Katrai darbībai paredzēti arī kritēriji un pārbaudes mehānismi, kas ļauj kredītiestādēm izvērtēt konkrētā klienta darbību, izmantojot valsts institūciju sniegto informāciju, datubāzes vai klienta pašapliecinājumu.

Piemēram, mežsaimniecībā par dabas daudzveidībai nelabvēlīgu darbību uzskatīta mežizstrāde un jaunaudžu kopšana putnu ligzdošanas laikā no 1. aprīļa līdz 30. jūnijam, savukārt darbu neveikšana šajā periodā klasificēta kā labvēlīga.

Enerģētikā par nelabvēlīgu cita starpā uzskatīta vēja parku attīstība Eiropas Savienības (ES) nozīmes biotopos, dabas pieminekļos, īpaši aizsargājamo sugu dzīvotnēs un "Natura 2000" teritorijās, kā arī divu kilometru joslā gar jūru un noteiktām ornitoloģiskajām "Natura 2000" teritorijām.

Klimata un enerģētikas ministrijas (KEM) sagatavotajā rīkojuma projektā teikts, ka patlaban nav pietiekama tiesiska un faktiska pamata labvēlīga administratīvā akta izdošanai par paredzētās darbības akceptēšanu. Kā būtiskākie iemesli minēts tas, ka nav notikusi valdības prasītā atkārtotā sabiedriskā apspriešana, kā arī pēc papildu juridiskajiem izvērtējumiem joprojām pastāv atšķirīgi viedokļi par vēja parka būvniecības pieļaujamību Baltijas jūras un Rīgas līča piekrastes aizsargjoslā.

"K2 Ventum" paredzētajai darbībai ir veikts ietekmes uz vidi novērtējums (IVN), un Enerģētikas un vides aģentūra (EVA) atzinumā norādījusi, ka ieceri iespējams īstenot, ievērojot normatīvos, IVN ziņojumā un aģentūras atzinumā noteiktos nosacījumus. Projekts paredz ne vairāk kā 46 VES un saistītās infrastruktūras būvniecību.

Valdība jautājumu par vēja parka akceptēšanu skatīja šogad 28. aprīlī, tomēr lēmuma pieņemšanu atlika, norādot uz nepieciešamību papildus izvērtēt atsevišķus projekta tiesiskos un sabiedrības līdzdalības aspektus. Tostarp KEM tika uzdots aicināt pašvaldības un "K2 Ventum" organizēt atkārtotu IVN sabiedrisko apspriešanu, kā arī sadarbībā ar Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministriju (VARAM) sagatavot juridisko analīzi par būvniecību aizsargjoslā.

Ilgus gadus vides aizsardzības, būvniecības un teritorijas plānošanas tiesiskais regulējums un tā piemērošanas prakse ir bijusi mana kā profesores pētniecības joma. Līdz šim biju pārliecināta, ka mani vairs nevar pārsteigt būvēt gribētāju vai viņu pārstāvju tiesību normu interpretācijas (tulkošanas) "radošums".

Vēloties būvēt ar likumu aizliegtās vietās, galvenokārt vides aizsargjoslās, ir ticis manipulēts ar tādiem jēdzieniem kā "būve", "būve bez pamatiem", iepriekšējā apbūve", "palīgēka", "pagalms (vairāku ha platībā)". Pārkāpjot būvniecības ierobežojumus, palīgēku vietā ir tikušas uzbūvētas dzīvojamās mājas, laivu mājas (novietnes) vietā – vērienīgs atpūtas komplekss, bet "bērnu atpūtas" funkciju nodrošināšanai izsniegta būvatļauja kafejnīcas būvniecībai.

Iespējams, šis raksts nebūtu tapis, ja vien es neuzzinātu, ka mans vārds tiek izmantots nolūkā, lai pamatotu Vēja elektrostaciju (VES) būvniecības iespējamību Baltijas jūras un Rīgas jūras piekrastes aizsargjoslā. Proti, divi Juridiskās fakultātes bijušie kolēģi – profesors un asociētais profesors, kas vienlaikus praktizē arī kā advokāti, apjomīgos, bet saturiski identiskos atzinumos (Atzinumi), interpretējot Aizsargjoslu likuma (AL) 36.panta pirmās daļas 2.punktu (likuma norma), nonākuši pie secinājuma, ka piekrastes aizsargjoslā pieļaujama VES būvniecība.

Vērtējot šo likuma normu gramatiski, skaidri redzams, ka to objektu skaitā, kurus atļauts būvēt šajā vietā, VES nav minētas. Tāpēc, lai nonāktu pie likuma normas patiesās jēga un mērķa, jāizmanto arī pārējās interpretācijas metodes.

Viena no svarīgākajām ir vēsturiskā interpretācija, ar kuras palīdzību iespējams noskaidrot likuma normas rašanās iemeslus un palīdz saprast, kādu problēmu likumdevējs gribējis atrisināt.

Šī likuma norma nav grozīta kopš 2009.gada, kad Saeima, saņemot sūdzības no piekrastes zemju īpašniekiem par viņuprāt pārāk stingrajiem būvniecības ierobežojumiem, pavisam nedaudz "mīkstināja" 2003.gada likuma grozījumos paredzētos aprobežojumus. Arī es kā 9. Saeimas deputāte piedalījos šīs likuma normas izstrādāšanā. Tā laika Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas deputātu vairākums uzskatīja, ka, lai piekrastē varētu attīstīt tūrisma nozari, likuma normā noteikto objektu uzskaitījums būtu jāpaplašina, piemēram, ar tūrisma attīstībai nepieciešamo būvju uzskaitījumu.

Kā liecina Saeimas sēdes 2009.gada 14.maija stenogramma*,

likumdevējs, grozot AL, uzskatīja, ka likuma normā līdz šim atļauto būvju veidu saraksts ir jāpaplašina, un tāpat kā iepriekš šim uzskaitījumam noteica izsmeļošu raksturu.

Tāpēc jūtos patiesi aizvainota, ka abos Atzinumos, sagrozot manu u.c. tā laika deputātu gribu, tiek apgalvots, ka likumdevējs likuma normā esot vien vēlējies norādīt objektus, kurus atļauts būvēt, bet neesot uzskaitīti tie, kuri esot aizliegti. Profesors secina: "Tā kā Normas tekstā tieši nav ierakstīts, ka tajā neminētu objektu, tostarp VES, būvniecība ir aizliegta, uzskatāms, ka Norma neaizliedz VES būvniecību ierobežotas saimnieciskās darbības joslā.". Vēl vairāk, neorientējoties aizsargājamo teritoriju kategorijās, tiek apgalvots, ka termina "ierobežotas saimnieciskās darbības josla" lietošana nozīmējot, ka likuma normā esot tikai ierobežota, nevis aizliegta saimnieciskā darbība.

Vadoties no šādas interpretācijas, tiktu radīts bīstams precedents piekrastes kā nacionālas vērtības aizsardzībai. Piemēram, aizbildinoties ar zaļās (t.s.atjaunīgās) enerģijas ražošanu, aizsargjoslā nevarētu aizliegt būvēt, piemēram, lielus mājlopu intensīvās audzēšanas kompleksus un to tuvumā biogāzes rūpnīcas.

Pētījuma centra "Norstat Latvija" veiktā aptauja, kura aptvēra 1001 iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 75 gadiem, liecina, ka 45% Latvijas iedzīvotāju atbalsta vēja enerģijas attīstību, 29% neatbalsta, bet trešdaļai nav viedokļa.

Žēl, ka pētījums neatklāj, cik procentu respondentu ir pilsētu un cik lauku iedzīvotāji. Mani tas pārsteidza, jo vēl pirms gada vēja fermu atbalstītāju skaits krietni pārsniedza 50%. Ja ņemam vērā, ka masu medijos skan slavinājumi un tam tiek tērēta liela nauda, atbalstītāju skaits varēja būt krietni lielāks.

Kaut LSM reklamējas, ka iedzīvotāji tiek nodrošināti ar objektīvu informāciju, nekur īpaši netiek runāts par vēju fermu ēnas pusēm. Mēs dzīvojam laikmetā, kad firmas, kas veido biznesu ar jaunām tehnoloģijām, peļņas nolūkos cenšas no sabiedrības slēpt nelabvēlīgos faktorus. Vēja elektroenerģijas ražotāji dižojas ar lēto enerģiju. Viņi uzrāda ģeneratora kilovata cenu, taču nelaime ir tāda, ka tik nepastāvīgam strāvas avotam kā vēja ģeneratoram kaujas gatavībā jātur hidroelektrostacijas vai termoelektrocentrāles (TEC). Pēdējās visefektīvāk strādā t. s. koģenerācijas režīmā. Tas ir tad, kad tiek ražots siltums un elektrība.

Paredzētās darbības ierosinātāja: SIA “Vindr Latvia” (reģ. nr. 40203494663, juridiskā adrese: Audēju iela 15 – 4, Rīga, LV-1050, e-pasts: info@vindr.lv ).

Lēmuma pieņemšanas datums par ietekmes uz vidi novērtējumu: Enerģētikas un vides aģentūra 2025. gada 5. jūnijā ir pieņēmusi lēmumu Nr.10.5/23/2025 par ietekmes uz vidi novērtējuma (IVN) procedūras piemērošanu vēja parka “Kūkas” un tā saistītās infrastruktūras būvniecībai Jēkabpils novada Kūku un Vīpes pagastos.

Ziņojuma sagatavotāja: Ietekmes uz vidi novērtējuma ziņojumu vēja parkam “Kūkas” un tā saistītās infrastruktūras projekta īstenošanai Jēkabpils novada Kūku un Vīpes pagastos sagatavoja SIA “Skepast & Puhkim” (reģ. nr. 40203343632, juridiskā adrese: Kalna iela 17-1, Rīga, LV-1003, Latvija).

