdzīvotām vietā jau ir kompromiss.»

Deputāte uzsvēra: «Manā ieskatā Bauskas un Preiļu teritorijas plānojumu apturēšana ir pilnīgi nepamatota. Ceru, ka Satversmes tiesa to pateiks.» Bērziņa piebilda, ka ceļš, kā vēja parku attīstīšana risināta Kuldīgas novadā, ir labs piemērs visu iesaistīto sadarbībai.

Uldis Kristapsons, Dienvidkurzemes novada domes priekšsēdētāja vietnieks attīstības, kultūras un sociālajos jautājumos

Vēja parku projekti virzās uz priekšu diezgan strauji, un tie ienāk arī mūsu novadā.

Skaļākais, par kuru vislielākā neapmierinātība no iedzīvotājiem un arī pašvaldības, ir vēja parks pie Pāvilostas “K2 Ventum”, par kuru jau saņemts pozitīvs ietekmes uz vidi novērtējums (IVN).

Gan es neesmu ar mieru, ka to būvēs, gan vēlētāji. Un mēs pārstāvam iedzīvotāju, nevis šaura uzņēmēju loka intereses.

Izvērtējot AS “Latvenergo” iesniegto būvniecības iesniegumu un tam pievienoto būvprojektu minimālā sastāvā, Būvvalde konstatēja, ka iecere atbilst Preiļu novada teritorijas plānojumam. Vienlaikus secināts, ka plānotā būvniecība, ņemot vērā vēja turbīnu augstumu, var būtiski ietekmēt apkārtējos īpašumus un ainavu, tādēļ vēja parks uzskatāms par sabiedriski nozīmīgu būvi. 

Iecerei nav nepieciešama ietekmes uz vidi novērtējuma procedūra.

Pamatojoties uz Būvniecības likuma 14. panta trešo daļu, sabiedriski nozīmīgu būvju īstenošanai ir organizējama būvniecības ieceres publiskā apspriešana. Saskaņā ar pieņemto lēmumu būvniecības ierosinātājam līdz 18. februārim jāiesniedz Preiļu novada Būvvaldē publiskajai apspriešanai nepieciešamie dokumenti.

Valmieras novada teritorijas plānojuma sabiedrības apspriešanai nodotajā redakcijā tiek izskatīts priekšlikums grozīt Valmieras, Mazsalacas, Rūjienas un Strenču pilsētu un visu Valmieras novada ciemu robežas, informēja pašvaldības sabiedrisko attiecību speciāliste Edīte Stērste.

Sabiedriskajai apspriešanai ir nodota Valmieras novada teritorijas plānojuma pirmā redakcija. Pašlaik spēkā esoši ir Valmieras novadā apvienoto astoņu pašvaldību dažādos laikos izstrādāti dokumenti - tie pārskatīti un aktualizēti atbilstoši spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem, kā arī iekļautas izmaiņas par novada teritorijas izmantošanu, apbūvi un iedzīvotāju blīvumu, tādējādi radot vienotus attīstības noteikumus vienotai Valmieras novada teritorijas ilgtermiņa attīstībai.

Sabiedriskā apspriešana tika organizēta Blīdenes Kultūras namā. Sanāca vairāk nekā 50 cilvēku.

Uzbūvēt līdz 15 vēja elektrostacijām ar nominālo jaudu katrai turbīnai līdz 8 megavatiem vēlas uzņēmums "EWE Neue Energian 4", kas pieder Dānijas "Eurowind" un vācu koncernam "Neue Energien Ingenieurplanungen". Vēja turbīnas maksimālais augstums projektā ir 280 metri. Izbūve plānota Saldus novadā. Tuvākā apdzīvotā vieta ir Stūri – 2,4 kilometru attālumā, bet Blīdene atrodas 3,3 kilometru attālumā.

Sākotnējā sabiedriskā apspriešana notiks līdz 5. februārim, apspriešanā iedzīvotājiem nav veto tiesību projektam, bet projekta ietekmes novērtējums veicams, ņemot vērā sabiedrības iesniegtos priekšlikumus. Pēc 5. februāra uzņēmums lems par ietekmes uz vidi novērtējuma pasūtīšanu. Tikai pēc tam būs zināms, vai šajā teritorijā vēja parku drīkstēs būvēt.

Vai Preiļi un Bauska drīkstēja noteikt stingrākus ierobežojumus vēja parku būvniecībai savā teritorijā? Par to šodien sprieda Latvijas Pašvaldību savienībā. Jautājums aktualizējies pēc tam, kad reģionālās attīstības ministrs daļēji apturēja abu pašvaldību teritorijas plānojumu, uzskatot, ka tajos noteikti nesamērīgi šo parku būvniecības ierobežojumi. Šodien iesaistītās puses pie kopsaucēja nonākt nespēja, tādēļ sagaidāms, ka strīdu nāksies risināt Satversmes tiesai.

Tikmēr pašvaldības, kuru vēlme ierobežot vēja parku attīstību šobrīd ir apturēta, padoties negrasās. Bauskas novads jau nolēmis ministrijas rīkojumu par novada teritorijas plānojuma apturēšanu apstrīdēt Satversmes tiesā.

