Jēkabpils novada pašvaldība saņēmusi SIA “Purplegreen Solwin” iesniegumu, kurā tā lūdz pašvaldību akceptēt paredzēto darbību - Vēja elektrostaciju parka “PurpleGreen Solwin” būvniecību Jēkabpils novada, Vīpes un Mežāres pagastu teritorijā, izvietojot vēja ģeneratorus 2989 hektāru plašā teritorijā.

Jau ziņots, ka plānotajai vēja parka teritorijai tuvākās blīvāk apdzīvotās vietas ir Vīpes ciems – vairāk nekā 1,3 kilometru attālumā un Mežāres ciems – vairāk nekā 2,5 kilometru attālumā. 

Paredzētajā vēja parka teritorijā lielākoties atrodas lauksaimniecībā un mežsaimniecībā izmantojamās zemes. Teritorijā ir arī viensētas, bet atbilstoši normatīvo aktu prasībām vēja elektrostacijas iecerēts izvietot vismaz 800 metru attālumā no jebkuras dzīvojamās vai publiskās ēkas. SIA “PurpleGreen Solwin” iepriekš uzsvērusi, ka vēja elektrostacijas un ar tām saistīto infrastruktūru izbūvēs tikai tajās zemes vienībās, ar kuru valdītājiem būs panākta vienošanās par energoapgādes objektu izvietošanu un būvniecību.

Avārija bija notikusi vienā no pirmajiem Latvijas vēja parkiem (VES – vēja elektrostacija) Priekules pagastā Dienvidkurzemes novadā. Parks sastāvējis no piecām mazas jaudas (200 kW katra) dāņu ražotāja "Vestas" turbīnām, kas pieder SIA "Jaunmiki". Tās uzstādītas apmēram pirms 15 gadiem, bet tagadējā īpašnieka pārziņā nonākušas pirms gadiem pieciem. Par negadījumu "Sadales tīkliem" un citām iestādēm ziņojis "Jaunmiku" īpašnieks Jānis Meisters, vienlaikus arī informējot, ka viņa uzņēmuma turbīnas jau vairāk nekā gadu stāvējušas mierā un elektrību nav ražojušas. Viņš arī ziņojis, ka incidentā cietušo neesot, objekts neesot bīstams.

Vai nepilnīgi ietekmes uz vidi novērtējumi, veidojot vēja parkus, var radīt drošības riskus un ietekmēt iedzīvotāju labklājību? Šis jautājums aktualizējies saistībā ar grozījumiem likumā "Par ietekmes uz vidi novērtējumu", ko Saeimā jau skatīs galīgajā lasījumā. Tie varētu ļaut lielā daļā Latvijas teritorijas vēja parkus attīstīt bez pilna ietekmes uz vidi novērtējuma. "Rīta Panorāmas" studijā viesojās organizācijas "Drosme darīt" valdes priekšsēdētājs Roberts Tenass.

Biedrība “Drosme Darīt” ir vērsusies Administratīvajā rajona tiesā, lūdzot atcelt Ministru kabineta 2026. gada 28. aprīļa rīkojumu, ar kuru tika akceptēta vēja elektrostaciju parka “EKO Ziemeļi” un ar to saistītās infrastruktūras būvniecība Kuldīgas novada Ēdoles un Padures pagastos. 

Administratīvā rajona tiesa biedrības pieteikumu ir pieņēmusi un ierosinājusi administratīvo lietvedību, portālu informēja biedrības pārstāvis Roberts Tenass.

Viņš atklāja, ka Administratīvā rajona tiesa ir uzdevusi Ministru kabinetam un Valsts vides dienestam mēneša laikā iesniegt rakstveida paskaidrojumus un visus lietas izskatīšanai nozīmīgos dokumentus. Pēc šo materiālu saņemšanas tiesa turpinās lietas izskatīšanu.

Trešdien, 17. jūnijā, darba vizītē Bauskas novadā ieradīsies Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrs Edgars Tavars, lai ar pašvaldības pārstāvjiem pārrunātu novadam būtiskus attīstības jautājumus, informē Bauskas novada pašvaldības sabiedrisko attiecību nodaļa.

Vizītes laikā ministrs tiksies ar Bauskas novada pašvaldības vadību un speciālistiem. Sarunās paredzēts apspriest Bauskas novada teritorijas plānojuma saistošos noteikumus, vēja parku attīstību, Pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fonda nākotni, kā arī patvertņu izveides programmas īstenošanu.

Viens no centrālajiem tikšanās tematiem būs Bauskas novada teritorijas plānojums. Kā zināms, pašvaldība ir vērsusies Satversmes tiesā, apstrīdot bijušā viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministra Raimonda Čudara rīkojumu, ar kuru daļēji apturēta Bauskas novada teritorijas plānojuma darbība. Pašvaldība uzskata, ka plānojums izstrādāts atbilstoši normatīvajiem aktiem un teritorijas attīstības plānošanas principiem, nodrošinot līdzsvaru starp iedzīvotāju interesēm, vides aizsardzību un novada attīstības vajadzībām.

Šonedēļ Saeima gatavojas lemt par grozījumiem likumā "Par ietekmes uz vidi novērtējumu". No pirmā acu uzmetiena tas izklausās pēc tehniska un šauram speciālistu lokam interesējoša jautājuma. Taču patiesībā runa ir par to, kā Latvijā turpmāk tiks pieņemti lēmumi par lielu industriālu projektu attīstību, kāda būs pašvaldību loma un cik lielā mērā sabiedrība varēs ietekmēt procesus savā dzīvesvietā. Tieši tāpēc satrauc ne tikai paši grozījumi, bet arī veids, kā tie tiek virzīti.

10. jūnija Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas sēdē vairākkārt izskanēja, ka pat deputātiem un komisijas vadībai nav pilnīgas skaidrības par atsevišķu normu praktisko piemērošanu un sekām. Tomēr, neraugoties uz šīm šaubām, grozījumi tiek virzīti steidzamības kārtībā.

Tas rada pamatotu jautājumu: vai drīkst pieņemt ilgtermiņa lēmumus par Latvijas vidi, pašvaldību tiesībām un iedzīvotāju līdzdalību situācijā, kad pat lēmumu pieņēmēji nav pilnībā pārliecināti par to sekām?

Administratīvā rajona tiesa ierosinājusi lietu par vēja parka “Eko Ziemeļi” ietekmes uz vidi novērtējumu (IVN) un uz tā pamata pieņemto Ministru kabineta (MK) lēmumu par projekta īstenošanu Ēdoles un Padures pagastos, aģentūra LETA noskaidroja tiesā.

Administratīvā rajona tiesa ir uzdevusi MK un Valsts vides dienestam mēneša laikā iesniegt rakstveida paskaidrojumus un visus lietas izskatīšanai nozīmīgos dokumentus. Pēc šo materiālu saņemšanas tiesa turpinās lietas izskatīšanu.

Biedrība “Drosme darīt” informēja aģentūru LETA, ka lieta ierosināta pēc tās pieteikuma.

Pieteikumā tiesai pausta pārliecība, ka virkne būtisku jautājumu nav izvērtēti pietiekamā apjomā vai to izvērtēšana pārcelta uz vēlākām projekta stadijām. Biedrības ieskatā tas neatbilst IVN būtībai, jo tieši pirms projekta akceptēšanas ir jābūt noskaidrotām būtiskākajām ietekmēm uz vidi, cilvēku veselību un dzīves kvalitāti.

Biedrība atzīmēja vairākus aspektus, kas, tās ieskatā, nav pietiekami izvērtēti, tostarp trokšņa un zemas frekvences trokšņa ietekmi, mirgošanas efektu, ietekmi uz putniem un sikspārņiem, kumulatīvo ietekmi kopā ar citiem plānotajiem vēja parkiem reģionā, kā arī virkni ar infrastruktūras izbūvi saistītu jautājumu.

Lai arī koku alejas Latvijā ir nozīmīgs kultūrvēsturiskās ainavas elements, līdz šim tās nav rūpīgi apzinātas un pētītas, tādēļ Kurzemē norit vērienīgs projekts. Tā laikā cilvēki aicināti kļūt par aleju detektīviem un palīdzēt šo dabas objektu uzskaitē. Papildus par alejām tiek rīkoti arī izglītojoši pasākumi, kuros zināšanas apvienotas ar praktiskām iemaņām.

Viens no šādiem semināriem – "Alejas – mantojums nākotnei" – aizvadīts Rudbāržu pagasta "Garīkās". Ceļš uz semināra norises vietu ved cauri divām alejām. Viena no tām savulaik veidota no Pensilvānijas ošiem un ir unikāla valsts mērogā. Otra ir liepu aleja, kas ved uz "Garīkām" – Latvijā pirmo šitaki sēņu audzētavu. Abas alejas izmantotas semināra praktiskajā daļā, stāstot gan par labām, gan ne tik labām izvēlēm aleju kopšanā.

Arborists, dendrologs, sugu un biotopu eksperts Gvido Leiburgs skaidroja, ka

liepu ilgmūžību nodrošina ļoti aktīva aplieva [koka ārēja daļa], tādēļ pat dobas liepas var pastāvēt simtiem gadu.

AS “Latvenergo” vēja elektrostaciju (VES) parkā “Laflora Energy” jūnijā sāks pirmo putnu aizsardzības sistēmu ieviešanu, “Latvenergo” Elektroenerģijas tirgus apskatā norāda uzņēmuma Ietekmes uz vidi novērtējuma daļas projektu vadītāja Kristīne Eglīte.

Vēja parkā “Laflora Energy” putnu monitorings tiek veikts nepārtraukti kopš 2023. gada, un tas turpinās arī patlaban. Tas ļauj “Latvenergo” apgalvot, ka vēl pirms turbīnu darbības sākšanas teritorija un tās apkārtne ir rūpīgi izpētīta. Šī procesa gaitā ornitologi savus novērojumu datus un atskaites ir iesnieguši Dabas aizsardzības pārvaldē (DAP). Eglīte piemin, ka Latvijā vides aizsardzība ir balstīta piesardzības principā, tas nozīmē, ka VES parkus atļauts būvēt tikai tādās vietās, kur ietekme uz cilvēkiem un vidi, tai skaitā putniem, ir vismazākā.

2021. gadā vēja parkam “Laflora Energy” tika pabeigts ietekmes uz vidi novērtējums, kura laikā netika izvirzīts nosacījums uzstādīt putnu aizsardzības sistēmas. Taču, veicot putnu monitoringu, tika secināts, ka putnu aizsardzības sistēmas tomēr būtu vajadzīgas. Pēc ornitologu un DAP nosacījumiem identificētas putnu sugas, kuru aizsardzība un turpmākais monitorings ir īpaši būtisks. Tāpēc jau sākti sagatavošanās darbi putnu aizsardzības sistēmu uzstādīšanai.

Detālplānojuma izstrāde attieksies uz 1168,25 hektārus plašu teritoriju, un tās mērķis ir precizēt plānoto vēja elektrostaciju izvietojumu, kā arī noteikt nepieciešamos risinājumus transporta organizācijai un ar projekta īstenošanu saistītās infrastruktūras izbūvei.

Detālplānojuma izstrādes ierosinātājs ir SIA “Enery Latvia”, kas 2023. gadā AS “Latvijas valsts meži” rīkotajā izsolē ieguva tiesības veikt izpēti vēja parka “Dalbe A” attīstībai, kā arī saņemt būvniecības un ekspluatācijas tiesības, ja tiks iegūtas nepieciešamās atļaujas.

Vēja parka izpētes teritorijā kopumā ietilpst četras AS “Latvijas valsts meži” valdījumā esošas zemes vienības, no kurām viena atrodas Jelgavas novadā. Projekta ietvaros paredzēts izbūvēt līdz 12 jaunākās paaudzes lieljaudas vēja elektrostacijas ar kopējo jaudu līdz 96 megavatiem. No tām astoņas plānots izvietot Jelgavas novada teritorijā.

Līdztekus vēja elektrostaciju izbūvei paredzēta arī jaunas satiksmes infrastruktūras izveide un esošo ceļu un citu infrastruktūras objektu pārbūve, kas nepieciešama vēja parka būvniecības un turpmākās ekspluatācijas nodrošināšanai.

Par detālplānojuma izstrādes vadītāju iecelta Jelgavas novada pašvaldības Centrālās pārvaldes Stratēģiskās plānošanas nodaļas vadītāja Krista Tumova.