Sabiedriskās apspriešanas sanāksmes norises laiks un vieta: 2026. gada 25. augustā plkst. 17:30 Vīpes tautas namā,  “Vālodzītes”, Vīpē, Vīpes pagastā, Jēkabpils novadā

Sabiedriskās apspriešanas sanāksmes notiks hibrīdformā, un tām varēs pieslēgties tiešsaistē. Sanāksmes saites tiks publicētas sanāksmes dienas rītā vietnē: https://www.skpk.lv/zinas/

Vēja parku būvniecībā ir jāņem vērā arī to ietekme uz Latvijas ainavu, uzsver kultūras ministrs Nauris Puntulis (NA) pēc tikšanās ar sabiedriskā labuma organizāciju "Drosme darīt".

Kā informēja ministra padomniece Agnese Vārpiņa, tikšanās laikā organizācijas "Drosme darīt" pārstāvji atzīmēja, ka Latvijā patlaban notiek apjomīgas vēja parku būvniecības ieceres, taču nepietiekami tiek runāts par vēja parku radītām izmaiņām ainavā, to uzstājīgo klātbūtni salīdzinoši tuvu vēsturiski nozīmīgām kultūras apskates vietām un kultūras mantojuma objektiem vai to uztveres tvērumā.

Puntulis akcentē, ka kultūras mantojums un Latvijas ainava ir neatņemama nacionālās identitātes un piederības izjūtas daļa. Viņš uzsvēra, ka ainava ir nozīmīga valsts kultūras vērtība un tai veltīta atsevišķa Latvijas Kultūras kanona sadaļa.

"Šo vērtību saglabāšanai būtu jāņem vērā šodienas realitāte, tostarp vēja parku klātbūtne.

Biedrība “Piekraste Rītdienai” ar atklātām vēstulēm vērsusies pie Ministru prezidenta, kā arī Tieslietu un Klimata un enerģētikas ministriem. Tajās biedrība izklāsta juridiskus argumentus, kādēļ publiskajā telpā izskanējušie draudi par K2 Ventum iespējamo tiesvedību pret valsti un tās apmēru ir manipulatīvs pārspīlējums ar mērķi ietekmēt valdības rīcības brīvību. Tāpat biedrība konstatējusi ietekmes uz vidi novērtējuma (IVN) dokumentācijai pievienoto foto vizualizāciju viltojumus.

Viltotās ainavas foto vizualizācijas ir izmantotas, lai uz to pamata sagatavotu IVN ziņojumā ietverto ainavu novērtējumu. Savukārt, ainavu novērtējums un ziņojums ir izmantots, lai iegūtu Enerģētikas un vides aģentūras labvēlīgu atzinumu, Ministru kabineta akceptu un tiesības veikt tālākas darbības K2 Ventum projekta attīstīšanai.

Vienlaikus attīstītājs šonedēļ faktiski izteicis publiskus draudus Latvijas valdībai un tās ministriem personīgi. Ja valdība pakļausies K2 Ventum draudiem, tas radīs bīstamu precedentu, ka negodprātīgi uzņēmēji agresīvi virzīs Latvijas valstij un sabiedrībai kaitīgus projektus un panāks savu, piedraudot ar absolūti demagoģiskām un izdomātām zaudējumu prasībām.

Konkurences padome (KP) piemērojusi AS “Latvijas valsts meži” (LVM) 7,86 miljonu eiro naudas sodu par nepamatotu konkurences priekšrocību radīšanu ilgtermiņa mežizstrādes līgumu (IML) partneriem, ceturtdien preses konferencē pavēstīja KP priekšsēdētāja Ieva Šmite.

KP konstatējusi, ka kompānijas IML partneri, kuri ir AS “Pata Saldus”, AS “Pata Strenči”, SIA “Pata Jēkabpils”, SIA “Berivs”, SIA “Krebsar” un SIA “ACA Timber”, saņēmuši piekļuvi konkrētiem kokmateriāliem un mežizstrādes tiesībām, kā arī nepiedalījās publiskās izsolēs un nekonkurēja par meža resursiem ar citiem tirgus dalībniekiem, kamēr pārējie tirgus dalībnieki resursus varēja iegūt tikai publiskās izsolēs, konkurēja savā starpā par ierobežotajiem resursiem un tiem nebija līdzvērtīgu piekļuves iespēju.

Tallinas Administratīvā tiesa atcēlusi Veselības pārvaldes lēmumu izbeigt valsts pārvaldību Sārdes vēja parka radītā trokšņa novērtēšanai, un nosprieda, ka amatpersonas turpmāk nedrīkst paļauties tikai uz attīstītāju pasūtītajiem pētījumiem, raksta Igaunijas sabiedriskais medijs “ERR News.”

Strīdu aizsāka kāda vietējā iedzīvotāja sūdzība – viņu satrauca Pērnavas apriņķa Sārdē pirms trim gadiem uzceltā vēja parka iespaids uz veselību. Sūdzības iesniedzējs apšaubīja Veselības pārvaldes lēmumu izbeigt valsts pārvaldību Sārdes vēja parka radītā trokšņa novērtēšanai, un norādīja, ka pārvaldība nav bijusi neatkarīga, jo paļāvusies uz attīstītāja pasūtītiem mērījumiem. Izmeklēšana un pamatojums neesot bijis pietiekams, un neesot tikusi izvērtēta potenciālā ietekme uz iedzīvotāju veselību.

Tallinas Administratīvā tiesa sūdzību apmierināja, anulēja Veselības pārvaldes lēmumu un lika tai turpināt uzraudzību.

Ja cilvēce izzustu, Zeme, visticamāk, uz ilgu laiku paliktu bez jauna pretendenta uz vadošo lomu ekosistēmās. Tajā pašā laikā nevienai mūsdienu sugai nepiemīt viss īpašību klāsts, kas kādreiz ļāva cilvēkiem kļūt par tik ietekmīgu spēku uz planētas, teikts analīzē, kas publicēta žurnālā "Indian Defence Review".

Autori izpētīja vairākus iespējamos kandidātus uz dominējošo lomu postcilvēka pasaulē, tostarp primātus, žurkas, savvaļas kaķus un suņus, putnus, jūras zīdītājus un astoņkājus. Tomēr pētnieki norāda, ka uz šo jautājumu nav galīgas atbildes.

KEM valsts sekretāre Līga Kurevska valdības sēdē informēja, ka rīkojumu apstiprināšana nozīmē IVN procesa noslēgšanos. “Tas nav gala lēmums un nenozīmē, ka rītdien vēja parku attīstītāji var sākt būvniecību,” uzsvēra Kurevska, vienlaikus piebilstot, ka nākamā fāze ietver būvprojekta izstrādi.

Savukārt bijušais klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis (ZZS) piebilda, ka institūcijas, kas apšauba, piemēram, konkrētu ekspertu ziņojumus, var vērsties tiesā, bet, viņaprāt, ar šiem projektiem ir jāvirzās uz priekšu.

Biedrības “Mēs Ēdolei” pārstāvis Edgars Maļinovskis ministriem pauda, ka biedrība iebilst “Eko Ziemeļi” IVN apstiprināšanai, jo tas vairākās vietās pārkāpjot likumu “Par ietekmi uz vidi novērtējumu”.

Tostarp Maļinovskis pārmeta, ka “Kurzemes” IVN pamata dati nav korekti – kartogrāfija un izpēte neesot veikta pēc būtības. Tāpat, pēc viņa sacītā, teritorijā nav arī identificēti visi dižkoki.

Tāpat vēstīts, ka Administratīvā rajona tiesa jūnijā ierosinājusi lietu par cita vēja parka projekta “Eko Ziemeļi” ietekmes uz vidi novērtējumu un uz tā pamata pieņemto valdības lēmumu. Biedrība “Drosme darīt” informēja aģentūru LETA, ka lieta ierosināta pēc tās pieteikuma.

Latvijas vecākajā vēja parkā Grobiņā pilnībā demontēta pirmā turbīna, kurā atklātas tehniskas problēmas. Parks ekspluatācijā nodots 2002. gadā un tajā bija 33 turbīnas. Uzņēmumā norādīja, ka šāds vēja turbīnas demontāžas process būs vērtīga pieredze visai nozarei. Tikmēr Klimata un enerģētikas ministrija (KEM) turpina izstrādāt vēja parku ekspluatācijas regulējumu.

Veicot turbīnu regulāro apsekošanu, vienai no tām konstatēti tehniski bojājumi, kuru novēršana būtu ļoti dārga, tāpēc nolemts to demontēt. Process ilga desmit dienas.

"Lielākā un sarežģītākā procesa sastāvdaļa bija celtņa atdabūšana uz šejieni. Tas bija viens no sarežģītākajiem procesiem, tā kā šovasar ir dīvaini laikapstākļi visur – lieti, vēji, un mēs esam maziņi ar vienu turbīnu, krānu kompānijas mūs kaut kā ignorēja, mēs gaidījām krānu gandrīz divus mēnešus celtni," pauda SIA "Utilitas Wind" projektu vadītājs Aigars Šomers.

Vācijas enerģētikas uzņēmums "RWE" paziņojis, ka atteiksies no saviem jūras vēja enerģijas projektiem ASV, jo ar ASV prezidenta Donalda Trampa administrācijas Iekšlietu departamentu panākta vienošanās par kompensāciju 1,2 miljardu ASV dolāru apmērā, ziņo BBC.

"RWE" informējusi, ka investēs tradicionālajos gāzes projektos, tostarp 900 miljonus ASV dolāru sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) eksporta termināļa projektā Luiziānā.