Sarunās piedalījās LPS priekšsēdis Gints Kaminskis, LPS padomnieki, Bauskas novada domes priekšsēdētājs Aivars Mačeks (NA), Preiļu novada domes priekšsēdētājs Aldis Adamovičs (JV), viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrs Raimonds Čudars (JV) un klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis (ZZS).

LPS bija aicinājusi nekavējoties atcelt Čudara rīkojumus par Bauskas un Preiļu novada teritoriju plānojumu daļēju apturēšanu, uzskatot, ka tie rada nozīmīgas sekas un negatīvu ietekmi uz visām Latvijas pašvaldībām. Vienlaikus Bauskas novada dome 22. janvāra ārkārtas sēdē pieņēma lēmumu vērsties Satversmes tiesā (ST), lai apstrīdētu ministra rīkojumu.

Vēja parku "kanibalizācijas efekts" (pazīstams arī kā price cannibalization) rodas tāpēc, ka vēja parki ražo enerģiju vienlaicīgi. Kad pūš stiprs vējš, tirgū nonāk milzīgs lētas enerģijas apjoms, kas nospiež biržas cenu uz leju, dažkārt pat līdz nullei vai negatīvai vērtībai. Rezultātā vēja parku operatori saņem arvien zemāku vidējo cenu par savu saražoto megavatstundu.

Aprēķināt precīzu "slieksni" ir sarežģīti, jo tas ir mainīgs lielums, taču enerģētikas analītiķi (piemēram, Aurora Energy Research un SEB) norāda uz konkrētām kopsakarībām Baltijas tirgū.

Kanibalizācijas koeficients vēja elektrostaciju gadījumā ir rādītājs, kas parāda, cik lielu tirgus cenu daļu vēja ražotāji reāli “noķer” salīdzinājumā ar vidējo elektroenerģijas cenu, un līdz ar to – cik spēcīga ir cenu kanibalizācija.

Bauskas novada dome 22. janvāra ārkārtas sēdē pieņēmusi lēmumu vērsties Satversmes tiesā (ST), lai apstrīdētu viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministra Raimonda Čudara (JV) rīkojumu, ar kuru daļēji apturēta Bauskas novada teritorijas plānojuma darbība.

Pašvaldība uzskata, ka apstrīdētās normas ir izstrādātas atbilstoši normatīvajiem aktiem un teritorijas attīstības plānošanas principiem. Tādēļ dome iesniegs prasību Satversmes tiesā, lai tā izvērtētu ministra rīkojuma atbilstību Latvijas Republikas Satversmei, Eiropas Vietējo pašvaldību hartai un citiem normatīvajiem aktiem.

Pašvaldības izpilddirektoram Ivaram Romānovam uzdots sagatavot pieteikumu un iesniegt Satversmes tiesā likumā noteiktajā termiņā. Bauskas novada domes priekšsēdētājs Aivars Mačeks ārkārtas sēdes noslēgumā pēc deputātu atbalstošā balsojuma pauda, ka nākamās dienas pirmais darbs pašvaldības izpilddirektoram tagad ir skaidri zināms.

Pirmdien,  26.janvārī, Latvijas Pašvaldību savienība (LPS) rīkos kopīgu tikšanos ar viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministru Raimondu Čudaru un klimata un enerģētikas ministru Kasparu Melni, lai rastu risinājumu jautājumā par pašvaldību teritoriju plānojumiem un vēja parku attīstību, portālu informēja LPS pārstāve Liene Užule.

Sarunā piedalīsies LPS priekšsēdis Gints Kaminskis, LPS padomnieki, Bauskas novada domes priekšsēdētājs Aivars Mačeks, Preiļu novada domes priekšsēdētājs Aldis Adamovičs, Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) un Klimata un enerģētikas ministrijas (KEM) pārstāvji.

LPS aicināja nekavējoties atcelt R.Čudara rīkojumus par Bauskas un Preiļu novada teritoriju plānojumu daļēju apturēšanu, kas rada nozīmīgas sekas un negatīvu ietekmi uz visām Latvijas pašvaldībām.

Bauskas un Preiļu novada pašvaldību vadītāji pošas uz Satversmes tiesu, esot nemierā ar viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministra Raimonda Čudara ("Jaunā Vienotība") rīkojumu par abu pašvaldību teritoriju plānojuma apturēšanu daļā. 

Runa ir par daļām, kas attiecas uz ierobežojumiem atjaunīgo energoresursu, tostarp vēja elektrostaciju, attīstību. Šis lēmums un tā sekas, kā arī iespējamie lēmumi nākotnē attiecībā uz citām pašvaldībām, bija raidījuma "Kas notiek Latvijā?" 21. janvāra diskusijas temats

Piektdien, 23. janvārī, Smiltenes novadā darba vizītē ieradās viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrs Raimonds Čudars.