Saistībā ar vēja parka “Augstkalni” būvniecību Smiltenes un kaimiņu novadu teritorijās turpinās smagsvara lielgabarītu kravu pārvadājumi, caur Smiltenes tranzītielu pakāpeniski transportējot 16 vēja turbīnu komponentu vienības, kas savu ceļu noslēgs vēja parkā “Augstkalni”, Drustu un Launkalnes pagastos.

Savukārt Kiršteins uzskata, ka zaļā kursa aizstāvji neņem vērā pilnu ainu.

“Zaļais kurss, protams, ir liela krāpniecība,” viņš paziņoja.
Deputāts argumentēja, ka vēja parku, bateriju un citu tehnoloģiju ražošana pati par sevi prasa milzīgus energoresursus, bet atjaunojamās enerģijas attīstība rada arī ievērojamas izmaksas tīklu balansēšanai un infrastruktūras pielāgošanai.

Kiršteins pauda pārliecību, ka dabasgāze joprojām ir viens no tīrākajiem un ekonomiski izdevīgākajiem enerģijas avotiem, kā arī kritizēja esošo pieeju gāzes iepirkumiem.

Eniņš pēc profesijas bija inženieris, taču plašāk sabiedrībā bija pazīstams kā viens no nozīmīgākajiem Latvijas dižkoku un dabas pieminekļu pētniekiem. Viņš apzinājis un aprakstījis vairāk nekā 900 dižkoku.

Savulaik Eniņš kopā ar dzejnieku Imantu Ziedoni izveidojis dižkoku atbrīvošanas grupu.

Eniņš sarakstījis vairākus simtus rakstu un ir arī vairāku grāmatu autors.

Vairāķus gadus Eniņš vadījis Latvijas Dabas retumu krātuvi.

Baltijas valstīs un citviet Austrumeiropā netrūkst ne investoru, ne banku, kas būtu gatavas finansēt jaunus atjaunojamās enerģijas projektus. Daudz lielāks izaicinājums ir atrast pietiekamu pieprasījumu pēc saražotās elektroenerģijas, sestdien Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas (ERAB) biznesa forumā Rīgā atzina nozares eksperti.

Ekspertu vērtējumā nākamais attīstības posms Baltijas enerģētikā būs nevis jaunu vēja vai saules parku būvniecība, bet gan elektroenerģijas uzkrāšanas sistēmu attīstība un lielu patērētāju piesaiste reģionam.

Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijā (VARAM) un Zemkopības ministrijā raidījumam skaidrots, ka statusu var mainīt pēc pašvaldības ierosinājuma, savukārt pašvaldībā norādīts, ka izmaiņas notiek tikai tad, ja Zemkopības ministrijas dati par augsnes kvalitāti pasliktinās. Kad tieši pašvaldība grozījusi zemesgabala statusu, nav zināms.

Jelgavas novada domes izpilddirektors Gatis Ģērmanis ("Latvijas zaļā partija") min, ka vismaz reizi piecos gados Zemkopības ministrijas pakļautībā esošais Valsts augu aizsardzības dienests (VAAD) apseko zemes un ņem paraugus. Informāciju apkopo Tieslietu ministrijas padotībā esošais Valsts zemes dienests. Ja teritorijas vērtējums noslīd zem 60 ballēm, tā vairs neskaitās īpaši augstvērtīga lauksaimniecības zeme.

Lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju kopumā atbalsta vēja enerģijas attīstību vai ieņem neitrālu pozīciju, taču galvenokārt līdz brīdim, kamēr tas neskar viņu pašu novadu. Latvijas iedzīvotāji, kas iebilst pret vēja parkiem, lielākoties bažījas par veselību, putniem un dzīvniekiem, atsaucoties uz pētījumu biroja "Norstat" veiktās aptaujas datiem, informē asociācija "Latvijas Atjaunojamās enerģijas alianse" (LAEA).

Tos, kuri iebilst, lielākoties uztrauc šādi iemesli: bažas par veselību (56%), ietekme uz putniem (55%) un dzīvniekiem (55%). Krieviski runājošie respondenti bažas pauž biežāk nekā latvieši. Riski veselībai uztrauc 59% krieviski runājošo un 54% latviešu; ietekme uz putniem – attiecīgi 62% un 51%; ietekme uz dzīvniekiem – attiecīgi 57% un 54% respondentu.

KEM skaidro, ka regulējums sagatavots, ņemot vērā iedzīvotāju bažas par VES ieviešanas straujo attīstību un nepieciešamību pilnveidot to ekspluatācijas un nojaukšanas tiesisko regulējumu.

Ministrijā norāda, ka pašreiz VES darbību regulējošie tiesību akti ir sadrumstaloti un nav pārskatāmi, turklāt ir ietverti vispārīgos tiesību aktos, kas dažkārt rada neizpratni piemērošanā un bažas par neizpildi.

Turklāt, lai gan ietekmes uz vidi novērtējuma (IVN) procesā tiek vērtēta ikvienas VES iespējamā ietekme uz cilvēku, viņa veselību un drošību, bioloģisko daudzveidību, augsni, ainavu, kultūras un dabas mantojumu un izstrādāti priekšlikumi nelabvēlīgas ietekmes novēršanai vai samazināšanai, VES ekspluatācija iedzīvotāju vidū rada nepatiku un bažas par vēja turbīnu radīto troksni un mirgošanas efektu, kā arī par VES darbības uzraudzības trūkumu to dzīves ciklā.

Jau rīt Saeimā plānots balsot par jauna Ministru kabineta apstiprināšanu Andra Kulberga ("Apvienotais saraksts" (AS)) vadībā. Lai arī valdība strādās tikai līdz brīdim, kad oktobra sākumā ievēlētā 15. Saeima lems par uzticības izteikšanu jau jaunajā parlamenta sastāvā esošo politisko spēku izveidotam Ministru kabinetam, Kulberga valdības topošajā deklarācijā iekļauti vairāki desmiti apņemšanos.

Par Kulberga valdības sastāvu, kurā trešdaļa ministru bijuši arī Evikas Siliņas ("Jaunā Vienotība") valdībā, un tās iecerēm 27. maijā diskutēs "Kas notiek Latvijā?". Valdību veidojošos politiskos spēkus šoreiz pārstāvēs topošās valdības ministri – Andris Kulbergs (AS), Hosams Abu Meri (JV), Viktors Valainis (Zaļo un Zemnieku savienība) un Ilze Indriksone (Nacionālā apvienība).

Valdības veidošanas procesu un ieceres vērtēs Latvijas Universitātes rektors, ekonomists Gundars Bērziņš, sabiedriskās politikas centra "Providus" direktore Sanda Liepiņa un politikas zinātņu doktors Jānis Ikstens.

Raidījumu tiešraidē LTV1 un portālā LSM.lv varēs vērot 21.20. Pēc tam tā ieraksts būs pieejams portālā LSM.lv.

Jautājumus dalībniekiem varat uzdot, rakstot uz e-pastu janis.domburs@lsm.lv.

"Vēja parki ļoti ietekmēs cilvēku dzīves. Un, mūsuprāt, 800 metri jau tāpat ir nepietiekami. Ņemot vērā, ka tie ir 800 metru no mājas, nevis no jūsu īpašuma robežas. Tas nozīmē, ka jūsu īpašums patiesībā tiek mākslīgi apgrūtināts. Jūs nevarēsiet tur būvēt. Teiksim, ja jums no zemes gabala robežas šāds vēja parks atrodas 300 metrus, jūs tur nevarēsiet, piemēram, uzbūvēt savu dzīvojamo māju, ja jūs to kādreiz vēlēsieties. Bet tajā pašā laikā netiek noteikti nekādi nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumi, kas to mīkstinātu, teiksim, to pāridarījumu, ja tā varētu to nosaukt," skaidroja biedrības "Drosme darīt" valdes priekšsēdētājs Roberts Tenass.

Biedrība “Piekraste rītdienai”, kas pārstāv Pāvilostas un Sakas pagasta iedzīvotājus, 2026. gada 20. maijā vērsās pie Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas ar priekšlikumu likumprojektam Nr. 1348/Lp14 “Par Enerģētiskās drošības un neatkarības veicināšanai nepieciešamās atvieglotās energoapgādes būvju būvniecības kārtības likuma atzīšanu par spēku zaudējušu”. Biedrība atbalsta likumprojektu un aicina to virzīt pieņemšanai pēc iespējas ātrāk, tomēr lūdz izslēgt no tā pārejas noteikumu, kas paredz, ka Ministru kabinets turpina izskatīt rīkojumu projektus par paredzēto darbību akceptēšanu, kas tam iesniegti līdz 2026. gada 14. jūnijam, portālu “ReKurZeme” informē biedrības “Piekraste rītdienai” valdes locekle Sandra Stepiņa.

Otrdien, 26. maijā, pulksten 17 Valkas novada Kultūras centrā notiks sabiedriskās apspriešanas sanāksme par vēja parka “Valka” un ar to saistītās infrastruktūras būvniecību Valkas pagastā. Šo būvniecību plāno SIA “EWE Neue Energien 1”. Tie, kuri dažādu apsvērumu dēļ nevar ierasties klātienē, sanāksmei varēs pieslēgties arī tiešsaistē. Sanāksmes saite tiks publicēta tīmekļa vietnē https://environment.lv/sadaļā “Aktualitātes”.

SIA “Estonian, Latvian & Lithuanian Environment” sagatavoja ietekmes uz vidi novērtējuma ziņojumu. Šī ziņojuma sabiedriskā apspriešana norisināsies līdz 19. jūnijam. Sagatavotais ziņojums iedzīvotājiem darbalaikā ir pieejams novada pašvaldības administrācijas ēkā Beverīnas ielā 3, Valkas pagasta pārvaldē Rīgas ielā 25, 1. stāvā, novada Centrālajā bibliotēkā Rīgas ielā 22 un ietekmes uz vidi novērtējuma ziņojuma sagatavotāja SIA “Estonian, Latvian & Lithuanian Environment” tīmekļa vietnē https://environment.lv/lv/aktualitates. Rakstiskus priekšlikumus un viedokļus par ziņojumu līdz 19. jūnijam iedzīvotāji aicināti iesniegt Valsts vides dienestā (tālrunis 67084200, tīmekļa vietnes adrese https://www. vvd.gov.lv/lv) vai sūtot tos uz pasta adresi Rūpniecības iela 23, Rīga, LV-1045 vai elektroniskā pasta adresi: pasts@vvd.gov.lv.

Ne tikai Gulbenes pierobežā, bet vēl piecās citās Latvijas vietās tiek plānota jaunu vēja parku būvniecība – vēstīts SIA “EWE Neue Energien” interneta vietnē.

Visapjomīgākais vēja parks tiek plānots Beļavas pagastā, un tas atradīsies 13 kilometru attālumā no Gulbenes pilsētas. Parkam tiks uzstādītas līdz 17 vēja turbīnām, kuru kopējā ražošanas jauda būs 136 megavati. Lai nodrošinātu lielāku stabilitāti elektrotīklam, vēja parkam plānots pievienot arī elektrību uzkrājošas baterijas – liecina uzņēmuma publiskotā informācija.

Saskaņā ar Enerģētikas un vides aģentūras publiskoto informāciju pirms vēja parka “Gulbene” izveides uzņēmumam ir jāveic teritorijas izpēte un jāsagatavo, kādu ietekmi uz vidi radīs vēja parks. Izpētes teritorijā atrodas 76 zemes vienības, tajā skaitā arī ceļa Gulbene-Zeltiņi posms, kā arī ceļu Beļava 2-Bērzukalns un Grestes-Jēči-Beļava 2 posmi.

Trūkumus nolietotu vēja enerģijas ražošanas iekārtu tehniskajā uzraudzībā, tostarp – saistītus ar to demontāžu, nesen skaudri izgaismoja bēdīgi slavenais notikums ar vēja nogāzto turbīnu Dienvidkurzemē.

Iespējams, tieši tas mudinājis valdību šonedēļ apstiprināt grozījumus Elektroenerģijas tirgus likumā, kas paredz uzdot Klimata un enerģētikas ministrijai (KEM) ar skubu sākt izstrādāt vēja elektrostaciju ekspluatācijas un nojaukšanas tiesisko regulējumu.

Jābūt skaidrībai visās stadijās

Šobrīd vēja elektrostaciju darbību regulējošie tiesību akti ir sadrumstaloti un nav pārskatāmi, tie ietverti vispārīgos tiesību aktos, kas dažkārt rada neizpratni to piemērošanā un bažas par neizpildi.

Vikss norāda, ka projekts, ko viņš apstiprinājis savā pilnvaru laikā, vairs nav tāds, kāds tas bijis, – no sākotnēji plānotajiem 36 vēja ģeneratoriem patlaban plānoti vien desmit, bet augstāki un tādējādi traucējošāki.....