"Pēc rūpīgas izvērtēšanas secināts, ka pārskatāmā nākotnē nav iespējams panākt šo projektu īstenošanai nepieciešamo atļauju saņemšanu ASV," norādīts uzņēmuma paziņojumā.

Tramps jau gadiem asi kritizē vēja enerģiju un vēja turbīnas dēvējis par neglītām, atgādina medijs.

Kopumā Vācijas uzņēmums nākamo sešu gadu laikā ASV plāno investēt aptuveni 17 miljardus eiro, lai palielinātu savas elektroenerģijas ražošanas jaudas.

ASV iekšlietu ministrs Dags Bērgams platformā "X" publicētā paziņojumā norādīja, ka amerikāņi ir pelnījuši uz veselo saprātu balstītu enerģētikas sistēmu, ne tādu, kas ir atkarīga no dārgām subsīdijām.

Šī ir jaunākā vienošanās, ko Trampa administrācija šogad panākusi, prezidentam, kurš ir aktīvs fosilā kurināmā nozares atbalstītājs, turpinot centienus apturēt jūras vēja enerģijas projektu attīstību. Tramps centies palielināt valsts atbalstu fosilā kurināmā nozarei un prezidenta vēlēšanu kampaņā izmantoja saukli "urb, mazulīt, urb" ("drill, baby, drill"). Pēc atgriešanās prezidenta amatā Tramps paziņoja, ka ASV "ar vēja enerģiju nenodarbosies", un vēja turbīnas nodēvēja par "lielām, neglītām vējdzirnavām", kas apdraud savvaļas dzīvniekus. Savukārt šonedēļ Tramps paziņoja, ka "ikviena valsts, kurā ir vēja turbīnas, ir zaudētāja".

Šogad ASV Iekšlietu departaments jau panāca vienošanos ar "TotalEnergies", liekot punktu Francijas uzņēmuma jūras vēja enerģijas projektu attīstībai ASV. Tā vietā uzņēmums novirzīs investīcijas sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) rūpnīcas būvniecībai Teksasā, kā arī tradicionālās naftas ieguves attīstīšanai Meksikas līcī.

Latvijas un Igaunijas kopprojektam – jūras vēja parkam "Elwind" – šajā kontekstā ir īpaša nozīme – gan tādēļ, ka sagatavošanas darbi šim projektam ir tik apjomīgi, ka tos koordinēt uzņēmusies valsts Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) personā, gan arī tādēļ, ka šis projekts pēc pabeigšanas sola daudzkāršot ar vēju ražojamās enerģijas jaudas – pērnā gada nogalē šīs jaudas Latvijā bija apmēram 0,13 gigavati (GW), bet viens pats "Elwind" pēc tā pabeigšanas varētu pievienot šim apjomam apmēram 1000 MW jeb viena gigavata jaudu, tātad palielināt elektrības ražošanas jaudas gandrīz astoņkārtīgi, salīdzinot ar 2025. gada nogali. Jūra ir kārdinoša ar to, ka tajā var izvietot divreiz vai pat trīsreiz jaudīgākas vēja turbīnas nekā sauszemē. Tas ļauj vienkopus ražot lielu enerģijas daudzumu, kas sauszemē, ņemot vērā pieejamās teritorijas un attālumu līdz apdzīvotām vietām, ir ļoti sarežģīti. Tāpat jūrā vēja turbīnas var darboties vairāk nekā sauszemē, jo vēja vienkārši ir vairāk.

Tiesa gan, projekts attīstības gaitā jau saskāries ar termiņu nobīdi.

Objektā tiks uzstādīta akumulatoru enerģijas uzkrāšanas sistēma ar 60 MW jaudu un 240 megavatstundu (MWh) ietilpību, nodrošinot enerģijas balansēšanas iespējas visam Baltijas elektrotīklam. Plānots, ka hibrīdparks darbu sāks 2028. gada sākumā.

Būvniecības sagatavošanās darbi ir sākti – Igaunijas "Verston Eesti" izbūvē piebraucamos ceļus un laukumus, SIA "Connecto Latvija" veic kabeļu ieklāšanas darbus un elektromontāžas darbus apakšstacijā, savukārt SIA "Aimasa" ir atbildīga par turbīnu pamatiem. Projekta īstenošanu finansē Igaunijas "SEB Pank", "Swedbank" un "OP Corporate Bank".

Sabiedrībai ir tiesības uzdot vienkāršu jautājumu. Kā ir iespējams, ka projektam, kurā paredzēts Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta teritorijā uzbūvēt 10 vēja elektrostacijas, kuru kopējā jauda sasniedz 68 MW un kuru augstums būs līdz 266,5 metriem, tiek pieņemts lēmums nepiemērot pilnu ietekmes uz vidi novērtējumu (IVN)?

Tieši šāds lēmums 2026. gada 16. jūlijā pieņemts vēja parka projektam "Limbaži Rietumi". Neatkarīgi no tā, vai cilvēks atbalsta vēja enerģiju vai ir pret to, šāds lēmums rada virkni jautājumu.

Pirmkārt, Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāts nav parasta teritorija. Tā ir Latvijā vienīgā biosfēras rezervāta teritorija, kuras uzdevums ir saglabāt starptautiski nozīmīgas dabas un ainavu vērtības, vienlaikus nodrošinot ilgtspējīgu attīstību. Jo vērtīgāka ir teritorija, jo rūpīgāk būtu jāizvērtē jebkuras lielas infrastruktūras būves ietekme.

Direktīvas mērķis ir atcelt subsīdijas enerģijai, kas iegūta, sadedzinot noteiktas meža koksnes kategorijas, un koksnes dedzināšanu no primārajiem un vecajiem mežiem neieskaitīt atjaunīgās enerģijas mērķos. Eiropas Padome noraidījusi Eiropas Parlamenta (EP) priekšlikumu samazināt no meža biomasas iegūtās enerģijas daudzumu, kas tiek ieskaitīts atjaunīgās enerģijas mērķos. Tas nozīmē, ka

ES valstīm patlaban ir elastība pievienot jaunas prasības, kas regulē, kāda veida biomasa kvalificējas kā atjaunīgs energoresurss.

Karš starp ministriju un pašvaldībām ir izbeigts, intervijā aģentūrai LETA teica jaunais viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrs Edgars Tavars (Latvijas Zaļā partija/AS). Viņš uzskata, ka ministrs no sava kabineta nedrīkst vienpersoniski apturēt pašvaldību teritoriju plānojumus. Tas neesot pareizi. No ministra kabineta nevar vadīt Preiļus, Bausku, Dobeli, Līvānus, uzsver ministrs.

Ministrs nevar vadīt pašvaldības, intervijā aģentūrai LETA teica viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrs Edgars Tavars (Latvijas Zaļā partija/AS), uzsverot, ka pašvaldībām ir jāpalīdz un tās ir jāatbalsta, nevis jāuzspiež ministra viedoklis.

Viņš uzskata, ka ministrs no sava kabineta nedrīkst vienpersoniski apturēt pašvaldību teritoriju plānojumus. Tas neesot pareizi. No ministra kabineta nevarot vadīt Preiļus, Bausku, Dobeli, Līvānus.Viņš uzsvēra, ka atbalsta atjaunojamo enerģiju, gan vēja parkus, gan saules parkus. Taču viņš esot piedalījies publiskajās apspriešanās un saprot par ko cilvēki satraucas.

SIA "Ingka Investments Renewable Energy Latvia" plāno Balvu novada Balvu, Lazdukalna, Rugāju un Vectilžas pagastos būvēt vēja parku "Balvi", liecina informācija Eneģētikas un vides aģentūras mājaslapā.

Valsts vides dienests (VVD) šogad 15. jūlijā ir piemērojis ietekmes uz vidi novērtējuma (IVN) procedūru "Ingka Investments Renewable Energy Latvia" vēja parka "Balvi" būvniecībai Balvu novada Balvu, Lazdukalna, Rugāju un Vectilžas pagastos.

Vēja parkā "Balvi" plānots izbūvēt līdz 50 vēja elektrostacijām

ASV Aizsardzības departaments (Pentagons) ir apturējis saskaņošanu vismaz 155 jauniem vēja enerģijas projektiem 24 štatos. Kā iemesls tiek minētas bažas, ka lielie vēja ģeneratori ar saviem rotējošajiem spārniem rada traucējumus radaru sistēmās, un tajos pretinieka droni var viegli noslēpties no novērošanas sistēmām. Šis solis ir apturējis būvniecības sākšanu sauszemes vēja parkos ar kopējo jaudu 44 gigavati.

Pirms 95 gadiem izdota grāmata "Latvijas elektrifikācijas pamati" (1931) – fundamentāls pētījums un pirmais nopietnais, zinātniski pamatotais mēģinājums plānot visas valsts vienotu elektroapgādi Latvijā.

Pēc Pirmā pasaules kara postījumu novēršanas elektrifikācija Eiropā noritēja straujā tempā, sasniedzot tādu pakāpi, kad nepieciešama organizēta rīcība enerģijas resursu lietderīgai izmantošanai. Tas nozīmēja valstu saimnieciskās attīstības jautājumu aktualizēšanu un īpaši enerģētikas jautājumu izpēti, jo tieši šai nozarei ir vislielākā loma tautsaimniecības izaugsmē un sabiedrības labklājībā. Bija jānoskaidro pieprasījuma un patēriņa attiecības, racionālas elektroenerģijas izmantošanas, pārvades un sadales iespējas, kā arī valstu savstarpējās sadarbības veicināšanas potenciāls un risinājumi.