Pašvaldībā Raimonds Čudars tikās ar Smiltenes novada domes vadību, deputātiem un pašvaldības speciālistiem, pēc tam vizīti viņš turpināja Blomes pamatskolā un Smiltenes kokapstrādes uzņēmumā SIA “AW Latvia”.

Šī gada 26.janvārī plkst.9.00 Latvijas Pašvaldību savienība (LPS) rīkos kopīgu tikšanos ar viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministru Raimondu Čudaru un klimata un enerģētikas ministru Kasparu Melni, lai rastu risinājumu jautājumā par pašvaldību teritoriju plānojumiem un vēja parku attīstību.

Sarunā piedalīsies LPS priekšsēdis Gints Kaminskis, LPS padomnieki, Bauskas novada domes priekšsēdētājs Aivars Mačeks, Preiļu novada domes priekšsēdētājs Aldis Adamovičs, Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) un Klimata un enerģētikas ministrijas pārstāvji.

LPS aicināja Ministru prezidenti Eviku Siliņu nekavējoties atcelt R.Čudara rīkojumus par Bauskas un Preiļu novada teritoriju plānojumu daļēju apturēšanu, kas rada nozīmīgas sekas un negatīvu ietekmi uz visām Latvijas pašvaldībām.

Pašvaldību likums nosaka, ka teritorijas attīstības plānošana ir pašvaldību kompetence un atbildība. Pēc viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministra rīkojuma, kas daļēji apturēja Preiļu un Bauskas novadu teritorijas plānojumus, jo ministra ieskatā tajos noteikts pārāk daudz ierobežojumu vēja un saules parku būvniecībai, pašvaldības ir neizpratnē par iespēju realizēt savas tiesības teritorijas plānošanā un attīstībā.

Dobeles novada pašvaldības teritorijas plānotāja Sandra Lasmane: “Vēja parkiem attīstības stadijā, kam ir ietekmes uz vidi novērtējums (IVN), visur rakstīts, ka tomēr mirguļošanas efektu ietekme ir līdz 2 kilometriem. Mēs esam noteikuši, ka ap ciemiem un pilsētu teritorijām 2 kilometru rādiusā nevar būvēt vēja parkus.”

Lai būtu saprotami par elektrības cenu veidošanos – lielākā daļa Latvijas patērētāju, apmēram 85%, ir tā saucamie fiksētie līgumi uz fiksētu laiku un fiksētu termiņu; viņus biržas cena neietekmē.

Savukārt 15% lietotāju, kas ir biržas lietotāji, apzinās, ka elektrības cena staigā augšā, lejā, kad reģionā laiks kļūst aukstāks, šādu izskaidrojoši darbu TV24 raidījumā “Uz līnijas” veica Kaspars Melnis, klimata un enerģētikas ministrs (ZZS).

Kāpēc tagad cenas ir tik lielas, Melnim ir vienkāršs skaidrojums: “Skandināvi, tieši Somija, ir specifiski, viņiem šobrīd ir ekstrēmi laikapstākļi. Un somi ļoti daudz iet saunās, kurina tās ar elektroenerģiju, un patēriņš ir liels.

Deputāte Inga Bērziņa nosūtījusi vēstules Ministru prezidentei Evikai Siliņai, kā arī atbildīgajiem nozaru ministriem — klimata un enerģētikas ministram Kasparam Melnim, viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministram Raimondam Čudaram un ekonomikas ministram Viktoram Valainim —, aicinot rūpīgi izvērtēt Dienvidkurzemē plānoto vēja parka “K2 Ventum” projektu.

"Šis gadījums ir jāvērtē nevis kā lokāls konflikts, bet gan kā tests tam, vai Latvija spēj pieņemt atbildīgus, datos un pierādījumos balstītus ilgtermiņa lēmumus enerģētikā, drošībā un teritorijas plānošanā, kas ietekmēs nākamās paaudzes, nevis pakļauties īstermiņa ieguvumiem," norāda politiķe.

Saeima ceturtdien, 22. janvārī, vērtēs Nacionālās apvienības (NA) iesniegto pieprasījumu viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministram Raimondam Čudaram (Jaunā Vienotība), prasot skaidrojumu par Bauskas un Preiļu novadu teritoriju plānojumu apturēšanu, portālu informēja NA pārstāve Laima Melkina.

Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministra ieskatā, pašvaldības pārāk stingri ierobežojušas vēja elektrostaciju un saules paneļu parku būvniecību novados. Turpretī NA norāda, ka ministra rīkojumi ir klajā pretrunā ar demokrātijas pamatprincipiem un Satversmē nostiprinātajām iedzīvotāju tiesībām lemt par jautājumiem, kas tiešā veidā skar viņu dzīves vidi. Apturot pašvaldību likumīgi pieņemtus teritorijas plānošanas dokumentus, nav ņemta vērā vietējo iedzīvotāju skaidri paustā griba, kas izteikta sabiedriskajās apspriešanās un citos formātos.

Bauskas novada dome ārkārtas sēdē lēmusi vērsties Satversmes tiesā, lai apstrīdētu Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministra Raimonda Čudara ("Jaunā Vienotība") rīkojumu, ar kuru daļēji apturēta Bauskas novada teritorijas plānojuma darbība.