"Zaļā pāreja nedrīkst būt administratīvs piespiedu solis, kurā vietējai pašvaldībai atliek vienīgi paciest valsts projektu. Ja vietējā labuma ir niecīgs, administratīvā sloga liels, sabiedrības pretestība plaša un pats projekts pastāvīgi mainās, pašvaldībai ir jāveic jauns politisks izvērtējums. Tas nav atkāpšanās. Tas ir vietējās pašvaldības darbs," norāda Vikss.

Otrdien, 19. maijā, Ministru kabinets (MK) apstiprināja grozījumus Elektroenerģijas tirgus likumā (grozījumi ETL). Tie paredz deleģējumu Klimata un enerģētikas ministrijai (KEM) izstrādāt regulējumu (noteikumu projektus) – vēja elektrostaciju uzraudzības noteikšanā un prasības elektrostaciju un uzkrātuvju demontāžai.  Grozījumi ETL tiks skatīti Saeimā.

Lai salāgotu vides prasību regulējumu ar valsts attīstības un sabiedrības vajadzībām, KEM turpina iesākto vides prasību noteikšanas un uzraudzības reformu, kuras ietvarā veikti saskanīgi grozījumi vairākos nozares tiesību aktos.

Vēja parku “Eleja” plānots izveidot Jelgavas novada Sesavas un Elejas pagastā un Bauskas novada Viesturu pagastā, uzstādot ne vairāk kā 17 vēja elektrostacijas, kur katras stacijas nominālā jauda varētu sasniegt 8 MW. Vēja parka būvniecības procesa laikā ir paredzēts izbūvēt saistīto infrastruktūru.

Sākotnējā sabiedriskā apspriešana notiek no 2026. gada 15. maija līdz 5. jūnijam, savukārt klātienes sanāksmes notiks:

• 27. maijā plkst. 18.00 Bērvircavas tautas namā (Upes iela 1, Bērvircava, Sesavas pagasts, Jelgavas novads, LV-3034);

• 28. maijā plkst. 18.00 Svitenes tautas namā (“Gaismas”, Svitene, Svitenes pag., Bauskas nov., LV-3917).

Sanāksmei varēs pieslēgties tiešsaistē, un sanāksmes saite tiks publicēta vietnē https://environment.lv/ sadaļā “Aktualitātes”.

Vēsture un pašvaldības nostāja

Bauskas novada Viesturu pagasta iedzīvotāju konsultatīvā padome (IKP) ir tikusies ar novada vadību, lai pārrunātu vēja parka “Sējas” ieceri, tās potenciālo ietekmi uz lauksaimniecības zemēm un ainavu. Tikšanās laikā tika apspriesta arī pašvaldības nostāja un tās vēršanās Satversmes tiesā jautājumā par teritorijas plānošanas tiesībām. Kā informē portāls jauns.lv, Bauskas novada domes priekšsēdētājs Aivars Mačeks skaidroja pašvaldības nostāju, uzsverot, ka jaunajā teritorijas plānojumā tika noteiktas papildu teritorijas, kurās vēja elektrostaciju būvniecība nebūtu pieļaujama, lai pasargātu ainavu, auglīgās lauksaimniecības zemes un iedzīvotāju dzīves kvalitāti.

Jelgavas novada Kaigu kūdras purvā, vēja parkā “Laflora Energy”, 528 dažāda izmēra vēja turbīnu torņu dzelzsbetona konstrukcijas jau pārvērtušās par sešpadsmit vēja elektrostacijām. Pašreiz notiek to darbības testēšana dažādos režīmos. Tas gan esot ilgs process, jo pārbaudīta tiekot katra detaļa, tāpēc vēja parka nodošana ekspluatācijā plānota tikai rudenī.

Kamēr Latvijā norit arvien karstākas diskusijas, vai ļaut jaunu lielu vēja enerģijas parku būvēšanu, nesen Dienvidkurzemē nokritusī vēja turbīna radījusi jautājumu, ko darīt ar novecojušām turbīnām.

Biedrības "Drosme darīt" valdes priekšsēdētājs Roberts Tenass raidījumā "Spried ar Delfi" skaidroja, ka regulējums nav pietiekams, un ļautu uzņēmumiem tādas vienkārši pamest, turpretī klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis (ZZS) un "Eurowind Energy" izpilddirektors Artūrs Toms Plešs šādas bažas noraidīja, sakot, ka tas būtu kā "mest naudu vējā".

Lai iedzīvotājiem būtu iespēja pašiem iepazīt, kā vēja parks izskatās dabā, “European Energy” organizē izpētes braucienu uz Rokišķu vēja parku Lietuvā. Braucienā aicināti piedalīties Kokneses un Aizkraukles novada iedzīvotāji un citi interesenti.

Ekskursija notiks 2026. gada 28. maijā pulksten 13, izbraukšana paredzēta no Kokneses apvienības pārvaldes ēkas, Melioratoru ielā 1. Kopējais ekskursijas laiks plānots līdz sešām stundām.

Studijā Kaspars Melnis (Klimata un enerģētikas ministrija), Roberts Tenass (biedrība "Drosme darīt") un Artūrs Toms Plešs (SIA "EWE Neue Energien").

Savus jautājumus raidījuma viesiem sūtiet uz e-pastu spried@delfi.lv vai vietnē slido.com, izmantojot kodu #VejaParki.

Jau vēstīts, ka Ministru kabinets 26. aprīlī pēc plašām diskusijām vēja elektrostaciju parku "Kurzeme" Saldus novada Zirņu un Pampāļu pagastos un Kuldīgas novada Skrundas pagastā ietekmes uz vidi novērtējumu (IVN). Šī projekta ietvaros plānots uzstādīt līdz 21 turbīnai, kuru kopējais saražotais enerģijas apmērs plānots līdz 661 gigavatstundām (GWh) gadā.

Tāpat atbalstu guva vēja elektrostaciju parku "Eko Ziemeļi" Kuldīgas novada Ēdoles un Padures pagastos IVN. Šis projekts paredz izbūvēt līdz 20 turbīnām, kuru kopējā jauda plānota līdz 536 GWh gadā.

Savukārt Ministru kabinets atlika lēmumu par vēja elektrostaciju parku "K2 Ventum" Dienvidkurzemes novadā IVN. Šis projekts paredz izbūvēt līdz 46 turbīnām, kuru kopējā jauda plānota līdz 1038 GWh gadā.

Pirms valdības sēdes pie Ministru kabineta ēkas arī notika protests pret minētajiem vēja elektrostaciju projektiem. Iebildumi pret šiem projektiem izskanēja arī valdības sēdē, norādot, ka nav ņemts vērā iedzīvotāju viedoklis.

Projektu virzība faktiski visās Latvijas malās kavējas, par spīti attīstītāju un politiķu centieniem sakārtot vajadzīgos papīrus rīt uz pusdienlaiku. Ogres novadā plānotos parkus ietekmē Bauskas novada domes vēršanās Satversmes tiesā.

Jau vēstījām, ka šobrīd vairāki vēja projekti pretendē uz pieslēgumu augstsprieguma līnijai, kas iet caur Ogres novadu. Turbīnas var daļēji vai pilnībā atrasties vienā vai otrā novadā, taču ir saistītas ar kopēju infrastruktūru. Tāpēc uz projektiem attiecas visu iesaistīto pašvaldību saistošie noteikumi un zaļā gaisma parkiem nepieciešama kā Ogrē, tā Bauskā, un tagad – pēc Bauskas pieteikuma – arī Satversmes tiesā.

KEM rosina noteikt būvvaldēm jaunas tiesības apturēt būvatļauju izsniegšanu vēja elektrostaciju būvniecības iecerēm.

Piedāvājums paredz, ka šāds izvērtējums tiktu veikts attiecībā uz pašvaldību teritorijās jau akceptētajām vai īstenotajām vēja elektrostacijām, kuru atsevišķas turbīnas jauda pārsniedz 20 kilovatus.

Kā skaidroja KEM valsts sekretāre Līga Kurevska, tas nozīmētu, ka gadījumos, kad pašvaldības teritorijā jau pastāv vai tiek attīstīti vēja elektrostaciju projekti ar minēto jaudas parametru, turpmākās būvniecības ieceres tiktu vērtētas, ņemot vērā arī šo projektu kopējo ietekmi.

Ģeotermālās enerģijas, kas iegūta no karsta ūdens, tvaika vai ļoti karstiem iežiem zem zemes, izmantošana nav jaunums, un Islande ap šo enerģijas veidu izveidojusi lielu daļu savas ekonomikas. Tagad izrādās, ka arī Lietuvai ir potenciāls to izmantot.

Pētījumi liecina, ka Lietuvas teorētiskā ģeotermālā kapacitāte varētu sasniegt apmēram 25 000 megavatu, kas vairāk nekā 12 reizes pārsniedz valsts kopējo elektrības pieprasījumu. Saskaņā ar ģeologa Sauļa Šļaupa (Saulius Šliaupas) teikto, Lietuva atrodas uz vienas no termāli aktīvakajām Austrumeiropas platformas daļām. Austrumeiropas platforma ir ģeoloģiskā struktūra, kas pamatā tiek uzskatīta par pārāk aukstu, lai to izmantotu enerģijas ieguvei. Šļaupa sacīja, ka vidējā karstuma plūsma Austrumeiropas platformā ir apmēram 43 milivati uz kvadrātmetru. Viļņā tā ir 39 milivati uz kvadrātmetru, toties Lietuvas rietumu daļā sasniedz 70 līdz 80 milivatus uz kvadrātmetru, un atsevišķos urbumos pat 90 milivatus uz kvadrātmetru, kas ir unikāls radītājs visas platformas teritorijā.

Vienotā dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operatora "Conexus Baltic Grid" ("Conexus") Ziemeļu-Baltijas ūdeņraža koridora būvniecības projektam Latvijā ir piemērota ietekmes uz vidi novērtējuma (IVN) procedūra, liecina informācija Enerģētikas un vides aģentūras (EVA) mājaslapā.

"Conexus" pārstāvji iepriekš informēja, ka projekta īstenošanās gadījumā ūdeņraža koridoru Latvijā attīstītu paralēli esošajam dabasgāzes pārvades cauruļvadam.

Uzņēmumā norāda, ka Ziemeļeiropas reģionā patlaban tiek pētīti vairāki alternatīvi varianti ūdeņraža pārvades infrastruktūras attīstībai, no kuriem viens projekts paredz arī Latvijas iesaisti un šķērsotu Latvijas teritoriju.

Valsts vides dienests (VVD) ir piemērojis ietekmes uz vidi novērtējuma (IVN) procedūru SIA "Utilitas Wind" vēja parka un tā saistītās infrastruktūras būvniecībai Jelgavas novada Sesavas un Elejas pagastos un Bauskas novada Viesturu pagastā, liecina informācija Enerģētikas un vides aģentūras (EVA) mājaslapā.

Vēja parkā "Eleja" plānots izbūvēt līdz 17 vēja elektrostacijām (VES), un vēja parka kopējā jauda varētu sasniegt aptuveni 136 megavatus (MW).

Katras VES nominālā jauda paredzēta no sešiem līdz astoņiem MW, VES torņa augstums varētu sasniegt vai pārsniegt 175 metrus, savukārt rotora diametrs var sasniegt vai pārsniegt 170 metrus.

Jau plaši stāstīts par 26.aprīlī Dienvidkurzemes novadā nokritušo vēja turbīnu, no kuras vēlāk nozaga galveno ģeneratoru un krāsaino metālu. 

Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas un Eiropas lietu komisijas sekretāre, frakcijas “Latvija pirmajā vietā” priekšsēdētājas vietniece, bijusī labklājības ministre Ramona Petraviča savā “Facebook” kontā publicējusi video, kurā sarunājas ar zemes īpašnieci. Sieviete atklājusi, ka nokritušais vēja ģenerators patiesībā ar zemes īpašniekiem pat neesot bijis oficiāli sakārtots.

Ceturtdien Limbažu novada domes sēdē deputāti vienbalsīgi nolēma neatļaut SIA “Latvijas vēja parki” iecerēto vēja elektrostaciju parka “Limbaži” un ar to saistītās infrastruktūras būvniecību Salacgrīvas pagastā.

Lēmums balstīts izvērtējumā, ka ietekmes uz vidi novērtējuma (IVN) process un tā laikā sagatavotais ziņojums neatbilst normatīvajos aktos noteiktajām prasībām, līdz ar to nav izpildīti priekšnoteikumi paredzētās darbības akceptēšanai.