Atbilstoši likumā Par ietekmes uz vidi novērtējumu noteiktajam, SIA “Purplegreen Solwin”, kas ir paredzētās darbības Ierosinātājs, lai saņemtu atļauju uzsākt paredzēto darbību, iesniedza pašvaldībā iesniegumu, Ietekmes uz vidi novērtējuma ziņojumu (IVN) un Valsts vides dienesta 04.06.2026. Atzinumu Nr. 11.19/AP/5236/2026.

Jēkabpils novada dome 2026. gada 16. jūlijā pieņēma lēmumu Nr.458 “Par paredzētās darbības – vēja elektrostaciju parka “PurpleGreen Solwin” un ar to saistītās infrastruktūras būvniecības Jēkabpils novada Vīpes un Mežāres pagastu teritorijā”, akceptēšanu”.

Bez Tabu dodas uz Pienavu Tukuma novadā. Apdzīvotās vietas tuvumā šobrīd īsteno gana vērienīgu un apjomīgu vēja parka projektu. Kopumā plānots uzsliet gandrīz 20 turbīnu, tādējādi kļūstot par vienu no lielākajiem šāda veida objektiem valstī. Tikmēr ciema centrā jeb Bebru ielā sapulcējas vietējie aktīvisti, ceļot trauksmi par lielkompānijas "Latvenergo" kūrētā projekta pelēko pusi.

Valsts vides dienestā ir iesniegti precizējumi ietekmes uz vidi novērtējuma (IVN) ziņojumam par vēja parka “Iecava” un ar to saistītās infrastruktūras izbūvi Bauskas novada Codes, Dāviņu un Iecavas pagastā, informē Bauskas novada pašvaldība.

Plānoto vēja parku paredzēts izbūvēt AS “Latvijas valsts meži” pārvaldītajās teritorijās Codes, Dāviņu un Iecavas pagastā. Projekta ierosinātājs ir SIA “Enery Latvia” (pieder Austrijas uzņēmumam “Enery Development GmbH”).

13. jūlijā plkst. 17.30 Rožkalnu kultūras namā un 14. jūlijā plkst. 17.30 Nīcgales pagasta tautas namā šo pagastu iedzīvotāji iesaistīsies vēja parka ”Nīcgale” ietekmes uz vidi novērtējuma apspriešanā.

Trešdien Liepājā, "Rapsoil" vēja parka būvniecības objektā, nolūzis un nokritis vienas turbīnas spārns, cilvēki negadījumā nav cietuši, aģentūrai LETA apstiprināja Liepājas mērs Gunārs Ansiņš.

Viņš norāda, ka turbīna vēl nav nodota ekspluatācijā, process ir būvniecības stadijā.

Ansiņš lūdzis izpilddirektoram sazināties ar SIA "Rapsoil" un pieprasīt pašvaldībai rakstisku skaidrojumu - gan par incidenta cēloni, gan par drošības pasākumiem turpmākajā būvniecības gaitā.

Cēloni papildus vērtēs arī Būvniecības valsts kontroles birojs.

"Rapsoil" vēja parks ir vērienīgs un ilgstoši apspriests projekts Liepājā. Būvniecības iecere paredz izvietot 12 vēja turbīnas, kuru kopējā jauda plānota 57,6 megavati (MW) gar 14. novembra bulvāri. Turbīnu torņa augstums sasniedz 82,5 metrus, bet kopējais augstums ar spārniem ir gandrīz 150 metri.

Izpētes teritorijas iekļaušana ietekmes uz vidi novērtējumā nenozīmē automātisku piekrišanu vēja elektrostaciju būvniecībai, secināms no Valsts vides dienesta (VVD) atbildes Bauskas novada pašvaldības jautājumiem par vēja elektrostaciju parka “Eleja” ietekmes uz vidi novērtējuma procesu.

Pašvaldība vērsās VVD ar lūgumu skaidrot, kāpēc ietekmes uz vidi novērtējuma izpētes teritorijā ir iekļautas arī Bauskas novada teritorijas, kurām teritorijas plānojumā noteikts nacionālās nozīmes lauksaimniecības teritorijas statuss, jo šādās teritorijās vēja parku izbūve saskaņā ar Bauskas novada teritorijas plānojumu nav pieļaujama.

Savā atbildē VVD norāda, ka ietekmes uz vidi novērtējuma procedūrā izpētes teritoriju nosaka projekta ierosinātājs, iesniedzot savu ieceri izvērtēšanai. Tas nozīmē, ka novērtējuma teritorija aptver visu attīstītāja pieteikto izpētes teritoriju, nevis automātiski nosaka vietas, kur vēja elektrostacijas drīkstēs būvēt.

Neraugoties uz Latvijas saules elektrostaciju rekordaugsto ražošanas apjomu – 228 GWh, jūnijā vidējā elektroenerģijas cena Latvijā bija 9,08 centi par kilovatstundu, kas ir par aptuveni 10 % vairāk nekā iepriekšējā mēnesī un vairāk nekā divreiz pārsniedz 2025. gada jūnija rādītāju – 4,30 centus par kilovatstundu, liecina energokompānijas Enefit apkopotā informācija. Cenu pieaugumu galvenokārt noteica elektroenerģijas ražošanas tendences reģionā un Baltijas valstu iespējas importēt elektroenerģiju no Ziemeļvalstīm.

Bitēm nerūp mūsu saražotā elektrība. Tās pievilina siltums un patvērums, ko tās atrod aiz paneļiem – no pirmā acu uzmetiena tā šķiet ideāla vieta spietošanai un stropu būvēšanai. Kas gan tur varētu būt slikts?

Tomēr, ieskatoties dziļāk procesos, kas nav uzreiz pamanāmi, atklājas, ka saules enerģijas iekārtas iedarbina bīstamu mehānismu.

Dezorientācija un izmiršanas risks

Saskaņā ar jaunākajiem pētījumiem jebkādi mākslīgi elektromagnētiskie traucējumi var dezorientēt bites. Tie traucē medus bišu spēju orientēties telpā. Rezultātā bites (nektāra vācējas) apmaldās un nespēj atrast ceļu atpakaļ uz stropu.

Sliktākajā scenārijā saime iet bojā, jo atlikušo strādnieku nepietiek, lai saime izdzīvotu. Sekas varētu būt katastrofālas, jo bites ir izšķirošs elements augu apputeksnēšanā.

Latvijas Ornitoloģijas biedrībā ir izveidota Latvijas Reto putnu novērojumu komisija. Tās mērķis ir dokumentēt un izvērtēt Latvijā novērotos retos savvaļas putnus, nodrošinot novērojumu dokumentēšanas kvalitāti, ticamību un datu izmantojamību ornitofaunistiskos, zinātniskos un dabas aizsardzības nolūkos, kā arī publicēt regulārus pārskatus par reto putnu novērojumiem Latvijā.

Papildu uzdevums ir sniegt Latvijas Ornitoloģijas biedrībai ekspertu viedokli par retajiem putniem, reto putnu sugu statusu Latvijā un putnu nosaukumiem latviešu valodā. Komisijas pārziņā ir oficiālā Latvijas putnu sugu saraksta uzturēšana.

Komisijā darbojas tās vadītājs Andris Klepers, sekretārs Ivars Brediks, Agris Celmiņš, Māris Jaunzemis, Edgars Smislovs.

Komisija savā darbībā respektē Eiropas Reto putnu novērojumu komisiju asociācijas vadlīnijas šādu organizāciju darbībai.

Šobrīd Latvijā ir vairāk nekā 1200 objektu, kuros uzņēmumi ražo elektroenerģiju pašpatēriņam. Uzņēmēju interese par saules enerģijas ražošanu pašpatēriņam Latvijā saglabājas stabila, vērtē AS "Sadales tīkls" (ST). Vidējā uzstādītā saules elektrostacijas (SES) jauda šiem uzņēmumiem ir 115 kilovati (kW), kas liecina, ka uzņēmēji pārsvarā izvēlas vidēja izmēra risinājumus, kas paredzēti konkrētu biznesa procesu nodrošināšanai.

Vienlaikus dati rāda, ka ne visa uzstādītā elektroenerģija tiek patērēta uzreiz. Daudzi uzņēmumi strādā tikai darba dienās, tādēļ brīvdienās saražotais apjoms bieži netiek izmantots pašpatēriņam un tiek nodots kopējā elektrotīklā.

Šobrīd aptuveni 200 uzņēmumi ir saņēmuši tehniskās prasības saules elektrostaciju pieslēgšanai pašpatēriņam. Kopumā šiem projektiem sistēmā rezervētā jauda sasniedz 36 megavatus (MW). Pēdējā laikā arvien izteiktāka tendence uzņēmumu segmentā ir hibrīdrisinājumi, proti, saules paneļi apvienojumā ar akumulatoru enerģijas uzkrāšanas sistēmām, kas ļauj uzņēmumiem uzkrāt saulainajās stundās vai brīvdienās radušos elektroenerģijas pārpalikumu, nevis to uzreiz nodot tīklā.

Pagājuši divi mēneši, kopš Priekules pagastā nogāzās vēja turbīna. Negadījums aktualizēja jautājumu par vēsturisko vēja elektrostaciju tehnisko stāvokli un drošību. Sākās to pārbaudes un datu apkopošana visā Latvijā, kā arī sākts darbs pie stingrākām to uzraudzības prasībām. Ko atklājušas veco vēja turbīnu pārbaudes?

Vēja turbīnai Hvidorē (Dānijā) nolūzis viens spārns. Pašlaik notiek izmeklēšana.

Administratīvā rajona tiesa ierosinājusi lietu par vēja parka “Eko Ziemeļi” ietekmes uz vidi novērtējumu (IVN) un uz tā pamata pieņemto Ministru kabineta (MK) lēmumu par projekta īstenošanu Ēdoles un Padures pagastos, aģentūra LETA noskaidroja tiesā.