Čudars pirmdien, 12. janvārī, izdeva rīkojumus par Bauskas un Preiļu novadu teritorijas plānojuma daļēju apturēšanu. Ministrs uzskata, ka pašvaldības prettiesiski noteikušas nesamērīgus ierobežojumus atjaunīgo energoresursu, tostarp vēja elektrostaciju un saules paneļu parku, attīstībai.

Savukārt Bauskas novada pašvaldība uzskata, ka apstrīdētās normas ir izstrādātas atbilstoši normatīvajiem aktiem un teritorijas attīstības plānošanas principiem.

Tādēļ dome vērsīsies Satversmes tiesā, lai izvērtētu ministra rīkojuma atbilstību Latvijas Republikas Satversmei, Eiropas Vietējo pašvaldību hartai un citiem normatīvajiem aktiem.

Raidījumā "Kas notiks ar vēja parkiem un ministra lēmumiem par pašvaldību teritoriju plānojumiem?" piedalās viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrs Raimonds Čudars ("Jaunā Vienotība"), klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis (Zaļo un Zemnieku savienība), Bauskas novada domes priekšsēdētājs Aivars Mačeks (Nacionālā apvienība), Preiļu novada mērs Aldis Adamovičs (Latgales partija), Līvānu novada mērs Dāvids Rubens (Jaunā konservatīvā partija), Latvijas Atjaunīgās enerģijas alianses valdes priekšsēdētājs Alnis Bāliņš, Latvijas Teritoriālplānotāju asociācijas valdes priekšsēdētāja Līna Dimitrijeva un biedrības "Drosme Darīt" valdes priekšsēdētājs Roberts Tenass.

Pašvaldību un valsts funkcijas likumā ir sadalītas, tomēr nereti rodas situācijas, kad kādam šķiet, ka valsts pārāk maz vai pārāk daudz iejaucas vietvaru lietās. Cik liela pašnoteikšanās īsti ir pašvaldībām, vai šajā tiesību un pienākumu sadalē ir kas jāmaina – par to diskusija Krustpunktā.

Analizē viedas administrācijas un reģionālās attīstības ministrs Raimonds Čudars, klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis, Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdētājs Gints Kaminskis un Tukuma novada domes priekšsēdētājs Gundars Važa.

Pašvaldībām ir jātiekas ar Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministriju (VARAM) un Klimata un enerģētikas ministriju (KEM), lai izrunātu jautājumus par vēja parku attīstību, žurnālistiem pēc valdošās koalīcijas partiju sadarbības sanāksmes pirmdien atzina Ministru prezidente Evika Siliņa (JV).

Viņa skaidroja, ka pirmdien koalīcijā panākta vienošanās par nepieciešamību VARAM un KEM rīkot kopīgu tikšanos ar pašvaldībām, kuras interesē vēja parku attīstības jautājumi.

Premjere norādīja, ka saistībā ar VARAM lēmumu pašvaldībām radušies dažādi jautājumi un neskaidrības, jo šāda situācija ir pirmreizēja un pieredze šādu procesu īstenošanā ir ierobežota.

“Cīņu ar vējdzirnavām” var uzvarēt! Īpaši tāpēc, ka protestiem pret vēja parku ierīkošanu paveras plašs iespēju logs – jau sākusies 15.Saeimas vēlēšanu kampaņa. Partiju bailes sadusmot vēlētājus kļūst daudzkārt spēcīgākas par citiem apsvērumiem.

Šis ir “lielās politikas” veidotāju vājais punkts, un uz to protestētājiem jāspiež ar visu spēku un prasmi. Gaidāmo vēlēšanu ēnā valdībā mazinās vēlme ziņot Briselei par sasniegumiem atjaunojamās enerģētikas vairošanā. Tāpat – saskatīt ekonomikas plauksmi vēja parkos ieguldītajās vai plānotās investīcijās. Stājas spēkā brutāli vienkārša aritmētika: cik balsis spēj dot šie uzņēmēji, cik – cilvēki, kuri iebilst viņu plāniem, un to līdzjutēji.

"“Vācija veic visdārgāko enerģētikas pāreju pasaulē,” sūdzas Frīdrihs Mercs. Kanclers Frīdrihs Mercs uzskata pakāpenisku atteikšanos no kodolenerģijas par "nopietnu stratēģisku kļūdu". Lai to kompensētu, Vācijas valdība tagad plāno veicināt jaunu gāzes spēkstaciju būvniecību un ir panākusi vienošanos ar Briseli.

Kanclers pakāpenisku atteikšanos no kodolenerģijas raksturoja kā nopietnu stratēģisku kļūdu. "Ja jūs to grasījāties darīt, jums vismaz vajadzēja paturēt pēdējās atlikušās atomelektrostacijas Vācijā darbībā pirms trim gadiem." Pēdējās trīs Vācijas atomelektrostacijas tika demontētas 2023. gada aprīlī.