Pašvaldībā ir saņemta Klimata un enerģētikas ministrijas (KEM) vēstule par to, ka “Latvijas vēja parki” ir vērsušies valdībā, lūdzot akceptēt vēja parka “Limbaži” IVN.

Viena no galvenajām iedzīvotāju prasībām ir skaidras valsts stratēģijas izveide, kas definētu, cik daudz un kur tieši šādiem parkiem ir jāatrodas. Protestu dalībnieki norāda uz iespējamo negatīvo ietekmi uz veselību, uzsverot zemfrekvences skaņu radīto slodzi nervu sistēmai un vizuālo kairinājumu, ko rada pastāvīgā turbīnu kustība.

Sabiedrības pārstāvji uzskata, ka šobrīd trūkst pārliecības par to, vai šie projekti patiešām kalpo Latvijas iedzīvotāju interesēm un vai to uzraudzības mehānismi ir pietiekami efektīvi. Klimata un enerģētikas ministrija šobrīd virza izmaiņas likumdošanā, lai atceltu iepriekšējo atviegloto kārtību energoapgādes būvju celtniecībai. Ministrijas ieskatā lēmumiem par vēja parku izveidi turpmāk jābalstās ekspertu atzinumos, nevis tikai politiskā gribā. Tomēr esošajā situācijā trīs pieminēto vēja parku būvniecību apturēt nav iespējams tiesiskās paļāvības dēļ, tādēļ šie projekti, visticamāk, būs pēdējie, kas tiks izskatīti pēc līdzšinējās kārtības.

Pašvaldība plāno neļaut vēja elektrostaciju parka "Limbaži" būvniecību Salacgrīvas pagastā, liecina Limbažu novada domes sēdei sagatavotais lēmumprojekts.

Ceturtdien, 30. aprīlī, Limbažu novada domes sēdē plānots izskatīt lēmumprojektu par vēja elektrostaciju parka "Limbaži" un ar to saistītās infrastruktūras būvniecību Salacgrīvas pagastā.Izskatīšanai deputātiem virzītais lēmumprojekts paredz neļaut SIA "Latvijas vēja parki" iecerēto vēja elektrostaciju parka "Limbaži" un ar to saistītās infrastruktūras būvniecību Salacgrīvas pagastā.

Valdība otrdien pēc plašām diskusijām akceptēja vēja elektrostaciju parku “Eko Ziemeļi” un “Kurzeme” ietekmes uz vidi novērtējumu (IVN), savukārt projekta “K2 Ventum” IVN akcepta apstiprināšana patlaban tika atlikta.

Sēdes laikā tika uzklausīti vairāku institūciju, organizāciju un biedrību viedokļi saistībā ar rīkojumu projektiem.

Lēmums par “K2 Ventum” IVN akcepta izskatīšanu tika atlikts uz pagaidām nenoteiktu laiku. Pirms lēmuma pieņemšanas ministri uzklausīja gan pašvaldību, gan dažādu organizāciju pārstāvjus, kuri norādīja uz problēmām ar sabiedrības viedokļa uzklausīšanu šajā jautājumā.

Siliņa secināja, ka neviens īsti neiebilst pret to, ka vajadzīga zaļā enerģija un vēja parki, tomēr, ņemot vērā arī sabiedrības skaļi paustos iebildumus, premjere uzskatīja, ka ir jārīko vēl viena sabiedriskā apspriešana. Tādēļ minētais rīkojuma projekts nodots atpakaļ KEM, liekot organizēt sabiedrisko apspriešanu, kurā pilnvērtīgi iesaistītas visas puses.

Naktī uz otrdienu Bunkas pagastā Dienvidkurzemes novadā apzagta svētdienas stiprajās brāzmās nolūzusī vēja turbīna, portālam "Delfi" pastāstīja uzņēmuma SIA "Jaunmiki" īpašnieks Jānis Meisters. Viņš secina – zagļi labi zinājuši, pēc kā nākuši, jo aizvests ne tikai divas tonnas smagais motors un kabeļi, bet rūpīgi noskrūvētas arī visas citas daļas, kuras satur krāsaino metālu. Nolūzušās turbīnas īpašniekam nodarītie zaudējumi lēšami vairāk nekā 3000 eiro apmērā; uzņēmējs vērsies Valsts policijā.

Meisters norāda, ka naktī vēja parkā uzdarbojušies lietpratēji – no nolūzušās turbīnas nozagti ne tikai krāsainā metāla kabeļi, kas būtu aiznesami ar rokām, bet arī lielais ģenerators, kas sver nepilnas divas tonnas, tātad notikuma vietā likta lietā arī smagā tehnika, ar kuru detaļas aizvestas.

Vēja parka īpašnieks pats parka teritorijā vakar pēdējoreiz bijis ap pulksten 21 vakarā, bet no rīta ap vienpadsmitiem notikušo zādzību pamanījuši uzņēmuma darbinieki, ar kuriem noslēgts līgums par "Jaunmiki" īpašumā esošo trubīnu apkopi. Meisters secina – zagļi notikuma vietā tumsā rosījušies gana ilgi un bezbailīgi:

"Pazuduši ir ne tikai kabeļi un lielais ģenerators, bet aplasīts viss, ko var noskrūvēt – mazākas detaļas, motori, mezgli – skrūvējuši nost visu. Tas nav tik ātri – piebrauc, paņem lielo ģeneratoru un aizbrauc."

Esam sadzirdēti! 

Roberts Tenass, biedrības "Drosme Darīt" valdes priekšsēdētājs: 

"Par trūkstošo regulējumu- par skaņu, par utilizāciju, par mirgošanu, tas nav izdarīts no 2023.gada! Par veselību šobrīd nerunā, jo nav pētījumu Latvijā par plānotajām augstajām turbīnām ar spārnu augstumu kopā ~300m , ir tikai pētījumi vecajā Eiropā, kur turbīnas ir ap 100 metru augstumā. Būtu jāievēro attiecībā par veselību vislielākais piesardzības princips. 

Ir virkne nesakārtotu jautājumu, kas ir jāsakārto pirms vispār tiek atļauta kāda darbība. Esam nodrošinātāki, jo Latvijas iedzīvotāji ir investējuši gandrīz miljardu un  uzbūvēja Termo Elektro centrāli (TEC) un mums ir nacionālā bagātība HESi, kas ir spējīgi nodrošināt Latvijas patēriņu, pat tad, kad nepūš vējš un nespīd saule."

"Mēs nevaram klusēt, jo tā nav tikai vides un ekonomikas cīņa – tā ir cīņa par valsts pamatvērtībām, demokrātiju un Satversmes ievērošanu! "(citāts no www.drosmedarīt.lv)

Klimata un enerģētikas ministrijai (KEM) būs jāturpina dialogs ar pašvaldību un iedzīvotājiem, lai rastu līdzsvarotu risinājumu par vēja elektrostacijas "K2 Ventum" projekta turpmāko attīstību, pirmdienas vakarā tviterī paziņoja Ministru prezidente Evika Siliņa (JV).

Valdība otrdien, 28. aprīlī, bija plānojusi lemt par būvniecības akceptu vēja elektrostacijai "K2 Ventum", tomēr patlaban Siliņa norādījusi, ka sēdē tiks uzklausīti visu iesaistīto pušu viedokļi un KEM dialogs būs jāturpina, kas nozīmē, ka gala lēmums par šī projekta akceptu vēl netiks pieņemts.

Siliņa norāda, ka Latvijai ir svarīgi attīstīt elektroenerģijas ražošanu no atjaunojamiem resursiem, jo tas stiprina Latvijas enerģētisko neatkarību un drošību. Taču, viņasprāt, šādi projekti ir jāvirza atbildīgi, uzklausot vietējās kopienas un pašvaldības.

Šodien, 28. aprīlī, Ministru kabinets (MK) lems par vairāku tūkstošu cilvēku dzīvēm – par viņu ikdienu, uzņēmējdarbību, veselību un labbūtību. Visas šīs lietas var sagraut viena iecere, kas pārņēmusi visu Latviju – vēja parki. Šajā sēdē MK lems par trīs vēja elektrostaciju parku būvniecības akceptu.

“Netīra” nav tikai vietas izvēle, bet arī pats projekts

Kā zina stāstīt fonda “Berdigana fonds, ar mīlestību Latvijai” izveidotājs un uzņēmējs Jānis Berdigans, projektā un tā attīstībā ir vairāki būtiski pārkāpumi. Kā galveno viņš min Ietekmes uz vidi novērtējumu (IVN), norādot, ka tajā iekļauta nepatiesa un maldinoša informācija. Piemēram, ziņojumā norādīts, ka projekts atbilstot gan teritorijas plānojumam, gan aizsargjoslu likumam, ka neesot negatīvas ietekmes uz īpašumu vērtību un tūrisma nozari Pāvilostā, un ka esot ņemti vērā izteiktie iebildumi.

Opozīcijā esošais “Apvienotais saraksts” (AS) aicina valdību apturēt jaunu vēja enerģijas staciju (VES) projektu apstiprināšanu, norādot uz “normatīvā regulējuma trūkumu, būtiskiem drošības riskiem un neizpildītiem valdības uzdevumiem”.

AS paziņojumā medijiem norāda, ka 28. aprīļa valdības sēdē plānots akceptēt vairāku lielu vēja parku būvniecību, neraugoties uz vietējo kopienu un sabiedrības iebildumiem. Frakcijas ieskatā VES projekti pašlaik tiek virzīti stihiski un nepārdomāti, jo nav izstrādāts pilnīgs tiesiskais regulējums.

2026.gada 28. aprīlī Ministru kabinets lems par 3 vēja elektrostaciju parku turpmāko virzību: vēja elektrostaciju parkiem “Eko Ziemeļi”, “Kurzeme” un “k2 Ventum”.

Vai privātās intereses tiks nostādītas augstāk par cilvēku dzīves kvalitāti, mazo uzņēmējdarbību un dabas aizsardzību?

Lai paustu savu nostāju, Kurzemes piekrastes iedzīvotāji, biedrības un citi atbalstītāji 2026. gada 28. aprīlī no plkst. 12.30 pulcēsies pie Ministru kabineta ēkas Rīgā, Brīvības bulvārī 36, pieprasot atbildīgu un sabiedrības interesēs balstītu lēmumu par Kurzemes piekrastes un tās iedzīvotāju nākotni, modinot ministru atbildību pret iedzīvotājiem, ietekmējot akcepta pieņemšanas procesu, milzīgu industriālo vēja elektrostaciju izvietošanai Kurzemē.

KEM ir sazinājusies ar parka pašreizējo īpašnieku, kurš informēja, ka teritorijas sakopšanas darbi uzsākti nekavējoties pēc notikušā. Negadījumā nav cietušo, kā arī nav saņemta informācija par trešo personu īpašumu bojājumiem, paziņojusi ministrija.

KEM ministrs Kaspars Melnis pirmdien, 27. aprīlī, kopā ar AS “Sadales tīkls” un Būvniecības valsts kontroles birojs (BVKB) ekspertiem dosies uz notikuma vietu, lai izvērtētu situāciju klātienē. KEM sazināsies ar turbīnu ražotāju VESTAS, lai nodrošinātu neatkarīgu ekspertīzi.

KEM turpinās ciešu sadarbību ar parka pārstāvjiem, lai nodrošinātu, ka negadījuma vieta nerada riskus apkārtējai sabiedrībai, kā arī lai izvērtētu nepieciešamos pasākumus līdzīgu gadījumu novēršanai nākotnē.

Jāatzīmē, ka turbīnas pēdējo vairāk nekā gadu neapdarbojas un vēja parks elektroenerģiju neražoja, elektroapgāde nav tikusi traucēta.

Centrālāzijas valstis ir nolēmušas apvienot spēkus, lai kopīgiem spēkiem risinātu reģiona enerģētikas un ūdens resursu jautājumus. Kazahstāna, Kirgizstāna un Uzbekistāna ir vienojušās par vērienīgu projektu – milzīgas hidroelektrostacijas būvniecību uz Narinas upes.

Šī jaunā stacija spēs saražot gandrīz 2000 megavatu enerģijas, kas ir milzīgs apjoms visam reģionam. Ar šādu jaudu pietiktu, lai nodrošinātu elektrību aptuveni pusotram miljonam mājsaimniecību. Šis solis parāda, ka kaimiņvalstis ir gatavas sadarboties, nevis katra atsevišķi cīnīties ar enerģijas trūkumu.

Nākamnedēļ aktīvisti plāno rīkot piketu Rīgā pie Ministru kabineta ēkas pret trīs vēja parku būvniecību, aģentūru LETA informēja protesta pasākuma rīkotāju pārstāve Sandra Stepiņa.