Administratīvā rajona tiesa ir uzdevusi MK un Valsts vides dienestam mēneša laikā iesniegt rakstveida paskaidrojumus un visus lietas izskatīšanai nozīmīgos dokumentus. Pēc šo materiālu saņemšanas tiesa turpinās lietas izskatīšanu.

Biedrība “Drosme darīt” informēja aģentūru LETA, ka lieta ierosināta pēc tās pieteikuma.

Pieteikumā tiesai pausta pārliecība, ka virkne būtisku jautājumu nav izvērtēti pietiekamā apjomā vai to izvērtēšana pārcelta uz vēlākām projekta stadijām. Biedrības ieskatā tas neatbilst IVN būtībai, jo tieši pirms projekta akceptēšanas ir jābūt noskaidrotām būtiskākajām ietekmēm uz vidi, cilvēku veselību un dzīves kvalitāti.

Jēkabpils novada pašvaldība saņēmusi SIA “Purplegreen Solwin” iesniegumu, kurā tā lūdz pašvaldību akceptēt paredzēto darbību - Vēja elektrostaciju parka “PurpleGreen Solwin” būvniecību Jēkabpils novada, Vīpes un Mežāres pagastu teritorijā, izvietojot vēja ģeneratorus 2989 hektāru plašā teritorijā.

Jau ziņots, ka plānotajai vēja parka teritorijai tuvākās blīvāk apdzīvotās vietas ir Vīpes ciems – vairāk nekā 1,3 kilometru attālumā un Mežāres ciems – vairāk nekā 2,5 kilometru attālumā. 

Paredzētajā vēja parka teritorijā lielākoties atrodas lauksaimniecībā un mežsaimniecībā izmantojamās zemes. Teritorijā ir arī viensētas, bet atbilstoši normatīvo aktu prasībām vēja elektrostacijas iecerēts izvietot vismaz 800 metru attālumā no jebkuras dzīvojamās vai publiskās ēkas. SIA “PurpleGreen Solwin” iepriekš uzsvērusi, ka vēja elektrostacijas un ar tām saistīto infrastruktūru izbūvēs tikai tajās zemes vienībās, ar kuru valdītājiem būs panākta vienošanās par energoapgādes objektu izvietošanu un būvniecību.

Avārija bija notikusi vienā no pirmajiem Latvijas vēja parkiem (VES – vēja elektrostacija) Priekules pagastā Dienvidkurzemes novadā. Parks sastāvējis no piecām mazas jaudas (200 kW katra) dāņu ražotāja "Vestas" turbīnām, kas pieder SIA "Jaunmiki". Tās uzstādītas apmēram pirms 15 gadiem, bet tagadējā īpašnieka pārziņā nonākušas pirms gadiem pieciem. Par negadījumu "Sadales tīkliem" un citām iestādēm ziņojis "Jaunmiku" īpašnieks Jānis Meisters, vienlaikus arī informējot, ka viņa uzņēmuma turbīnas jau vairāk nekā gadu stāvējušas mierā un elektrību nav ražojušas. Viņš arī ziņojis, ka incidentā cietušo neesot, objekts neesot bīstams.

Vai nepilnīgi ietekmes uz vidi novērtējumi, veidojot vēja parkus, var radīt drošības riskus un ietekmēt iedzīvotāju labklājību? Šis jautājums aktualizējies saistībā ar grozījumiem likumā "Par ietekmes uz vidi novērtējumu", ko Saeimā jau skatīs galīgajā lasījumā. Tie varētu ļaut lielā daļā Latvijas teritorijas vēja parkus attīstīt bez pilna ietekmes uz vidi novērtējuma. "Rīta Panorāmas" studijā viesojās organizācijas "Drosme darīt" valdes priekšsēdētājs Roberts Tenass.

Biedrība “Drosme Darīt” ir vērsusies Administratīvajā rajona tiesā, lūdzot atcelt Ministru kabineta 2026. gada 28. aprīļa rīkojumu, ar kuru tika akceptēta vēja elektrostaciju parka “EKO Ziemeļi” un ar to saistītās infrastruktūras būvniecība Kuldīgas novada Ēdoles un Padures pagastos. 

Administratīvā rajona tiesa biedrības pieteikumu ir pieņēmusi un ierosinājusi administratīvo lietvedību, portālu informēja biedrības pārstāvis Roberts Tenass.

Viņš atklāja, ka Administratīvā rajona tiesa ir uzdevusi Ministru kabinetam un Valsts vides dienestam mēneša laikā iesniegt rakstveida paskaidrojumus un visus lietas izskatīšanai nozīmīgos dokumentus. Pēc šo materiālu saņemšanas tiesa turpinās lietas izskatīšanu.

Trešdien, 17. jūnijā, darba vizītē Bauskas novadā ieradīsies Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrs Edgars Tavars, lai ar pašvaldības pārstāvjiem pārrunātu novadam būtiskus attīstības jautājumus, informē Bauskas novada pašvaldības sabiedrisko attiecību nodaļa.

Vizītes laikā ministrs tiksies ar Bauskas novada pašvaldības vadību un speciālistiem. Sarunās paredzēts apspriest Bauskas novada teritorijas plānojuma saistošos noteikumus, vēja parku attīstību, Pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fonda nākotni, kā arī patvertņu izveides programmas īstenošanu.

Viens no centrālajiem tikšanās tematiem būs Bauskas novada teritorijas plānojums. Kā zināms, pašvaldība ir vērsusies Satversmes tiesā, apstrīdot bijušā viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministra Raimonda Čudara rīkojumu, ar kuru daļēji apturēta Bauskas novada teritorijas plānojuma darbība. Pašvaldība uzskata, ka plānojums izstrādāts atbilstoši normatīvajiem aktiem un teritorijas attīstības plānošanas principiem, nodrošinot līdzsvaru starp iedzīvotāju interesēm, vides aizsardzību un novada attīstības vajadzībām.

Šonedēļ Saeima gatavojas lemt par grozījumiem likumā "Par ietekmes uz vidi novērtējumu". No pirmā acu uzmetiena tas izklausās pēc tehniska un šauram speciālistu lokam interesējoša jautājuma. Taču patiesībā runa ir par to, kā Latvijā turpmāk tiks pieņemti lēmumi par lielu industriālu projektu attīstību, kāda būs pašvaldību loma un cik lielā mērā sabiedrība varēs ietekmēt procesus savā dzīvesvietā. Tieši tāpēc satrauc ne tikai paši grozījumi, bet arī veids, kā tie tiek virzīti.

10. jūnija Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas sēdē vairākkārt izskanēja, ka pat deputātiem un komisijas vadībai nav pilnīgas skaidrības par atsevišķu normu praktisko piemērošanu un sekām. Tomēr, neraugoties uz šīm šaubām, grozījumi tiek virzīti steidzamības kārtībā.

Tas rada pamatotu jautājumu: vai drīkst pieņemt ilgtermiņa lēmumus par Latvijas vidi, pašvaldību tiesībām un iedzīvotāju līdzdalību situācijā, kad pat lēmumu pieņēmēji nav pilnībā pārliecināti par to sekām?

Administratīvā rajona tiesa ierosinājusi lietu par vēja parka “Eko Ziemeļi” ietekmes uz vidi novērtējumu (IVN) un uz tā pamata pieņemto Ministru kabineta (MK) lēmumu par projekta īstenošanu Ēdoles un Padures pagastos, aģentūra LETA noskaidroja tiesā.

Administratīvā rajona tiesa ir uzdevusi MK un Valsts vides dienestam mēneša laikā iesniegt rakstveida paskaidrojumus un visus lietas izskatīšanai nozīmīgos dokumentus. Pēc šo materiālu saņemšanas tiesa turpinās lietas izskatīšanu.

Biedrība “Drosme darīt” informēja aģentūru LETA, ka lieta ierosināta pēc tās pieteikuma.

Pieteikumā tiesai pausta pārliecība, ka virkne būtisku jautājumu nav izvērtēti pietiekamā apjomā vai to izvērtēšana pārcelta uz vēlākām projekta stadijām. Biedrības ieskatā tas neatbilst IVN būtībai, jo tieši pirms projekta akceptēšanas ir jābūt noskaidrotām būtiskākajām ietekmēm uz vidi, cilvēku veselību un dzīves kvalitāti.

Biedrība atzīmēja vairākus aspektus, kas, tās ieskatā, nav pietiekami izvērtēti, tostarp trokšņa un zemas frekvences trokšņa ietekmi, mirgošanas efektu, ietekmi uz putniem un sikspārņiem, kumulatīvo ietekmi kopā ar citiem plānotajiem vēja parkiem reģionā, kā arī virkni ar infrastruktūras izbūvi saistītu jautājumu.

Lai arī koku alejas Latvijā ir nozīmīgs kultūrvēsturiskās ainavas elements, līdz šim tās nav rūpīgi apzinātas un pētītas, tādēļ Kurzemē norit vērienīgs projekts. Tā laikā cilvēki aicināti kļūt par aleju detektīviem un palīdzēt šo dabas objektu uzskaitē. Papildus par alejām tiek rīkoti arī izglītojoši pasākumi, kuros zināšanas apvienotas ar praktiskām iemaņām.

Viens no šādiem semināriem – "Alejas – mantojums nākotnei" – aizvadīts Rudbāržu pagasta "Garīkās". Ceļš uz semināra norises vietu ved cauri divām alejām. Viena no tām savulaik veidota no Pensilvānijas ošiem un ir unikāla valsts mērogā. Otra ir liepu aleja, kas ved uz "Garīkām" – Latvijā pirmo šitaki sēņu audzētavu. Abas alejas izmantotas semināra praktiskajā daļā, stāstot gan par labām, gan ne tik labām izvēlēm aleju kopšanā.