Vācijā ir visdārgākā enerģētikas pāreja pasaulē, sacīja Mercs. Federālā valdība vēlas to labot, taču enerģijas ražošanas jauda nav pietiekama. Ekonomikas ministrs Reihe ir paziņojis par plāniem samazināt enerģētikas pārejas izmaksas."

Latvijas piekrastē industriālu vēja parku izvietošana ir pieļaujama tikai tam paredzētās vietās, ievērojot ainavu, kultūrvēsturiskās vērtības un līdzsvaru starp dabisko vidi, vietējo ekonomiku un iedzīvotāju dzīves kvalitāti.

Plānotais projekts paredz 46 līdz 250 metrus augstu vēja turbīnu izbūvi ainaviski un dabas ziņā īpaši vērtīgā Baltijas jūras piekrastē – aizsargjoslā starp Grīņu rezervātu un Ziemupes dabas liegumu, tikai 2,5 kilometru attālumā no Pāvilostas. Tā ir unikāla piekrastes mazpilsēta, kas gadsimtiem saglabājusi zvejnieku ciema plānojuma struktūru un pēdējo 30 gadu laikā kļuvusi par nozīmīgu tūrisma galamērķi, pateicoties neskartajai dabai un cilvēku darbības nesabojātai piekrastes ainavai. Šeit izveidotais tūrisma un dzīves kvalitātes modelis nodrošina darbu vietējiem iedzīvotājiem un veido vietējo ekonomiku.

Nacionālā apvienība (NA) iesniegusi Saeimā pieprasījumu viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministram Raimondam Čudaram (JV), prasot skaidrojumu par Bauskas un Preiļu novadu teritoriju plānojumu apturēšanu, aģentūru LETA informēja NA pārstāve Laima Melkina.

NA uzskata, ka ministra rīkojumi ir klajā pretrunā ar demokrātijas pamatprincipiem un Satversmē nostiprinātajām iedzīvotāju tiesībām lemt par jautājumiem, kas tiešā veidā skar viņu dzīves vidi. Apvienības ieskatā, Čudars nav ņēmis vērā vietējo iedzīvotāju skaidri pausto gribu, kas izteikta sabiedriskajās apspriešanās un citos formātos.

Enerģētikas ministrs Edmunds Čudars paudis neapmierinātību ar iedzīvotāju pretestību vēja parku attīstībai Latvijas novados, norādot, ka tas kavē valsts virzību uz enerģētisko neatkarību un atjaunīgo energoresursu (AER) mērķu sasniegšanu. Kā ziņo avīze Diena, ministrs uzskata, ka sabiedrības iebildumi un pašvaldību noteiktie jaunie ierobežojumi vēja turbīnu izvietošanai ir prettiesisiki un kavē valsts stratēģiskos mērķus.

LAEA respektē pašvaldību autonomiju un to tiesības plānot savas teritorijas attīstību. Tomēr autonomija nenozīmē patvaļīgus ierobežojumus, kas nav pamatoti ar objektīviem kritērijiem, nav samērīgi un nav salāgoti ar valsts noteiktajiem attīstības mērķiem enerģētikas, klimata un drošības jomā.

LAEA valdes priekšsēdētājs Alnis Bāliņš: “Asociācija kopā ar saviem biedriem jau ir uzsākusi aktīvu dialogu ar vairākām pašvaldībām, kā arī ar Latvijas Pašvaldību savienību, lai meklētu sabalansētus risinājumus un veicinātu interešu salāgošanu. Šajā dialogā LAEA īpaši uzsver nepieciešamību pēc skaidriem kritērijiem, pētījumos balstītiem secinājumiem un caurspīdīga lēmumu pieņemšanas procesa.”

Latvijā izskanējis pieprasījums pēc Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministra Raimonda Čudara demisijas, ko izraisījis ministra lēmums apturēt Bauskas novada teritorijas plānojumu. Kritiķi uzskata, ka ar šo rīkojumu ministrs ignorējis gan Bauskas un Preiļu novadu iedzīvotāju pausto nevēlēšanos savās teritorijās redzēt vēja elektrostaciju parkus, gan pašvaldību tiesības lemt par savas teritorijas attīstību, vēsta 360 Ziņas.

Bauskas novada Viesturu pagastā, kur bija iecerēta vēja parka būvniecība, iedzīvotāji un pašvaldība iepriekš noteica ierobežojumus atjaunīgo energoresursu parku attīstībai. Tomēr, reaģējot uz šiem lēmumiem, VARAM ministrs apturēja pašvaldības teritorijas plānojumu, kas izraisīja plašu neapmierinātību vietējā sabiedrībā un nevalstiskajās organizācijās.

Sabiedriskā labuma organizācija biedrība «Drosme Darīt» kategoriski nosoda Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) ministra Raimonda Čudara un VARAM valsts sekretāra Jāņa Patmalnieka rīcību, ar 2026. gada 12. janvāra lēmumu daļēji apturot Bauskas un Preiļu novada teritorijas plānojumus saistībā ar vēja elektrostaciju (VES) izvietošanas ierobežojumiem.