Kā liecina valdības sēdes darba kārtība, Ministru kabinets otrdien, 28. aprīlī, lems par trīs vēja elektrostaciju parku būvniecības akceptu.

Valdība lems par elektrostaciju parkiem "Eko Ziemeļi", "Kurzeme" un "k2 Ventum".

Protesta akcija iecerēta plkst. 12.30. Protestētāji pulcēsies pie Ministru kabineta ēkas Rīgā, Brīvības bulvārī 36.

Vai ietekmes uz vidi novērtējums ir objektīvs, vai tomēr pastāv interešu konflikts?

Ietekmes uz vidi novērtējums ir projekta veselības un drošības pārbaude. Tā uzdevums ir neatkarīgi un godīgi izvērtēt, vai iecerētā darbība nenodarīs neatgriezenisku kaitējumu dabai, ainavai un cilvēku dzīves kvalitātei. IVN ir valsts noteikts drošības filtrs, uz kura pamata tiek pieņemti lēmumi par projekta virzību vai apturēšanu.

Nopietnas bažas rada IVN neatkarība. Saskaņā ar publiski pieejamajiem Uzņēmumu reģistra datiem IVN pasūtītājs SIA "K2 Ventum" un IVN izstrādātājs SIA "K2 Projekts" ir reģistrēti vienā juridiskajā adresē, un abu uzņēmumu dalībnieku sarakstos figurē vienas un tās pašas personas. Lai arī formāli likums šādu situāciju pieļauj, pēc būtības tā rada nozīmīgu interešu konflikta risku. Sabiedrībai ir pamats jautāt, kā uzticēties "diagnozei", ja to sagatavo ar projekta pasūtītāju cieši saistīti partneri.

"Monitorējam 24 stundas, bet, protams, nevar redzēt naktī. Pa dienu aptuveni no 6.30 līdz deviņiem, novērošanas beigām. Mēs katru stundu divas reizes pa 15 minūtēm monitorējam.  Skatīsimies ar binokļiem un ar neapbruņotu aci. Vērosim, kādi putni lido. Mēs piefiksējam informāciju par sugām, vai tie ir pieauguši putni, kāds ir lidošanas virziens, kāds ātrums," stāstīja pētnieks, uzņēmuma "BioConsult SH GmbH & Co. KG" pārstāvis Rodrigo Martiness Katalāns.

"Galvenais, ko mēs vēlamies izpētīt sakarā ar atkrastes vēja parka attīstību – vai putni lido virs vai zem rotoru spārniem.  Šī ir vērtīga informācija, vai ir ietekme vai ne, vai putni izmanto šo ceļu migrācijai vai ne," skaidroja pētnieks.

Līdz šim secināts, ka pīles lido ļoti zemu – līdz 20 metru augstumam, savukārt zosis lido 300 metru augstumā. Putnu pētījumam nepieciešami divi gadi, un tas ir viens no dārgākajiem. Izmaksājot aptuveni divus miljonus eiro.

Valsts vides dienests (VVD) šī gada 8. aprīlī saņēma SIA “Utilitas Wind” iesniegumu par ietekmes uz vidi novērtējuma (IVN) procedūras piemērošanu vēja parka “Eleja” un ar to saistītās infrastruktūras būvniecībai Jelgavas novada Sesavas un Elejas pagastā un Bauskas novada Viesturu pagastā, portālu informēja VVD pārstāve VVD Atļauju pārvaldes Ietekmes uz vidi novērtējuma daļas vadītāja Vineta Maskava.

SIA “Utilitas Wind” projekts paredz līdz 17 vēja elektrostacijām ar kopējo plānoto jaudu līdz 120 MW, tai skaitā iespēju integrēt stacionāro enerģijas akumulācijas sistēmu. Turbīnu izvietojums tiks precizēts ietekmes uz vidi novērtējuma ietvaros, ievērojot attālumus no dzīvojamām mājām, ciemiem, pilsētām, meža masīviem un aizsargājamām dabas teritorijām.

Sākot ar 1. maiju, sāksies 16 vēja turbīnu transportēšana uz Latviju. Katra no tām ir vairāk nekā 250 metrus augstas. Dažas no tām savu ceļojumu noslēgs Smiltenē, bet pārējās Valmieras rajonā. Vēja turbīnu detaļas caur Igauniju tiks transportētas pa diviem maršrutiem, kas abi ies cauri Viljandi apriņķim.

90 metrus garās vēja turbīnu lāpstiņas savu ceļojumu sāks Paldiskos, Igaunijā, un pārvietosies trīs transportlīdzekļu konvojā pa Tallinas-Tartu šoseju līdz Imaverei un pēc tam pa "Via Baltica" šoseju uz Latviju.

Saskaņā ar Eiropas Vides aģentūru, troksnis atbildīgs par visa veida veselības ligām, sākot no satraukuma un miega traucējumiem līdz pat nopietnām sirds, asinsvadu un vielmaiņas sistēmas problēmām. Cieš arī bērnu uztveres spējas, lasītprasme un pat uzvedība skolās. Papildus tam hronisks troksnis iespaido arī nervu sistēmu, paātrinot sirdsdarbību un paaugstinot asinsspiedienu. Palielinās arī infekciju risks.

Saskaņā ar Eiropas Vides aģentūru, hronisks vides troksnis būtiski apdraud veselību, izraisot miega traucējumus, stresu, kā arī sirds, asinsvadu un vielmaiņas slimības. Tas negatīvi ietekmē bērnu kognitīvās spējas un uzvedību, kā arī rada nervu sistēmas pārslodzi. Šis piesārņojums ir būtisks riska faktors, kas skar miljoniem eiropiešu.

Trokšņa ietekme uz veselību:Sirds un asinsvadu sistēma: Hronisks troksnis paaugstina asinsspiedienu un paātrina sirdsdarbību, kas var izraisīt nopietnas sirds slimības.
Miega un garīgā veselība: Troksnis traucē miegu, radot nogurumu, aizkaitināmību un satraukumu.

Ietekme uz bērniem: Paaugstināts trokšņa līmenis skolās un mājās pasliktina bērnu atmiņu, uztveres spējas un lasītprasmi.

Saskaņošanas stadijā ar Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministriju (VARAM) ir pašvaldībā izstrādātā karte, kurā iezīmētas potenciālās Gulbenes novada teritorijas vēja parku iespējamajai izvietošanai. Šādas kartes esamību “Dzirkstelei” apstiprina novada domes priekšsēdētāja vietnieks Gunārs Babris.

Šāda karte, kur iezīmētas potenciālās vietas vēja parku projektu īstenošanai, ir publiski pieejama, tā iekļauta Gulbenes novada teritorijas plānojuma grozījumu 2. redakcijā. To ikviens var atrast pašvaldības oficiālajā interneta vietnē, atverot Gulbenes novada domes 2025. gada 22. oktobra sēdes lēmumu.

Šā dokumenta – novada teritorijas plānojuma 2. redakcijas grozījumu – izstrāde pabeigta pagājušajā gadā. Tur ir pievienots paskaidrojuma raksts, kur 18. lappusē ir sadaļa “Perspektīvā vēja elektrostaciju un vēja parku attīstības teritorija”.

Neviens no oranizatoriem, ne Debašu centra vaditāja, ne VEA pārstāvji, pat ar 2 iesnieguma vēstulēm neuzaicināja opozīcijas puses pārstāvus no biedrības "Drosme darīt", lai diskusijas un debates būtu pilnvērtīgas un patiesi izglītojošas. Ar drošu elektronisko parakstu parakstītās vēstules ar lūgumu piedalīties tika ignorētas, neatsūtot nekādu atbildi. Tā tiek organizētas abpusējas debates par Valsts piešķirtu naudu informēšanai par Zaļo enerģiju, šoreiz konkrēti VES diskusijām Valsts Izglītības iestādēs. (Teksts nav no publicētā raksta, šis teksts ir kā fakts par notikušo debašu turnīra organizēšanu).

Sestdien Āgenskalna Valsts ģimnāzijā noslēdzies biedrības "Debašu centrs" un Latvijas Vēja enerģijas asociācijas rīkotais nacionālais skolēnu debašu turnīrs. Tajā uzvarēja Liepājas Valsts ģimnāzijas komanda, portālu "Delfi" informēja pasākuma organizatori.

Būvatļaujas īstenošanas termiņš ir līdz 2031. gada 26. martam. Tādējādi "Latvenergo" var sākt iepirkumus turbīnu iegādei un būvdarbiem.

Boreiko informē, ka "Latvenergo" plānotajā vēja elektrostaciju parkā plānotas astoņas turbīnas ar jaudu līdz 7,2 megavatiem (MW). Torņa augstums plānots līdz 199 metriem, rotora diametrs - līdz 175 metriem, bet kopējais turbīnas maksimālais augstums - līdz 285 metriem.

Tas viss tikai apliecina to, ka nav nepieciešama kāda brīnumaina enerģijas ražošanas tehnoloģija, lai jau ar esošajām spētu sasniegt iespaidīgus rezultātus. Daļa pētnieku un zinātnieku uzskata, ka jau ir sasniegts lūzuma punkts pārejai no fosilajiem resursiem uz atjaunojamiem. Proti, ar laiku cilvēki no fosilajiem atteiksies vispār un vairs nav ceļa atpakaļ.

To, ka mūsu valstī gan mājsaimniecībām, gan uzņēmumiem, gan valsts un pašvaldību iestādēm elektrības patēriņš ir diezgan liels, nosaka dažādi faktori, to vidū arī klimats, kura ietekmē ziemā neiztikt bez apgaismojuma telpās pat dienas laikā. Elektrības patēriņu veicina arī XXI gadsimtam raksturīgais dzīves modelis, kurā tieši elektrība nodrošina procesu funkcionēšanu gandrīz visās jomās.

Laiku pa laikam ir vērojami centieni padarīt kādu no elektrības ražošanas virzieniem par plaša mēroga aktualitāti, un šajā pavasarī atkal tas ir vērojams attiecībā uz vēja enerģiju. Jau iepriekš ir bijuši centieni sabiedrībā kultivēt ļoti asus viedokļus – kategoriski "par" vēja parkiem vai kategoriski "pret" tiem. Tie, kuri cenšas pamatot viedokli "par" vēja enerģijas ražošanu Latvijā, akcentē nepieciešamību stiprināt mūsu valsts enerģētisko neatkarību, izpildīt Eiropas Savienības mēroga plānu, kas pazīstams kā Zaļais kurss, kā arī izmantot mūsu klimatu, kas ir pietiekami vējains, lai vēja enerģijas ražošanu varētu uztvert nopietni. 

Tie, kuri ir "pret", uztraucas par vēja turbīnu ietekmi uz cilvēku veselību un tiesībām dzīvot mierīgā vidē, kā arī raizējas par citu dzīvo būtņu, piemēram, putnu, ierastajiem apstākļiem.

Vēja elektroenerģijas stacijas ir jābūvē, un tās ir jābūvē tur, kur tās vismazāk traucē cilvēkiem un dabai. Latvijas galvenais resurss ir neskartā daba, un to saka visur Eiropā. Runājot par vēja enerģiju, galvenais kritērijs ir vieta. Un to nav daudz. Jāizmanto degradētās Latvijas teritorijas. Arī Rietumeiropas uzņēmumi vēlētos izvietot vēja stacijas Baltijas valstīs, un, tā kā mēs esam valstis ar savu pašcieņu, mums par to ir jālemj.

Par to, vai enerģētikas jomā Latvija tuvojas krīzei, TV24 raidījumā “Naudas cena” diskutēja AS “Latvenergo” valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Čakste, 14. Saeimas deputāts Andris Kulbergs (AS), Auto asociācijas prezidents, kā arī Ekonomikas ministrijas parlamentārais sekretārs Jurģis Miezainis (ZZS).

“Mēs lielā mērā spējam sevi nodrošināt ar TEC un HES palīdzību, taču vienlaikus jāattīsta arī vēja un saules enerģija,” sacīja “Latvenergo” vadītājs.

Eksperti kopumā atzīst – enerģētikas tirgus joprojām ir nestabils, un iedzīvotājiem jārēķinās ar iespējamu izmaksu pieaugumu nākotnē.

Kodolstacijas vairs nav tikai uz papīra

Uzņēmums “Fermi Energia” virza mazo kodolstaciju projektu Igaunijā. “Fermi Energia AS” izpilddirektors Kalevs Kallemets ekskluzīvā sarunā ar “nra.lv” skaidroja, cik tālu pavirzījies viņu projekts un kā viņi vērtē kaimiņvalstu izredzes tikt pie savas kodolenerģijas.