Arborists, dendrologs, sugu un biotopu eksperts Gvido Leiburgs skaidroja, ka

liepu ilgmūžību nodrošina ļoti aktīva aplieva [koka ārēja daļa], tādēļ pat dobas liepas var pastāvēt simtiem gadu.

AS “Latvenergo” vēja elektrostaciju (VES) parkā “Laflora Energy” jūnijā sāks pirmo putnu aizsardzības sistēmu ieviešanu, “Latvenergo” Elektroenerģijas tirgus apskatā norāda uzņēmuma Ietekmes uz vidi novērtējuma daļas projektu vadītāja Kristīne Eglīte.

Vēja parkā “Laflora Energy” putnu monitorings tiek veikts nepārtraukti kopš 2023. gada, un tas turpinās arī patlaban. Tas ļauj “Latvenergo” apgalvot, ka vēl pirms turbīnu darbības sākšanas teritorija un tās apkārtne ir rūpīgi izpētīta. Šī procesa gaitā ornitologi savus novērojumu datus un atskaites ir iesnieguši Dabas aizsardzības pārvaldē (DAP). Eglīte piemin, ka Latvijā vides aizsardzība ir balstīta piesardzības principā, tas nozīmē, ka VES parkus atļauts būvēt tikai tādās vietās, kur ietekme uz cilvēkiem un vidi, tai skaitā putniem, ir vismazākā.

2021. gadā vēja parkam “Laflora Energy” tika pabeigts ietekmes uz vidi novērtējums, kura laikā netika izvirzīts nosacījums uzstādīt putnu aizsardzības sistēmas. Taču, veicot putnu monitoringu, tika secināts, ka putnu aizsardzības sistēmas tomēr būtu vajadzīgas. Pēc ornitologu un DAP nosacījumiem identificētas putnu sugas, kuru aizsardzība un turpmākais monitorings ir īpaši būtisks. Tāpēc jau sākti sagatavošanās darbi putnu aizsardzības sistēmu uzstādīšanai.

Detālplānojuma izstrāde attieksies uz 1168,25 hektārus plašu teritoriju, un tās mērķis ir precizēt plānoto vēja elektrostaciju izvietojumu, kā arī noteikt nepieciešamos risinājumus transporta organizācijai un ar projekta īstenošanu saistītās infrastruktūras izbūvei.

Detālplānojuma izstrādes ierosinātājs ir SIA “Enery Latvia”, kas 2023. gadā AS “Latvijas valsts meži” rīkotajā izsolē ieguva tiesības veikt izpēti vēja parka “Dalbe A” attīstībai, kā arī saņemt būvniecības un ekspluatācijas tiesības, ja tiks iegūtas nepieciešamās atļaujas.

Vēja parka izpētes teritorijā kopumā ietilpst četras AS “Latvijas valsts meži” valdījumā esošas zemes vienības, no kurām viena atrodas Jelgavas novadā. Projekta ietvaros paredzēts izbūvēt līdz 12 jaunākās paaudzes lieljaudas vēja elektrostacijas ar kopējo jaudu līdz 96 megavatiem. No tām astoņas plānots izvietot Jelgavas novada teritorijā.

Līdztekus vēja elektrostaciju izbūvei paredzēta arī jaunas satiksmes infrastruktūras izveide un esošo ceļu un citu infrastruktūras objektu pārbūve, kas nepieciešama vēja parka būvniecības un turpmākās ekspluatācijas nodrošināšanai.

Par detālplānojuma izstrādes vadītāju iecelta Jelgavas novada pašvaldības Centrālās pārvaldes Stratēģiskās plānošanas nodaļas vadītāja Krista Tumova.

Saistībā ar vēja parka “Augstkalni” būvniecību Smiltenes un kaimiņu novadu teritorijās turpinās smagsvara lielgabarītu kravu pārvadājumi, caur Smiltenes tranzītielu pakāpeniski transportējot 16 vēja turbīnu komponentu vienības, kas savu ceļu noslēgs vēja parkā “Augstkalni”, Drustu un Launkalnes pagastos.

Savukārt Kiršteins uzskata, ka zaļā kursa aizstāvji neņem vērā pilnu ainu.

“Zaļais kurss, protams, ir liela krāpniecība,” viņš paziņoja.
Deputāts argumentēja, ka vēja parku, bateriju un citu tehnoloģiju ražošana pati par sevi prasa milzīgus energoresursus, bet atjaunojamās enerģijas attīstība rada arī ievērojamas izmaksas tīklu balansēšanai un infrastruktūras pielāgošanai.

Kiršteins pauda pārliecību, ka dabasgāze joprojām ir viens no tīrākajiem un ekonomiski izdevīgākajiem enerģijas avotiem, kā arī kritizēja esošo pieeju gāzes iepirkumiem.

Eniņš pēc profesijas bija inženieris, taču plašāk sabiedrībā bija pazīstams kā viens no nozīmīgākajiem Latvijas dižkoku un dabas pieminekļu pētniekiem. Viņš apzinājis un aprakstījis vairāk nekā 900 dižkoku.

Savulaik Eniņš kopā ar dzejnieku Imantu Ziedoni izveidojis dižkoku atbrīvošanas grupu.

Eniņš sarakstījis vairākus simtus rakstu un ir arī vairāku grāmatu autors.

Vairāķus gadus Eniņš vadījis Latvijas Dabas retumu krātuvi.

Baltijas valstīs un citviet Austrumeiropā netrūkst ne investoru, ne banku, kas būtu gatavas finansēt jaunus atjaunojamās enerģijas projektus. Daudz lielāks izaicinājums ir atrast pietiekamu pieprasījumu pēc saražotās elektroenerģijas, sestdien Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas (ERAB) biznesa forumā Rīgā atzina nozares eksperti.

Ekspertu vērtējumā nākamais attīstības posms Baltijas enerģētikā būs nevis jaunu vēja vai saules parku būvniecība, bet gan elektroenerģijas uzkrāšanas sistēmu attīstība un lielu patērētāju piesaiste reģionam.

Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijā (VARAM) un Zemkopības ministrijā raidījumam skaidrots, ka statusu var mainīt pēc pašvaldības ierosinājuma, savukārt pašvaldībā norādīts, ka izmaiņas notiek tikai tad, ja Zemkopības ministrijas dati par augsnes kvalitāti pasliktinās. Kad tieši pašvaldība grozījusi zemesgabala statusu, nav zināms.

Jelgavas novada domes izpilddirektors Gatis Ģērmanis ("Latvijas zaļā partija") min, ka vismaz reizi piecos gados Zemkopības ministrijas pakļautībā esošais Valsts augu aizsardzības dienests (VAAD) apseko zemes un ņem paraugus. Informāciju apkopo Tieslietu ministrijas padotībā esošais Valsts zemes dienests. Ja teritorijas vērtējums noslīd zem 60 ballēm, tā vairs neskaitās īpaši augstvērtīga lauksaimniecības zeme.

Lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju kopumā atbalsta vēja enerģijas attīstību vai ieņem neitrālu pozīciju, taču galvenokārt līdz brīdim, kamēr tas neskar viņu pašu novadu. Latvijas iedzīvotāji, kas iebilst pret vēja parkiem, lielākoties bažījas par veselību, putniem un dzīvniekiem, atsaucoties uz pētījumu biroja "Norstat" veiktās aptaujas datiem, informē asociācija "Latvijas Atjaunojamās enerģijas alianse" (LAEA).

Tos, kuri iebilst, lielākoties uztrauc šādi iemesli: bažas par veselību (56%), ietekme uz putniem (55%) un dzīvniekiem (55%). Krieviski runājošie respondenti bažas pauž biežāk nekā latvieši. Riski veselībai uztrauc 59% krieviski runājošo un 54% latviešu; ietekme uz putniem – attiecīgi 62% un 51%; ietekme uz dzīvniekiem – attiecīgi 57% un 54% respondentu.

KEM skaidro, ka regulējums sagatavots, ņemot vērā iedzīvotāju bažas par VES ieviešanas straujo attīstību un nepieciešamību pilnveidot to ekspluatācijas un nojaukšanas tiesisko regulējumu.

Ministrijā norāda, ka pašreiz VES darbību regulējošie tiesību akti ir sadrumstaloti un nav pārskatāmi, turklāt ir ietverti vispārīgos tiesību aktos, kas dažkārt rada neizpratni piemērošanā un bažas par neizpildi.

Turklāt, lai gan ietekmes uz vidi novērtējuma (IVN) procesā tiek vērtēta ikvienas VES iespējamā ietekme uz cilvēku, viņa veselību un drošību, bioloģisko daudzveidību, augsni, ainavu, kultūras un dabas mantojumu un izstrādāti priekšlikumi nelabvēlīgas ietekmes novēršanai vai samazināšanai, VES ekspluatācija iedzīvotāju vidū rada nepatiku un bažas par vēja turbīnu radīto troksni un mirgošanas efektu, kā arī par VES darbības uzraudzības trūkumu to dzīves ciklā.

Jau rīt Saeimā plānots balsot par jauna Ministru kabineta apstiprināšanu Andra Kulberga ("Apvienotais saraksts" (AS)) vadībā. Lai arī valdība strādās tikai līdz brīdim, kad oktobra sākumā ievēlētā 15. Saeima lems par uzticības izteikšanu jau jaunajā parlamenta sastāvā esošo politisko spēku izveidotam Ministru kabinetam, Kulberga valdības topošajā deklarācijā iekļauti vairāki desmiti apņemšanos.