Izvērtējot šo lēmumu, secinām: VARAM ministra rīcība ir pretrunā Latvijas Republikas Satversmei, administratīvo tiesību principiem un starptautiskajām vides tiesībām, kā arī rada bīstamu precedentu pašvaldību autonomijas faktiskai anulēšanai.

Latvija ir ceļā uz enerģētisko neatkarību, taču skaitļi liecina, ka atjaunīgās enerģijas potenciāls joprojām tiek izmantots kūtri. Vējš pie mums nodrošina mazāk nekā 4% no elektroenerģijas jaudas, kamēr kaimiņvalstīs tas jau kļūst par cenu stabilitātes un drošības balstu.   Kāpēc Latvijā elektrības cenu joprojām nosaka dārgā gāze un ko - gan iedzīvotāju rēķiniem, gan reģionu attīstībai - nozīmētu straujāka pāreja uz vēja un saules enerģiju? Sarunāsimies ar enerģētikas ekspertu Artūru Tomu Plešu.

Sabiedriskā labuma biedrība “Drosme Darīt” nākusi klajā ar asu paziņojumu, kurā kategoriski nosoda Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas rīcību saistībā ar vēja elektrostaciju ierobežojumiem pašvaldību teritorijas plānojumos un pieprasa ministra Raimonda Čudara demisiju. Organizācija uzskata, ka pieņemtie lēmumi apdraud pašvaldību autonomiju un rada bīstamu precedentu valsts pārvaldē.

Pašvaldību plānojumu daļēja apturēšana

Biedrība norāda, ka 2026. gada 12. janvārī pieņemtais lēmums par Bauskas un Preiļu novadu teritorijas plānojumu daļēju apturēšanu, pamatojoties uz vēja elektrostaciju izvietošanas ierobežojumiem, esot pretrunā Latvijas Republikas Satversmei, administratīvo tiesību pamatprincipiem un starptautiskajām vides tiesībām.

Pēc biedrības ieskata šāda rīcība faktiski anulē pašvaldību tiesības patstāvīgi lemt par teritorijas attīstību un aizsargāt vietējo iedzīvotāju intereses.

Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) valde aicina Ministru prezidenti Eviku Siliņu (JV) nekavējoties atcelt viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministra Raimonda Čudara (JV) rīkojumus par Bauskas un Preiļu novada teritoriju plānojumu apturēšanu, kas rada nozīmīgas sekas un negatīvu ietekmi uz visām Latvijas pašvaldībām, portālu "Delfi" informēja LPS pārstāvji.

Vienlaikus LPS valde aicina premjeri steidzami sasaukt sanāksmi ar viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministra, klimata un enerģētikas ministra Kaspara Melņa (ZZS) un LPS pārstāvju dalību, lai rastu risinājumu saistībā ar pašvaldību teritoriju plānojumiem. Savienībā uzsver, ka divu nedēļu laikā pašvaldībām jāpieņem lēmumi par turpmāko rīcību, tāpēc steidzami nepieciešams visām iesaistītajām pusēm skaidrs risinājums.

Diskusiju par atjaunojamo energoresursu ražošanas ierobežojumiem Bauskas un Preiļu novada teritoriālajos plānojumos ir iespējams turpināt Satversmes tiesā (ST), intervijā TV3 raidījumam “900 sekundes” sacīja viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrs Raimonds Čudars (JV).

Jautāts, vai iedzīvotāju iebildumi nav pietiekami būtisks pamatojums, lai, atsaucoties uz tiem, pašvaldība savā teritoriālajā plānojumā varētu ierobežot saules parku vai vēja parku būvniecību, ministrs atbildēja, ka tas ir viens no vērā ņemamajiem aspektiem, bet eksistē arī citi aspekti, kas jāņem vērā.

Saules parku jaudas Latvijā jau tuvojas maksimumam, kamēr vēja enerģijas attīstība joprojām atpaliek no kaimiņvalstīm, TV3 raidījumā “900 sekundes” atzina klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis. Viņš uzsver, ka stingrāki noteikumi, pamatota pašvaldību rīcība un godīga attīstītāju komunikācija ar iedzīvotājiem ir būtiski priekšnoteikumi gan jaunu parku izbūvei, gan elektroenerģijas cenu stabilizēšanai ilgtermiņā.

Pēc sabiedrības iebildumu publiskošanas iesaistās ministrija; lielsaimnieks komentārus nesniedz.

Mudina protestēt
Bauskas novada domes deputāts Mārtiņš Mediņš (NA) uzsvēra, IVN ir divas versijas – saīsinātā un pilnā. Viņš skaidroja: «Atšķirība tā, ka ar pilno versiju attīstītājam pēc IVN izpildes un atzinumu saņemšanas no VVD ir jāsaņem akcepts pašvaldībā. Ar saīsināto versiju pašvaldību var apiet. Pozitīvi, ka uz vēja parka «Sējas» būvniecību attiecas pilnā versija.»
Deputāts uzskata, ka 800 metru attālums no VES monstriem līdz mājām ir nenozīmīgs. M. Mediņš mudina iedzīvotājus būt daudz aktīvākiem, rakstīt protesta vēstules, sadarboties ar biedrību «Drosme darīt», kas par savu mērķi pasludinājusi cīņu pret atjaunojamo energoresursu projektiem, kas iznīcina kultūrvēstures vērtības un ainavu. Viņš uzskata, ka par enerģētikas situāciju un problēmām Latvijā patiesa un ticama informācija ir grūti pieejama.