Pēc K. Kallemeta teiktā, Igaunijas projekts vairs nav tikai ideja uz papīra. Valsts līmenī process neaprobežojas ar diskusijām par atomenerģijas nākotni. Kodolenerģijas un drošības likums ir nodots Rīgikogu, un pašlaik notiek darbs parlamenta komisijās. Galīgais balsojums, kā sagaidāms, varētu notikt līdz jūnijam.

Biedrība "Drosme Darīt" vērš likumdevēju, investoru un sabiedrības uzmanību uz būtiskiem riskiem, kas saistīti ar vēja enerģijas attīstību Latvijā un Baltijā, informēja biedrība.

Viens no būtiskākajiem jautājumiem biedrības vērtējumā ir pretrunīgā politikas vide. Biedrība norāda, ka publiski un politikas dokumentos ir izslēgta tiešu subsīdiju ieviešana, taču vienlaikus investoru diskusijās tiek pieļauti garantētas cenas mehānismi kā projektu finansēšanas priekšnosacījums. Šāda neskaidrība rada augstu politisko risku un var novest pie situācijas, kur investīciju projekti kļūst ekonomiski neizpildāmi.

Laukos grib mieru un klusumu

Lai arī ar prezentāciju palīdzību eksperti centās izskaidrot, ka vēja parks nevar atstāt sliktu ietekmi, tomēr sanākušie iedzīvotāji (kuru varēja būt vairāk) vēlējās rast skaidras atbildes uz saviem jautājumiem. Piemēram, ja visas 52 mājsaimniecības apspriešanas laikā iesniegs rakstiskus iebildumus, vai projekts tiks pārtraukts? Pasākuma moderatore sacīja: “Jebkurā gadījumā jums jābūt konkrētam pamatojumam, kāpēc jūs negribat vēja parku.” Tomēr cilvēki laukus izvēlas kā klusuma un miera ostu, domājot par savu veselību, nevēloties dzīvot stresainā vidē, trokšņos, putekļos. Pēdējos gados laukus par savu dzīvesvietu izvēlas ģimenes ar maziem bērniem. Tāpat iedzīvotājus uztrauc arī tas, ka vēja parka tuvums negatīvi ietekmēs viņu īpašumu vērtību. Taču šie argumenti atduras pret to, ka teritorijas plānojums šādu būvi neaizliedz.

Šie nebija vienīgie jautājumi, kas satrauc plānotā vēja parka apkārtnes iedzīvotājus. Vai jūs paši tādā teritorijā gribētu dzīvot? Uz to gan neviens no ekspertiem neatbildēja. Nākamā tematiskā darbnīca notiks 8. aprīlī, kad runās par ietekmi uz ainavu.

Autors: Aleksandrs Lielmežs, siltumenerģētiķis

13.01.2022.g. MK sēdes audioierakstā par to var dzirdēt arī no tā laika VARAM ministra Toma Artūra Pleša kunga, kurš tagad ir VES attīstītāju Dānijas- Vācijas kompānijas “Eurowind Energy” izpilddirektors . Viņš atklāti saka, citāts “pēc ilgu gadu smagām diskusijām mums izdevās grozīt MK noteikumus, kas paplašina potenciālās VES izvietošanas vietas. Šis apmērs ir palielinājies 8 līdz10 reizes nekā līdz šim”. Interesanti, kas ir tie pārējie mēs? Vēl piebilst, ka pašvaldībām jāierobežo tiesības par VES izvietošanas aizliegumiem. Iespējams, ka vietējo novadu pašvaldību skaita samazināšana no 112 uz 35 arī ietilpa šo mērķu sasniegšanā, lai nebūtu tik liela pretestība.

Skaidrs, ka process, kad sāka runāt par vēja parku būvniecību Latvijā, bija necaurspīdīgs un nepareizs un vairāk par kāda biznesu, nevis kopējo labumu.

 Tā kā lielā mērā tas ir par godīgumu un caurspīdīgumu, un to, lai mēs kā sabiedrība rīkotos solidāri un mēģinātu domāt par Latvijas valsti un Latvijas cilvēkiem. Šobrīd jau tiešām tā kā saprotam, ka no klimata izmaiņām, protams, neizmuksim, bet kaut ko tomēr varam darīt, lai tās vēl mazliet palēninātu. Ir jāsaprot, ka pašlaik saimniekot atbilstoši esošajai situācijai nozīmē maksimāli censties saglabāt dabas daudzveidību.

Ministru kabinets jau pirms četriem gadiem apņēmās izstrādāt noteikumus, cik skaļas drīkst būt vēja turbīnas, bet Klimata un enerģētikas ministrija tos sāka rakstīt tikai pērn, taču, kad tos pieņems, vēl nezina.

Klimata un enerģētikas ministrija konsultējusies ar biedrību “Drosme Darīt”. Viņu ieskatā regulējums nav pietiekams – maksimālais skaļums jānosaka 40 decibeli un jāprecizē trokšņa līmeņa aprēķins. Mirguļošanu nedrīkstētu atļaut vispār, ja ēna no turbīnas krīt uz dzīvojamajām mājām, skolām, slimnīcām.

Līdz 5. aprīlim Kuldīgas novada Ēdolē notiek lokālplānojuma vēja parkam "EKO Ziemeļi" sabiedriskā apspriešana. Ar šo attīstītāju iedzīvotāji ir tikušies ne reizi vien. Dažādu ierobežojumu dēļ sākotnējās ieceres turbīnu skaits jau samazināts. Arī otrdienas vakarā notikušajā klātienes sarunā atklājās, ka turbīnu skaits būs jāsamazina vēl.

Ēdoles pagasta iedzīvotāji aktīvi iesaistījušies visās apspriedēs, arī šajā reizē emocionāli uzsvēra, ka Ēdoles pagasts ir viens no ainaviskākajiem Latvijā un arī bagātākajiem ar dižkokiem, tāpēc viņus īpaši uztrauc kaitējums dabai.

Ēdoles pagasta iedzīvotāja Zane Jančevska: "Ir citi likumi, kas eksistēja pirms 1000 un vairāk gadiem – par cilvēku apdraudējumu, par zemes apdraudējumu, par bitēm, par putniem, tas ir par mūsu zemi, par mūsu Latviju."

Biedrības "Mēs Ēdolei" pārstāvis Vitālijs Šalkovskis: "Tā nav zaļā enerģija, jo aiz tādas zaļās enerģijas, kur tiek pārstrādāts nenormāli daudz visādu izejvielu, lai varētu iegūt materiālus, lai viņi uzbūvētu kaut vienu to torni. Tā nav zaļā."

Vienlaikus opozīcijas komandas akcentēja sarežģījumus, kas saistīti ar vēja parku uzstādīšanu un infrastruktūru, to ietekmi uz dabu, pārstrādes problēmām un jautājumiem par drošību cilvēkiem un apkārtējai videi. Argumentācija tika balstīta gan zinātniskos faktos, gan piemēros no citu valstu pieredzes, kas ļāva debatētājiem parādīt plašu skatījumu uz enerģētikas attīstības izaicinājumiem.

Uzņēmums “Latvijas vēja parki”, kas plānoja vēja parku attīstību arī Aizkraukles novadā, pagājušo gadu noslēdzis ar 1,399 miljonu eiro zaudējumiem, kas ir par 28% vairāk nekā gadu iepriekš, liecina “Firmas.lv” informācija.

Vienlaikus uzsvērts, ka vēja parki netikšot būvēti “Natura 2000” teritorijās, mikroliegumos un to buferzonās. Prioritāri attīstībai paredzēts izvēlēties vietas ar mazāku ietekmi uz vidi, piemēram, jau esošas cirsmas.

Kompānijas gada pārskata vadības ziņojumā teikts, ka pagājušā gada zaudējumi galvenokārt ir saistīti ar projektu vadības un atbalsta pakalpojumu izmaksām.

Gada pārskata vadības ziņojumā teikts, ka 2023. gada 28. novembrī Ministru kabinets (MK) pieņēma lēmumu “Latvijas vēja parkiem” piešķirt tiesības iegūt apbūves tiesības noteiktās AS “Latvijas valsts meži” (LVM) teritorijās un apstiprināja vienreizējo maksājumu 3 142 877 eiro apmērā.

Vairāki jautājumi no sanāksmes dalībniekiem skāra zemas frekvences troksni, kas šim vēja parkam vērtēts kontekstā ar citiem līdzīgiem projektiem apkaimē. Tieši kumulatīvā efekta risks licis samazināt turbīnu skaitu, norādīja eksperte. Vēja parkam jāsagatavo arī civilās aizsardzības plāns, kas taps sadarbībā ar atbildīgajiem valsts un pašvaldības dienestiem, piebilda K. Siliņa.

Iecavnieks Modris Zakarītis interesējās, kā mazinās mirgošanas efektu tuvākajās mājās. A. Kombecovs skaidroja, ka turbīnām ir automātiskie regulatori, kas aptur spārnu kustību brīžos, kad mirgošana var traucēt konkrētās mājas iemītniekus.

Pēc jautājuma no auditorijas A. Kombecovs informēja, ka tīkla plūsmas stabilizācijai nākotnē iecerēts pie vēja parka uzstādīt elektroenerģiju uzkrājošās bateriju sistēmu (angliski – Battery Energy Storage System jeb BESS), kāda jau darbojas pie cita «Enery» vēja parka Igaunijā.

Vienlaikus opozīcijas komandas akcentēja sarežģījumus, kas saistīti ar vēja parku uzstādīšanu un infrastruktūru, to ietekmi uz dabu, pārstrādes problēmām un jautājumiem par drošību cilvēkiem un apkārtējai videi. Argumentācija tika balstīta gan zinātniskos faktos, gan piemēros no citu valstu pieredzes, kas ļāva debatētājiem parādīt plašu skatījumu uz enerģētikas attīstības izaicinājumiem.

Par VES ietekmi uz vidi un veselību. Arvien vairāk sabiedrībai ir pieejami dati par VES negatīvo ietekmi uz vidi un cilvēku veselību. To visu var atrast internetā. Iespējamais pagrieziena punkts Eiropā varētu sākties 24.03.2026., jo tad Eiropas Parlamentā paredzēta diskusija par augsto – līdz 300 m – VES ietekmi uz vidi un veselību. 

Notiks atzīta zinātnieka, Upsalas Universitātes profesora Kena Matsona uzstāšanās, kurš ilgstoši veicis plašus pētījumus par infraskaņas ietekmi. Citāts: "Pētījumi liecina, ka infraskaņa no vēja turbīnām var izplatīties vismaz 10 kilometrus no avota. Balstoties uz šiem fiziskajiem datiem, Matsons iesaka lielajām turbīnām būt drošā attālumā no mājām, 5 līdz 10 kilometru, kas ir ievērojami augstāki standarti par pašreizējiem."

Vērtē kodolenerģijas attīstību Latvijā

Viens no iespējamiem scenārijiem, kas šodien apspriests, ir kodolenerģētikas attīstība. Ekonomikas ministrs Viktors Valainis (Zaļo un Zemnieku savienība (ZZS)), uzskata, ka pēc 10 gadiem Baltijas valstīm šāds enerģijas avots būs nepieciešams.

“Vienkārši valstiskā līmenī nav atbildes. Nevis tas, ka mēģināt pierādīt, ka es esmu muļķis, bet, lūdzu, pierādiet to, ka man nav taisnība.”

Skaļas diskusijas vēja parku izbūves jautājumā Bauskas novadā aizsākās jau pagājušajā gadā, kad Vecumnieku iedzīvotāji kategoriski iebilda vēja parka “Stelpe1” izbūvei. Tas gan nebūt nav vienīgais vēja parks, ko iecerēts uzbūvēt Bauskas novadā.

Protesta akcijas dalībnieks Gundars Cekuliņš līdzi paņemtajā kartē rāda, ka tur iezīmēti četri vēja parki, kuros uzsākta, pabeigta vai plānota ietekmes uz vidi (IVN) vērtēšana: “Te ir daži parki ap Vecumniekiem. Te ir pēdējie cipari, kas jau ir apstiprināti priekš iespējamajām būvatļaujām. Sākotnēji cipari bija vēl lielāki.”

Kā ziņo Jelgavas novada pašvaldība, šobrīd turpinās vēja parka “Dalbe” attīstības iecere – Valsts vides dienestā iesniegts ietekmes uz vidi novērtējuma ziņojums, lai saņemtu atzinumu par projekta īstenošanu.