Par Kulberga valdības sastāvu, kurā trešdaļa ministru bijuši arī Evikas Siliņas ("Jaunā Vienotība") valdībā, un tās iecerēm 27. maijā diskutēs "Kas notiek Latvijā?". Valdību veidojošos politiskos spēkus šoreiz pārstāvēs topošās valdības ministri – Andris Kulbergs (AS), Hosams Abu Meri (JV), Viktors Valainis (Zaļo un Zemnieku savienība) un Ilze Indriksone (Nacionālā apvienība).

Valdības veidošanas procesu un ieceres vērtēs Latvijas Universitātes rektors, ekonomists Gundars Bērziņš, sabiedriskās politikas centra "Providus" direktore Sanda Liepiņa un politikas zinātņu doktors Jānis Ikstens.

Raidījumu tiešraidē LTV1 un portālā LSM.lv varēs vērot 21.20. Pēc tam tā ieraksts būs pieejams portālā LSM.lv.

Jautājumus dalībniekiem varat uzdot, rakstot uz e-pastu janis.domburs@lsm.lv.

"Vēja parki ļoti ietekmēs cilvēku dzīves. Un, mūsuprāt, 800 metri jau tāpat ir nepietiekami. Ņemot vērā, ka tie ir 800 metru no mājas, nevis no jūsu īpašuma robežas. Tas nozīmē, ka jūsu īpašums patiesībā tiek mākslīgi apgrūtināts. Jūs nevarēsiet tur būvēt. Teiksim, ja jums no zemes gabala robežas šāds vēja parks atrodas 300 metrus, jūs tur nevarēsiet, piemēram, uzbūvēt savu dzīvojamo māju, ja jūs to kādreiz vēlēsieties. Bet tajā pašā laikā netiek noteikti nekādi nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumi, kas to mīkstinātu, teiksim, to pāridarījumu, ja tā varētu to nosaukt," skaidroja biedrības "Drosme darīt" valdes priekšsēdētājs Roberts Tenass.

Biedrība “Piekraste rītdienai”, kas pārstāv Pāvilostas un Sakas pagasta iedzīvotājus, 2026. gada 20. maijā vērsās pie Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas ar priekšlikumu likumprojektam Nr. 1348/Lp14 “Par Enerģētiskās drošības un neatkarības veicināšanai nepieciešamās atvieglotās energoapgādes būvju būvniecības kārtības likuma atzīšanu par spēku zaudējušu”. Biedrība atbalsta likumprojektu un aicina to virzīt pieņemšanai pēc iespējas ātrāk, tomēr lūdz izslēgt no tā pārejas noteikumu, kas paredz, ka Ministru kabinets turpina izskatīt rīkojumu projektus par paredzēto darbību akceptēšanu, kas tam iesniegti līdz 2026. gada 14. jūnijam, portālu “ReKurZeme” informē biedrības “Piekraste rītdienai” valdes locekle Sandra Stepiņa.

Otrdien, 26. maijā, pulksten 17 Valkas novada Kultūras centrā notiks sabiedriskās apspriešanas sanāksme par vēja parka “Valka” un ar to saistītās infrastruktūras būvniecību Valkas pagastā. Šo būvniecību plāno SIA “EWE Neue Energien 1”. Tie, kuri dažādu apsvērumu dēļ nevar ierasties klātienē, sanāksmei varēs pieslēgties arī tiešsaistē. Sanāksmes saite tiks publicēta tīmekļa vietnē https://environment.lv/sadaļā “Aktualitātes”.

SIA “Estonian, Latvian & Lithuanian Environment” sagatavoja ietekmes uz vidi novērtējuma ziņojumu. Šī ziņojuma sabiedriskā apspriešana norisināsies līdz 19. jūnijam. Sagatavotais ziņojums iedzīvotājiem darbalaikā ir pieejams novada pašvaldības administrācijas ēkā Beverīnas ielā 3, Valkas pagasta pārvaldē Rīgas ielā 25, 1. stāvā, novada Centrālajā bibliotēkā Rīgas ielā 22 un ietekmes uz vidi novērtējuma ziņojuma sagatavotāja SIA “Estonian, Latvian & Lithuanian Environment” tīmekļa vietnē https://environment.lv/lv/aktualitates. Rakstiskus priekšlikumus un viedokļus par ziņojumu līdz 19. jūnijam iedzīvotāji aicināti iesniegt Valsts vides dienestā (tālrunis 67084200, tīmekļa vietnes adrese https://www. vvd.gov.lv/lv) vai sūtot tos uz pasta adresi Rūpniecības iela 23, Rīga, LV-1045 vai elektroniskā pasta adresi: pasts@vvd.gov.lv.

Ne tikai Gulbenes pierobežā, bet vēl piecās citās Latvijas vietās tiek plānota jaunu vēja parku būvniecība – vēstīts SIA “EWE Neue Energien” interneta vietnē.

Visapjomīgākais vēja parks tiek plānots Beļavas pagastā, un tas atradīsies 13 kilometru attālumā no Gulbenes pilsētas. Parkam tiks uzstādītas līdz 17 vēja turbīnām, kuru kopējā ražošanas jauda būs 136 megavati. Lai nodrošinātu lielāku stabilitāti elektrotīklam, vēja parkam plānots pievienot arī elektrību uzkrājošas baterijas – liecina uzņēmuma publiskotā informācija.

Saskaņā ar Enerģētikas un vides aģentūras publiskoto informāciju pirms vēja parka “Gulbene” izveides uzņēmumam ir jāveic teritorijas izpēte un jāsagatavo, kādu ietekmi uz vidi radīs vēja parks. Izpētes teritorijā atrodas 76 zemes vienības, tajā skaitā arī ceļa Gulbene-Zeltiņi posms, kā arī ceļu Beļava 2-Bērzukalns un Grestes-Jēči-Beļava 2 posmi.

Trūkumus nolietotu vēja enerģijas ražošanas iekārtu tehniskajā uzraudzībā, tostarp – saistītus ar to demontāžu, nesen skaudri izgaismoja bēdīgi slavenais notikums ar vēja nogāzto turbīnu Dienvidkurzemē.

Iespējams, tieši tas mudinājis valdību šonedēļ apstiprināt grozījumus Elektroenerģijas tirgus likumā, kas paredz uzdot Klimata un enerģētikas ministrijai (KEM) ar skubu sākt izstrādāt vēja elektrostaciju ekspluatācijas un nojaukšanas tiesisko regulējumu.

Jābūt skaidrībai visās stadijās

Šobrīd vēja elektrostaciju darbību regulējošie tiesību akti ir sadrumstaloti un nav pārskatāmi, tie ietverti vispārīgos tiesību aktos, kas dažkārt rada neizpratni to piemērošanā un bažas par neizpildi.

Vikss norāda, ka projekts, ko viņš apstiprinājis savā pilnvaru laikā, vairs nav tāds, kāds tas bijis, – no sākotnēji plānotajiem 36 vēja ģeneratoriem patlaban plānoti vien desmit, bet augstāki un tādējādi traucējošāki.....

"Zaļā pāreja nedrīkst būt administratīvs piespiedu solis, kurā vietējai pašvaldībai atliek vienīgi paciest valsts projektu. Ja vietējā labuma ir niecīgs, administratīvā sloga liels, sabiedrības pretestība plaša un pats projekts pastāvīgi mainās, pašvaldībai ir jāveic jauns politisks izvērtējums. Tas nav atkāpšanās. Tas ir vietējās pašvaldības darbs," norāda Vikss.

Otrdien, 19. maijā, Ministru kabinets (MK) apstiprināja grozījumus Elektroenerģijas tirgus likumā (grozījumi ETL). Tie paredz deleģējumu Klimata un enerģētikas ministrijai (KEM) izstrādāt regulējumu (noteikumu projektus) – vēja elektrostaciju uzraudzības noteikšanā un prasības elektrostaciju un uzkrātuvju demontāžai.  Grozījumi ETL tiks skatīti Saeimā.

Lai salāgotu vides prasību regulējumu ar valsts attīstības un sabiedrības vajadzībām, KEM turpina iesākto vides prasību noteikšanas un uzraudzības reformu, kuras ietvarā veikti saskanīgi grozījumi vairākos nozares tiesību aktos.

Vēja parku “Eleja” plānots izveidot Jelgavas novada Sesavas un Elejas pagastā un Bauskas novada Viesturu pagastā, uzstādot ne vairāk kā 17 vēja elektrostacijas, kur katras stacijas nominālā jauda varētu sasniegt 8 MW. Vēja parka būvniecības procesa laikā ir paredzēts izbūvēt saistīto infrastruktūru.

Sākotnējā sabiedriskā apspriešana notiek no 2026. gada 15. maija līdz 5. jūnijam, savukārt klātienes sanāksmes notiks:

• 27. maijā plkst. 18.00 Bērvircavas tautas namā (Upes iela 1, Bērvircava, Sesavas pagasts, Jelgavas novads, LV-3034);

• 28. maijā plkst. 18.00 Svitenes tautas namā (“Gaismas”, Svitene, Svitenes pag., Bauskas nov., LV-3917).

Sanāksmei varēs pieslēgties tiešsaistē, un sanāksmes saite tiks publicēta vietnē https://environment.lv/ sadaļā “Aktualitātes”.