No šodienas, 14. janvāra, elektrības tirgū sāk darboties jauni noteikumi, kas ietekmēs to, kā notiek tirdzniecība starp valstīm. Turpmāk pirkt un pārdot elektrību varēs vēl īsi pirms tās reālās piegādes – proti, līdz pat 30 minūtēm pirms brīža, kad tā nonāk tīklā. Līdz šim šis laika logs bija stundu garš, bet tagad tas ir saīsināts uz pusi.

Šķiet, ka tas ir tikai tehnisks sīkums, bet patiesībā tas ir liels solis, lai mēs labāk pielāgotos tam, kā šobrīd ražojam enerģiju. Baltijas valstīs saules un vēja parki saražo arvien vairāk, un mums ir jāmācās ar šo mainīgo jaudu rīkoties gudrāk.

Vispirms jau par lauksaimniecībā derīgas zemes izmantošanu atjaunojamo energoresursu ražošanai. Ja vēja ģeneratoru “iestāda” aramzemē, skāde vēl nav tik liela, jo tā ir vien kā sala vai pussala (ar pievedceļu), kam apkārt var art, sēt un pļaut. Sliktāk ar saules paneļu parkiem, kur nosegtās platības lielas.

Proti, saules paneļu parki parasti tiek izbūvēti uz 25–35 gadiem, kas nozīmē, ka konkrētā lauksaimniecībā derīgā zeme ilgstoši netiek izmantota pārtikas ražošanai. Ja to pieļaujam, tātad vietējās pārtikas ražošana vairs nav prioritāra, bet elektrības ir un par katru cenu?

Tie, kuriem ir gadījies braukt pa Ventspils–Rīgas šoseju, būs pamanījuši apjomīgus būvdarbus posmā starp Plateni un Popi. Būvniecības informācijas sistēmā publicētā informācija liecina, ka abās pusēs šosejai Ventspils novada Tārgales pagasta teritorijā top SIA Ventspils Wind vēja parks ar desmit vēja elektrostacijām.

Skaidrojot pirmdien, 12.janvārī, izdoto rīkojumu par daļēju teritorijas plānojuma apturēšanu Bauskas un Preiļu novadā, ministrs pauda, ka tas attiecas tikai uz to dokumentu daļu, kas tieši ierobežo atjaunīgās elektroenerģijas ražošanu, bet pārējā daļā teritorijas plānojumi ir spēkā un izpildāmi. Pašvaldības ministra rīkojumu var apstrīdēt Satversmes tiesā.

Pašvaldībām ir deleģētas tiesības noteikt papildu ierobežojumus atjaunīgās elektroenerģijas ražošanai.

Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrs Raimonds Čudars (JV) daļēji apturējis Bauskas un Preiļu novadu teritoriju plānojumus, viņaprāt, prettiesisku atjaunojamo energoresursu ražošanas ierobežojumu dēļ, informēja Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) Sabiedrisko attiecību nodaļā.

Pēdējos gados atkrastes vēja enerģijas nozares attīstība Eiropā ir kļuvusi daudz gausāka. Saistībā ar ģeopolitiskiem un drošības riskiem, kā arī ievērojamo būvniecības izmaksu kāpumu, projekti uz laiku tiek atlikti, izsoles bieži vien neizdodas, piemēram, Vācijā, Francijā, Nīderlandē, Dānijā, Lietuvā un Apvienotajā Karalistē, tādējādi investīciju vide kļūst sarežģītāka, būtiski samazinot plānotos attīstības tempus – jau līdz 2030. gadam

Viesturu pagasts Bauskas novadā un Vircavas pagasts Jelgavas novadā var kļūt par kārtējās vēja elektrostacijas (VES) būves vietu. Zemi vēja parkam «Sējas» atvēlējusi tāda paša nosaukuma zemnieku saimniecība.
VES attīstītāja un investore ir atjaunīgās enerģijas projektu SIA «EWE Neue Energien 2». Abos pagastos plānots uzcelt līdz 17 vēja rotorus ar kopējo jaudu 136 MW. Torņu augstums – līdz 280 m, rotora diametrs var pārsniegt 170 m.

Nosaukums «vēja parks» skan poētiski, jo parks ir atpūtas vieta ar dabisku ainavu, apstādījumiem, koku grupām, celiņiem, strūklakām, spēļu laukumiem. Vai «vēja parkos» pastaigāsies māmiņas ar bērniem, vai uz soliņiem sēdēs seniori un atcerēsies jaunību?
Vēja ģeneratoru ekspluatācijas ilgums ir 20-30 gadi, taču nevienam projektam Lavijā vēl nav tik daudz gadu, lai pārbaudītu, kā pēc nolietošanas šos mega atkritumus savāks. Visticamāk, VES vietas nekad vairs neatgūs agrāko izskatu. Latvijas ainaviskuma dēļ mūs apskauž daudzi eiropieši. Ne viens vien pārcēlies uz dzīvi Latvijā tieši šī iemesla dēļ.