Noklausies! Vērtīgi! 

Kaspara Pudnika saruna  ar kopienas "PretVējš" līderi un medicīnas fiziķi Sandru Stepiņu. Saruna ierakstīta 2025.gada 27.jūlijā . . ‪@LatvijasTautasKanals‬

Latvijas Universitātes Medicīnas un dzīvības zinātņu fakultātes Ekoloģijas nodaļas vadošais pētnieks Jānis Priednieks putnu automātiskās noteikšanas sistēmu uzstādīšanu vēja parkos vērtē atzinīgi un apstiprina, ka šādām iekārtām tiešām ir potenciāls būtiski samazināt vēja turbīnu iznīcināto putnu skaitu. Tomēr viņš arī norāda, ka pat šīs iekārta nespēj novērst putnu bojāeju vēja parkos pilnībā.

Viņš gan norāda arī par problemātiskajiem aspektiem: "Vēja turbīnas, kas darbojas, diemžēl nav iespējams apturēt nekavējoties. Arī tad, ja tas nepieciešams, spārni vēl veiks vairākus apgriezienus, pirms turbīna apstāsies. Tādēļ ir svarīgi, lai putni turbīnu tuvumā tiktu identificēti jau ļoti laikus. Šis ir viens no iemesliem, kādēļ nav pieļaujama vēja turbīnu būvēšana mežu teritorijās, un šādas ieceres Latvijā ir zināmas."

Viesturs Ķerus, Latvijas Ornitoloģijas biedrības valdes priekšsēdētājs: 

"Latvijas pašreizējā mežu apsaimniekošana nav ilgtspējīga. Pirmkārt, jau šobrīd tiek cirsts pārāk daudz meža. 2023. gadā tika nocirsti rekordlielie 15 miljoni kubikmetru, bet 2024. gadā šis rekords jau tika pārspēts, jo tika nocirsti 16 miljoni kubikmetru. Latvijas mežu monitoringa dati liecina, ka tas jau šobrīd ir vairāk nekā meža krājas dabiskais pieaugums gadā, tātad šāda pieeja ir neilgtspējīga.

No 9. marta līdz 5. maijam notiks vēja parka Eko ziemeļi lokālplānojuma sabiedriskā apspriešana, jo tas maina Kuldīgas novada teritorijas plānojumu.

Pašvaldības teritorijas plānotāja Kristīne Apine skaidroja, ka 2023. gadā sākts izstrādāt lokālplānojumu vēja parkam Eko ziemeļi, kas paredzēts Ēdoles un Padures pagastā: „Pirmā redakcija ir gatava, un tālākā virzība ir to nodot publiskajai apspriešanai un institūciju atzinumu saņemšanai.”

Deputāti atbalstīja to, ka jārīko publiskā apspriešana, un viedokli varēs izteikt astoņas nedēļas, sākot ar 9. martu. Pret balsoja vienīgi deputāts Ēriks Pucens: „Nākotnē Latvijā būs daudz degradētu teritoriju, kur cilvēki negribēs savas viensētas iekopt. Arī šo parku nojaukšana, ja līdz tam kādreiz nonāks, būs ļoti sarežģīta. Pasaulē attīstās modernākas tehnoloģijas, un es esmu pret vēja parkiem, jo ir daudz alternatīvu risinājumu, kā sevi nodrošināt.” Pēc viņa domām, līdz 250 metru augstie vēja rotori būtiski mainīs ainavu, kultūrvēsturisko vidi un dzīves kvalitāti.

Atkrastes vēja enerģija pēdējo desmitgažu laikā ir kļuvusi par vienu no nozīmīgākajiem atjaunojamās enerģijas avotiem Eiropā un pasaules mērogā. Tās attīstība politikas dokumentos un stratēģijās tiek pamatota ar ilgtspējas apsvērumiem, tostarp ar ANO 14. ilgtspējīgas attīstības mērķi “Dzīve ūdenī”, īpaši attiecībā uz jūras un piekrastes ekosistēmu aizsardzību un pārvaldību (14.2. apakšmērķis), ilgtspējīgu jūras resursu izmantošanu ekonomiskajam labumam (14.7. apakšmērķis) un ANO Jūras tiesību konvencijas (UNCLOS)1 īstenošanu (14.c apakšmērķis).2

Atkrastes vēja parku attīstība būtiski maina priekšstatu par jūras telpu kā neierobežotu resursu. Empīriskie dati liecina, ka viena gigavata atkrastes vēja jaudas izbūvei vidēji nepieciešami 100–500 km² jūras teritorijas,3 savukārt līdz 2050. gadam pieprasījums pēc jūras telpas atkrastes enerģētikas vajadzībām varētu pieaugt vismaz astoņas reizes.4 Šie skaitļi uzskatāmi parāda, ka jūras telpa ir ierobežots resurss, kura izmantošana prasa apzinātu un pārdomātu tiesisko regulējumu.

"Mēs pat nevaram iedomāties, cik slikti būs, kad izbūvēs plašā mērogā vēja parkus, tā ietekme nav paredzama."

Pirms diviem gadiem Sandra uzzināja par K2 Ventum vēja parka projektu. Plāns ir to celt Kurzemes piekrastē, kilometru no Sandras dzīvesvietas.

"Un tajā brīdī, kad sapratu, ka apdraudēta liela teritorija, ļoti tuvu man dzimtajai pusei, tad tur kaut kas piešķīlās, tāda degsme, sajūta, ka es nevaru neiesaistīties. Tā ir sajūta, kas liek katru rītu piecelties un atgriezties pie šīs tēmas. Un sekot, kas ir jauns, un domāt, ko mēs varam vēl ieteikmēt šajā procesā. Jo es domāju, ja mēs tā mierīgi sēdētu un cerētu, ka gan jau būs labi, pirmie masti jau slietos, jo tas viņu plāns jau ir ātrs, nu gads, divi un sāksim būvniecību. Tomēr mēs esam ar savu attieksmi un savām bažām un nostāju esam kavējuši šo procesu un ļoti mērķtiecīgi turpinām to darīt."

Klimata un enerģētikas ministrijas (KEM) valsts sekretāres vietniece enerģētikas politikas jautājumos Līga Rozentāle komisijas sēdē norādīja, ka attiecībā uz tiem vēja parkiem, kas atrodas Baltijas jūras piekrastē, obligāti ir jāveic pilnais ietekmes uz vidi novērtējums (IVN). Tas nozīmē, ka tad, kad attīstītājs ir veicis IVN, Valsts vides dienests (VVD) to izvērtē un sniedz savu atzinumu.

Rozentāle atzīmēja, ka ministrija kopš pagājušā gada veic IVN reformu, lai turpmāk IVN var sākt tikai tad, ja pašvaldības teritorijas plānojumā ir noteikts, ka tur ir atļauta vēja parku būvniecība. Viņa norādīja, ka KEM vēlas dot pašvaldībām tiesības lemt par vēja parku attīstību savā teritorijā. Proti, KEM priekšlikums paredz ļaut pašvaldībām atteikt projektu, ja tajā jau attīstās vēja parki ar jaudu 150 megavatu apjomā. Šie likuma grozījumi šobrīd ir Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā.

Prasa rakstisku atbildi
Apspriešanā Bauskas novada domes sēdē domes priekšsēdētājs Aivars Mačeks pauda, ka pašlaik esot lielas neskaidrības par to, kāds ir iepriekšējā un jaunā teritorijas plānojuma statuss. «Latvijas juristi un sabiedrība uzskata – ja jaunā norma nav stājusies spēkā, ir spēkā vecais regulējums. VARAM uzskata, ka augstākstāvoši ir Ministru kabineta noteikumi, kas pasaka, ka uz lauksaimniecības un meža zemēm drīkst būvēt vēja parkus,» pauda A. Mačeks.

Viņš norādīja, ka pašvaldībā ir vērsušies vēja parku attīstītāji, kas vēlas uzsākt lokālplānojumu, lai mainītu mērķus meža un lauksaimniecības zemēm. «Mēs nevaram ierobežot viņus. Jāuzsāk lokālplānojumi, lai arī jaunais mūsu plānojums to atļautu viņiem darīt. Tāpēc izsaka vēlmi uzsākt lokālplānojumus. Vēja parkam «Stelpe 2» ir sākotnējais ietekmes uz vidi vērtējums. Viņi savu vēja parku sašķēluši trīs būvatļaujās un mums ir jāizsniedz būvatļaujas,» informēja A. Mačeks.

Projekta ietvaros LMT sadarbībā ar zinātniekiem, ornitologiem un "Latvenergo" ekspertiem izstrādās prototipu, kas apvienos divas tehnoloģijas – radaru un augstas izšķirtspējas kameras –, lai reāllaikā noteiktu putnu atrašanās vietu, sugu un lidojuma trajektoriju vēja turbīnu tuvumā. Ja sistēma konstatēs sadursmes risku, tā varēs dot signālu turbīnas apstādināšanai, tādējādi pasargājot īpaši aizsargājamās putnu sugas. Projekta interešu lokā ir lielie planētājputni, primāri stārķi, ērgļi, klijāni, dzērves, kā arī gulbji un zosis.

Atjaunīgās enerģijas attīstītāja European Energy grupas uzņēmums SIA "Supren" aicina Jēkabpils novada Mežāres, Vīpes pagastu un Līvānu novada Turku pagasta iedzīvotājus piedalīties tematiskajās darbnīcās, kuru laikā tiks apspriesti sākotnējās teritorijas izpētes rezultāti un diskutēts par plānotā vēja parka iespējamo ietekmi. Attīstītājs un attiecīgās jomas eksperti sniegs informāciju par vēja parka attīstības iecerēm un aicinās iedzīvotājus un interesentus uzdot jautājumus, kā arī izteikt savus viedokļus, lai kopīgi rastu atbildes un risinājumus tālākajos posmos.

Vēja parki ir strīdīgs jautājums lielākajā daļā Latvijas pašvaldību. Arī Bauskas novadā, kurā iespēja tos izbūvēt tiek vērtēta 7 vietās. Trīs no tām ir Vecumniekos. Ja projektus apstiprinātu, tas nozīmētu, ka 280 kvadrātkilometru mazajā pagastā varētu izvietot vairāk nekā 40 vēja turbīnas.

Pašvaldībām ir tiesības noteikt papildu ierobežojumus vēja parkiem, tas izriet no tiem pašiem Ministru kabineta noteikumiem, taču nav skaidri noteikts, pēc kādiem principiem vietvarai jāvadās, lemjot par stingrākiem kritērijiem. Bauska vadījās pēc tā, ka 2 kilometru zona bija ierakstīta Ministru kabineta noteikumos, ko 2020. gadā atcēla Krišjāņa Kariņa pirmā valdība.

Savukārt deputāts Edgars Tavars (AS), atsaucoties uz viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministra Raimonda Čudara (JV) lēmumu daļēji apturēt Bauskas un Preiļu pašvaldību teritorijas plānojumus, norādīja, ka jāatsakās no ministra tiesībām ar administratīvu rīkojumu apturēt vietējās pašvaldības teritorijas plānojumu. Viņš norādīja, ka nedrīkst ignorēt iedzīvotāju viedokļus.

Komisija sēdes noslēgumā lēma iniciatīvu par Kurzemes piekrasti bez vēja parkiem virzīt nodošanai Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai.

Kuldīgā publiskā apspriešana par 330 kV elektropārvades līnijas izbūvi Padures un Rumbas iedzīvotājiem radījusi pamatīgu neizpratni un asus iebildumus. Galvenais strīdus ābols ir 20,2 km garā Kuldīgas apeja – lai saudzētu pilsētas panorāmu, tā paredz izcirst desmitiem hektāru meža un skart unikālas dabas vērtības arī tur, kur cilvēki dzīvo jau piektajā paaudzē.

Iedzīvotāju grupa, kurā apvienojušies Daiga Strēlniece (Rumba), Jānis Zeberiņš (Padure, Kuldīga), Liene Klestrova un Vija Āķīte (Padure) kopā ar konsultantu, pieredzējušo mežkopi Kārli Blūmu gatavo juridisko pamatojumu un kopīgu iesniegumu. Viņu mērķis ir panākt, lai tas izskan Latvijas mērogā un valsts iestādes sāktu reālu dialogu ar tiem, kuru zemi un dzīves telpu šis projekts skar vistiešāk.

Būtiskas ir bažas par neatgriezenisko ietekmi uz dabu. Aprēķināts, ka jaunā trase prasītu izcirst aptuveni 76 hektārus neatjaunojama meža. D.Strēlniece norāda uz absurdām situācijām dabas izpētē, piemēram, pļavas apskatītas janvārī, kad veģetācija nav redzama, tādēļ nav fiksētas Sarkanās grāmatas sugas, piemēram, naktsvijoles un dzegužpuķes. Viņas zemē vien trase apdraud sešus dižozolus, kuru apkārtmērs pārsniedz 4–5 m. Tāpat iedzīvotāji apšauba apgalvojumu, ka trases atvērumos veidosies vērtīgi viršu biotopi, jo pieredze rādot ko citu: tur ieaug krūmi un stiebrzāles, kas regulāri jāpļauj.

Latvijas Ugunsdzēsēju arodbiedrības valdes loceklis Rolands Miloševskis situāciju sauc par nolaidību, atgādinot, ka pirmie vēja ģeneratori Grobiņā tika uzbūvēti jau pirms divdesmit gadiem.

Arodbiedrības ieskatā, metodisko materiālu neesamība nozīmē, ka visa atbildība par lēmumu pieņemšanu krīzes brīdī gulstas uz konkrētā glābšanas darbu vadītāja pleciem. Ja šādas vienotas vadlīnijas būtu izstrādātas, ikviens ugunsdzēsējs precīzi zinātu, kāda ir droša un pareiza rīcība šādos specifiskos objektos.

Vienlaikus arodbiedrība atzīst skarbu realitāti – ar Latvijas ugunsdzēsēju rīcībā esošo tehniku 100 līdz 200 metrus augstu vēja ģeneratoru dzēšana praktiski nav iespējama. Pielietojot klasiskās dzēšanas metodes, glābējiem atliktu vien bezpalīdzīgi noraudzīties, kā iekārta deg. Tomēr Miloševskis uzsver, ka dienests nedrīkst paļauties uz pieeju "gan jau būs labi", un šādām situācijām ir jābūt teorētiski un praktiski atstrādātām.

Uzsākta Biržu rajona Nemunēļa Radvilišķu un Parovējas pagastā iecerētā vēja parka būvniecības un ekspluatācijas ietekmes uz vidi novērtējuma (IVN) ziņojuma sabiedriskā apspriešana Latvijā, kas norisinās pārrobežu konsultāciju ietvaros, portālu informēja Valsts vides dienestā.

Sabiedriskās apspriešanas sanāksme tiks organizēta “Zoom” platformā trešdien, 25. februārī, pulksten 14 angļu/latviešu valodā, saite: https://bit.ly/4bx0SHQ.

IVN ziņojums angļu valodā un tā kopsavilkums latviešu valodā ir pieejams tīmekļvietnē www.eva.gov.lv, sadaļā “Darbības jomas” – “Pārrobežu ietekmes uz vidi novērtējumu projekti” – “Vēja parka
(līdz 35 vēja elektrostaciju) būvniecība un ekspluatācija Biržu rajona pašvaldības Panevēžas apakšrajona Nemunēla, Radvilišku un Parovējas ciemu apkārtnē, Lietuvā”.

Strīds starp valsti un vietvarām sākās pēc tam, kad viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrs Raimonds Čudars ("Jaunā Vienotība") daļēji apturēja Bauskas un Preiļu novadu teritoriju plānojumus. Viņš uzskatīja, ka tajos noteikti nesamērīgi ierobežojumi atjaunīgo energoresursu attīstībai. Pašvaldības savukārt uzsvēra – jautājums nav tikai par vēja parkiem, bet par visu teritorijas attīstību kopumā.

"Daudzas pašvaldības jau šobrīd pēc reformas ir divus trīs gadus gatavojušās un vienkārši netiek pie šī teritorijas plānojuma, jo tur ir gan piekrastes, gan karjeri, gan industriālās zonas un daudz kas cits, ne tikai vēja parki," skaidroja Preiļu novada domes priekšsēdētājs Aldis Adamovičs (Latgales partija/"Jaunā Vienotība"/"Latvijas attīstībai").

Pašlaik projekts ir iekļauts Eiropas desmitgades tīkla attīstības plānā. Tas ir nepieciešams solis, lai eksperti varētu veikt ļoti padziļinātu analīzi. Viņiem ir jāsaprot, kā šis savienojums ietekmēs Eiropas tirgu, vai tas būs ekonomiski izdevīgs un kā tieši jāsadala izmaksas starp iesaistītajām valstīm. Līdz rudenim speciālisti izstrādās tehniski ekonomisko koncepciju.

Gala lēmums par to, kādi būs nākamie soļi un kad sāksies reāli būvdarbi, gaidāms 2026. gada beigās. Līdz tam laikam būs pabeigti visi galvenie aprēķini un kļūs skaidrs Eiropas Savienības atbalsta apjoms. Šis ir ilgtermiņa projekts, kas mērķtiecīgi veido reģiona energoneatkarību un garantē, ka nākotnē mēs paši būsim enerģijas noteicēji savā jūrā un sauszemē.

Migrējošo putnu novērojumi ir plānoti kā daļa no atskaites līmeņa pētījumiem pirms ELWIND atkrastes vēja parka būvniecības fāzes. Šie pētījumi aptver zināmos migrācijas maksimumus pavasarī un rudenī (jūlijs – oktobris un marts – maijs). Novērojumu mērķis ir raksturot sezonālo sugu sastāvu, apjomu un lidojumu raksturus, nodrošinot būtiskus datus ietekmes uz vidi novērtējuma (IVN) procesam, atbalstot prasības dabas aizsardzībā un palīdzot izstrādāt efektīvus mazināšanas un monitoringa pasākumus turpmākajos ELWIND projekta posmos.

Kā norāda monitoringa īstenotāji “BioConsult SH GmbH & Co. KG OÜ”, tad novērojumu vieta atrodas uz pētniecības kuģa.

“Tas ļauj vēl pirms būvniecības iegūt uzticamus datus par pētāmās teritorijas sugu sastāvu un lidojumu raksturu,” stāsta uzņēmuma “BioConsult SH GmbH & Co. KG” pārstāvis Rodrigo Martiness Katalāns (Rodrigo Martinez Catalan).

Vairākām pašvaldībām, kurām attīstības dokumenti ir tapšanas stadijā, ir iespēja vēja elektrostacijām paredzētās teritorijas plānot saskaņā ar ainavu un ņemot vērā iedzīvotāju viedokļus, kā to dara Kuldīgas novadā, kurā ir 11 vēja elektrostaciju būvniecības ieceres. Šeit ņemts vērā pilsētas UNESCO statuss, nosakot 25 kilometru attālumu no svarīgiem skatu punktiem.

Kuldīgas domes priekšēdētājas vietnieks Artis Roberts (Kuldīgas novadam): “Tie 25 kilometri ir maksimālā robeža, kur no noteiktiem skatu punktiem, piemēram, nevarēs būt 300 metrīgs vēja rotors. Bet mēs esam savā pētījumā un analīzē noteikuši skatu punktus, kā piemēram, no Ventas vecā tilta, no Baznīcas torņiem, no vecpilsētas ielām.”

Vai regulējums ir pietiekams, vai normatīvie akti vēl jāpilnveido, lai tiktu saskaņoti gan stratēģiski jautājumi, gan realizācija?

I.Bērziņa: Regulējums noteikti nav pietiekams – to redzam pēc situācijas, kāda Latvijā izveidojusies. Skatoties, cik daudz IVN tiek veikti, iedzīvotājiem diezgan nevajadzīgi tiek radīta trauksme. Pirmkārt, to varēja novērst, nosakot stingrāku regulējumu, jau teritorijas plānojumā sākotnēji bija jābūt skaidram, vai konkrētā vietā vēja parks var būt vai nevar. Otrkārt, pašvaldības tagad mēģina ar plānojumu šo jautājumu atrisināt. Manuprāt, Bauskas un Preiļu novada plānojumu apturēšana ir pilnīgi nepamatoti pašvaldību ministra lēmumi. 

Ceru, ka Satversmes tiesa to pateiks gan pašvaldībām, gan iedzīvotājiem. Pašvaldības ir darījušas, ko var, lai kompromisu meklētu un ar cilvēkiem runātu. Jau redzam, ka 800 metru no vēja ģeneratora līdz dzīvojamajai mājai nav īsti saprotams attālums ne no vienas puses. Pašvaldībām, nosakot to lielāku, tas jau ir kā kompromiss ar cilvēkiem. Un vēršu uzmanību, ka tas ir starp ciemiem un pilsētām, nevis katru viensētu, kur regulējums tiešām būtu maināms, jo, iespējams, daudzas viensētas nemaz nav apdzīvotas. Ja to īpašnieki piekrīt, arī tur varētu vēja ģeneratorus izvietot.

Kuldīgas novadā šī darbība notiek tā, kā tam vajadzētu notikt: lai saprastu, kā vēja parki ietekmēs UNESCO aizsargājamo teritoriju, ir izstrādāts īpašs ainavu plānojums, kas, ceru, tuvākajā laikā tiks apstiprināts likumā.

Decembrī tiesību aktu projektu portālā KEM izsludināja publiskās apspriešanas rīkojumu projektus par trim vēja parkiem – "Kurzeme", kas pieder igauņu "Sunly Land Solar 2", "Aloja", kas pieder igauņu "Utilitas Wind" un "K2 Ventum", kas pastarpināti pieder vairākiem Latvijas un Lietuvas pilsoņiem. Raidījumam "KNL?" zināms, ka vēja parku ieceres valdības lēmumu gaida jau daudzus mēnešus. Par vēja parku "Aloja" akcepta pieteikumu "Utilitas Wind" iesnieguši jūlijā, par vēja parka "Lode" vēl agrāk, bet pēc tam ar šo projektu nolēmuši negaidīt uz valdību un griezties pēc akcepta pašvaldībā. Somijas atjaunīgās enerģijas projektu attīstītājam "Taaleri Energia" piederošā SIA "EKO Ziemeļi", kam pieder vēja parka projekts ar tādu pašu nosaukumu, KEM  vērsusies septembrī, bet publiskā apspriešana arvien nav izsludināta.

KEM: apturam līdz atzinumam; VDD: vienam reputācijas riski.

Klimata un enerģetikas ministrs Kaspars Melnis kā vienu no iemesliem, kāpēc rīkojuma projekti "iestrēguši", "KNL?" 21.janvāra diskusijā atklāja, ka pieprasīts drošības iestāžu atzinums.

Pēc publiski pieejamās uzņēmumu īpašnieku struktūras secināms, ka reputācijas riski varētu attiekties uz uzņēmumu SIA "K2 Ventum". Ņemot vērā, ka VDD atbildē vārdu "īpašniekiem" lietoja daudzskaitlī un tieši neatbildēja, vai reputācijas riski nozīmē pozitīvu vai negatīvu atzinumu, "KNL?" uzdeva dienestam un ministrijai precizējošus jautājumus. VDD atbildēja, ka atturēsies no komentāriem par konkrētiem uzņēmumiem, bet KEM līdz šī raksta publicēšanai atbildi nesniedza.

Plāni ir dažādi
Sandra Stepiņa, Pāvilostas un Sakas pagasta iedzīvotāju kopienas pārstāve, organizācijas «Piekraste rītdienai» valdes locekle, pauda: «Esmu dzirdējusi no pašvaldībām, ka ir teritorijas, kur nav pretestības. Tur var rīkot IVN un attīstīt 200 turbīnas, kas ir vajadzīgas. Plānotās 3000 turbīnas Latvijā sakacināja sabiedrību.»

Pēc konferencē paustā noprotams, ka līdz 2030. gadam Latvijā plānots uzcelt 150 vēja turbīnu. No attīstītāju plānotās 16 000 MW jaudas plānā ir tikai 1200–1500 MW. Tātad Bauskas novadā varētu būt viens vai divi vēja parki, vai pat varbūt neviens. KEM pārstāvji norāda, ka pirmais un galvenais faktors būs izdevīgums un tāpēc vien lielāko daļu vēja parku projektu neizpildīs.

Tomēr Latvijas enerģētikas stratēģija ir veidota līdz 2050., nevis 2030. gadam. Tā paredz, ka elektrības patēriņš Latvijā dubultosies, un šo pieaugumu nosegs sauszemes VES ar jaudu līdz 4000 MW. Tātad līdz 2050. gadam būs īstenots katrs ceturtais, nevis katrs desmitais no plānotajiem projektiem. Turklāt tas nenozīmē, ka īstenos tikai divus no Bauskas novada astoņiem projektiem. Var gadīties, ka Bauskas novadā pabeidz vairāk projektu un citur mazāk. Tā kā trūkst nosacījumu no valsts puses, prognozes ir bezjēdzīgas.