Situāciju ar vēja enerģijas attīstības plāniem novadā “Ogres Vēstīm Visiem” ieskicēja pašvaldības Attīstības un plānošanas nodaļas telpiskais plānotājs Toms Mārtiņš Millers un uzņēmuma “Estonian, Latvian & Lithuanian Environment” vadošais konsultants un partneris Oskars Beikulis. Šis uzņēmums gatavo ietekmes uz vidi novērtējumus diviem projektiem, kas pamatā iecerēti Birzgales pagastā: vēja parkam “Stelpe 1” un vēja parkam “Birzgale”. Un ir vēl divi projekti izpētes stadijā, kas robežojas ar Ogres novadu turpat Daugavas kreisajā pusē: “Bauska– Ķekava–Ogre” un “Ogre–Bauska–Aizkraukle”. Ļoti tuvu Ogres novadam – Bauskas novadā – atrodas vēl piektais vēja parka projekts “Romaņi”.

Pērnā gada nogalē Ogres novada pašvaldības dome pieņēma vēja parkam “Stelpe 1” labvēlīgu lēmumu, akceptējot projektu ar 11 elektrostaciju būvi. Septiņas no tām varētu atrasties Birzgales pagastā un vēl četras Bauskas novada Vecumnieku pagastā. Šī projekta virzītājs ir SIA “SP Venta”, kas pastarpināti caur biržā kotēto Baltijas enerģētikas kompāniju “Ignitis Group” pieder lielākoties Lietuvas valstij.

Olaines novada pašvaldība aicina iedzīvotājus, nevalstiskās organizācijas un citas ieinteresētās personas iepazīties ar IVN ziņojumu un līdz 2026. gada 26. janvārim iesniegt savus viedokļus, priekšlikumus vai ierosinājumus.

Sabiedriskās apspriešanas sanāksme par vēja parka “Dalbe” ietekmes uz vidi novērtējuma (IVN) ziņojumu notiks 2026. gada 21. janvārī plkst. 18.00 Jaunolaines kultūras namā (Meža iela 2, Jaunolaine).

Sanāksme ir daļa no sabiedriskās apspriešanas procesa, kas norisinās no 2025. gada 12. decembra līdz 2026. gada 26. janvārim.

Olaines novada pašvaldība iepazīstas ar sagatavoto vēja parka “Dalbe” un tā saistītās infrastruktūras izbūve Jelgavas un Olaines novados ietekmes uz vidi novērtējuma (IVN) ziņojumu, izvērtēs tajā ietverto informāciju un savas kompetences ietvaros sniegs oficiālu viedokli.

Jau trīs pašmāju aktieri atzinušies, ka viņiem ir kopīgas raizes – viņi iebilst pret tuvējā apkaimē plānoto vēja ģeneratoru parku izbūvi.

Pērnā gada izskaņā aktieris Juris Hiršs Vecumnieku puses iedzīvotājus aicināja pulcēties uz protesta zibakciju pie Bauskas domes ēkas. "Vēja parki nāk uzbrukumā…," kopā sanākšanas iemeslu sociālajā tīklā Facebook atklāj Hiršs.

"Juri, mēs Kurzemē ar šo domu, ka "tas jāaptur» dzīvojam jau no 2023. gada 15. decembra.

Mums jāturas kopā un jāapvienojas," aktierim pievienojas arī kolēģe aktrise Zane Jančevska.

Paziņojums par SIA "Latvijas vēja parki" plānotās darbības – Vēja elektrostaciju parka "Bauska-Ķekava-Ogre" un tā saistītās infrastruktūras projekta īstenošana Ķekavas novada Baldones pagastā un Bauskas novada Vecumnieku pagastā precizētā ietekmes uz vidi novērtējuma Ziņojuma iesniegšanu Valsts vides dienestā Atzinuma saņemšanai

Paredzētā darbība: Vēja elektrostaciju parka “Bauska-Ķekava-Ogre” un tā saistītās infrastruktūras projekta īstenošana Ķekavas novada Baldones pagastā un Bauskas novada Vecumnieku pagastā

Paredzētās darbības ierosinātāja: SIA “Latvijas vēja parki” (reģ. 40203415150, Pulkveža Brieža iela 12, Rīga, LV-1010, e-pasts: bko@vejaparki.lv)

Es ierados šeit tieši skaistās dabas un tās aizsardzības dēļ. Kas man ir ļoti svarīgi, tas arguments, ka tas nav bīstami dzīvībai. Varbūt tas tieši nav bīstams dzīvībai, par to vēl ir plašas diskusijas, šobrīd neiedziļināšos, taču cilvēkam ir tiesības ne tikai būt veselam, neslimot, bet cilvēkam ir arī tiesības justies labi un laimīgi arī, saka Jakobs no Vācijas.