Vēsture un pašvaldības nostāja

Bauskas novada Viesturu pagasta iedzīvotāju konsultatīvā padome (IKP) ir tikusies ar novada vadību, lai pārrunātu vēja parka “Sējas” ieceri, tās potenciālo ietekmi uz lauksaimniecības zemēm un ainavu. Tikšanās laikā tika apspriesta arī pašvaldības nostāja un tās vēršanās Satversmes tiesā jautājumā par teritorijas plānošanas tiesībām. Kā informē portāls jauns.lv, Bauskas novada domes priekšsēdētājs Aivars Mačeks skaidroja pašvaldības nostāju, uzsverot, ka jaunajā teritorijas plānojumā tika noteiktas papildu teritorijas, kurās vēja elektrostaciju būvniecība nebūtu pieļaujama, lai pasargātu ainavu, auglīgās lauksaimniecības zemes un iedzīvotāju dzīves kvalitāti.

Jelgavas novada Kaigu kūdras purvā, vēja parkā “Laflora Energy”, 528 dažāda izmēra vēja turbīnu torņu dzelzsbetona konstrukcijas jau pārvērtušās par sešpadsmit vēja elektrostacijām. Pašreiz notiek to darbības testēšana dažādos režīmos. Tas gan esot ilgs process, jo pārbaudīta tiekot katra detaļa, tāpēc vēja parka nodošana ekspluatācijā plānota tikai rudenī.

Kamēr Latvijā norit arvien karstākas diskusijas, vai ļaut jaunu lielu vēja enerģijas parku būvēšanu, nesen Dienvidkurzemē nokritusī vēja turbīna radījusi jautājumu, ko darīt ar novecojušām turbīnām.

Biedrības "Drosme darīt" valdes priekšsēdētājs Roberts Tenass raidījumā "Spried ar Delfi" skaidroja, ka regulējums nav pietiekams, un ļautu uzņēmumiem tādas vienkārši pamest, turpretī klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis (ZZS) un "Eurowind Energy" izpilddirektors Artūrs Toms Plešs šādas bažas noraidīja, sakot, ka tas būtu kā "mest naudu vējā".

Lai iedzīvotājiem būtu iespēja pašiem iepazīt, kā vēja parks izskatās dabā, “European Energy” organizē izpētes braucienu uz Rokišķu vēja parku Lietuvā. Braucienā aicināti piedalīties Kokneses un Aizkraukles novada iedzīvotāji un citi interesenti.

Ekskursija notiks 2026. gada 28. maijā pulksten 13, izbraukšana paredzēta no Kokneses apvienības pārvaldes ēkas, Melioratoru ielā 1. Kopējais ekskursijas laiks plānots līdz sešām stundām.

Studijā Kaspars Melnis (Klimata un enerģētikas ministrija), Roberts Tenass (biedrība "Drosme darīt") un Artūrs Toms Plešs (SIA "EWE Neue Energien").

Savus jautājumus raidījuma viesiem sūtiet uz e-pastu spried@delfi.lv vai vietnē slido.com, izmantojot kodu #VejaParki.

Jau vēstīts, ka Ministru kabinets 26. aprīlī pēc plašām diskusijām vēja elektrostaciju parku "Kurzeme" Saldus novada Zirņu un Pampāļu pagastos un Kuldīgas novada Skrundas pagastā ietekmes uz vidi novērtējumu (IVN). Šī projekta ietvaros plānots uzstādīt līdz 21 turbīnai, kuru kopējais saražotais enerģijas apmērs plānots līdz 661 gigavatstundām (GWh) gadā.

Tāpat atbalstu guva vēja elektrostaciju parku "Eko Ziemeļi" Kuldīgas novada Ēdoles un Padures pagastos IVN. Šis projekts paredz izbūvēt līdz 20 turbīnām, kuru kopējā jauda plānota līdz 536 GWh gadā.

Savukārt Ministru kabinets atlika lēmumu par vēja elektrostaciju parku "K2 Ventum" Dienvidkurzemes novadā IVN. Šis projekts paredz izbūvēt līdz 46 turbīnām, kuru kopējā jauda plānota līdz 1038 GWh gadā.

Pirms valdības sēdes pie Ministru kabineta ēkas arī notika protests pret minētajiem vēja elektrostaciju projektiem. Iebildumi pret šiem projektiem izskanēja arī valdības sēdē, norādot, ka nav ņemts vērā iedzīvotāju viedoklis.

Projektu virzība faktiski visās Latvijas malās kavējas, par spīti attīstītāju un politiķu centieniem sakārtot vajadzīgos papīrus rīt uz pusdienlaiku. Ogres novadā plānotos parkus ietekmē Bauskas novada domes vēršanās Satversmes tiesā.

Jau vēstījām, ka šobrīd vairāki vēja projekti pretendē uz pieslēgumu augstsprieguma līnijai, kas iet caur Ogres novadu. Turbīnas var daļēji vai pilnībā atrasties vienā vai otrā novadā, taču ir saistītas ar kopēju infrastruktūru. Tāpēc uz projektiem attiecas visu iesaistīto pašvaldību saistošie noteikumi un zaļā gaisma parkiem nepieciešama kā Ogrē, tā Bauskā, un tagad – pēc Bauskas pieteikuma – arī Satversmes tiesā.

KEM rosina noteikt būvvaldēm jaunas tiesības apturēt būvatļauju izsniegšanu vēja elektrostaciju būvniecības iecerēm.

Piedāvājums paredz, ka šāds izvērtējums tiktu veikts attiecībā uz pašvaldību teritorijās jau akceptētajām vai īstenotajām vēja elektrostacijām, kuru atsevišķas turbīnas jauda pārsniedz 20 kilovatus.

Kā skaidroja KEM valsts sekretāre Līga Kurevska, tas nozīmētu, ka gadījumos, kad pašvaldības teritorijā jau pastāv vai tiek attīstīti vēja elektrostaciju projekti ar minēto jaudas parametru, turpmākās būvniecības ieceres tiktu vērtētas, ņemot vērā arī šo projektu kopējo ietekmi.

Ģeotermālās enerģijas, kas iegūta no karsta ūdens, tvaika vai ļoti karstiem iežiem zem zemes, izmantošana nav jaunums, un Islande ap šo enerģijas veidu izveidojusi lielu daļu savas ekonomikas. Tagad izrādās, ka arī Lietuvai ir potenciāls to izmantot.

Pētījumi liecina, ka Lietuvas teorētiskā ģeotermālā kapacitāte varētu sasniegt apmēram 25 000 megavatu, kas vairāk nekā 12 reizes pārsniedz valsts kopējo elektrības pieprasījumu. Saskaņā ar ģeologa Sauļa Šļaupa (Saulius Šliaupas) teikto, Lietuva atrodas uz vienas no termāli aktīvakajām Austrumeiropas platformas daļām. Austrumeiropas platforma ir ģeoloģiskā struktūra, kas pamatā tiek uzskatīta par pārāk aukstu, lai to izmantotu enerģijas ieguvei. Šļaupa sacīja, ka vidējā karstuma plūsma Austrumeiropas platformā ir apmēram 43 milivati uz kvadrātmetru. Viļņā tā ir 39 milivati uz kvadrātmetru, toties Lietuvas rietumu daļā sasniedz 70 līdz 80 milivatus uz kvadrātmetru, un atsevišķos urbumos pat 90 milivatus uz kvadrātmetru, kas ir unikāls radītājs visas platformas teritorijā.

Vienotā dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operatora "Conexus Baltic Grid" ("Conexus") Ziemeļu-Baltijas ūdeņraža koridora būvniecības projektam Latvijā ir piemērota ietekmes uz vidi novērtējuma (IVN) procedūra, liecina informācija Enerģētikas un vides aģentūras (EVA) mājaslapā.

"Conexus" pārstāvji iepriekš informēja, ka projekta īstenošanās gadījumā ūdeņraža koridoru Latvijā attīstītu paralēli esošajam dabasgāzes pārvades cauruļvadam.

Uzņēmumā norāda, ka Ziemeļeiropas reģionā patlaban tiek pētīti vairāki alternatīvi varianti ūdeņraža pārvades infrastruktūras attīstībai, no kuriem viens projekts paredz arī Latvijas iesaisti un šķērsotu Latvijas teritoriju.

Valsts vides dienests (VVD) ir piemērojis ietekmes uz vidi novērtējuma (IVN) procedūru SIA "Utilitas Wind" vēja parka un tā saistītās infrastruktūras būvniecībai Jelgavas novada Sesavas un Elejas pagastos un Bauskas novada Viesturu pagastā, liecina informācija Enerģētikas un vides aģentūras (EVA) mājaslapā.

Vēja parkā "Eleja" plānots izbūvēt līdz 17 vēja elektrostacijām (VES), un vēja parka kopējā jauda varētu sasniegt aptuveni 136 megavatus (MW).

Katras VES nominālā jauda paredzēta no sešiem līdz astoņiem MW, VES torņa augstums varētu sasniegt vai pārsniegt 175 metrus, savukārt rotora diametrs var sasniegt vai pārsniegt 170 metrus.

Jau plaši stāstīts par 26.aprīlī Dienvidkurzemes novadā nokritušo vēja turbīnu, no kuras vēlāk nozaga galveno ģeneratoru un krāsaino metālu. 

Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas un Eiropas lietu komisijas sekretāre, frakcijas “Latvija pirmajā vietā” priekšsēdētājas vietniece, bijusī labklājības ministre Ramona Petraviča savā “Facebook” kontā publicējusi video, kurā sarunājas ar zemes īpašnieci. Sieviete atklājusi, ka nokritušais vēja ģenerators patiesībā ar zemes īpašniekiem pat neesot bijis oficiāli sakārtots.

Ceturtdien Limbažu novada domes sēdē deputāti vienbalsīgi nolēma neatļaut SIA “Latvijas vēja parki” iecerēto vēja elektrostaciju parka “Limbaži” un ar to saistītās infrastruktūras būvniecību Salacgrīvas pagastā.

Lēmums balstīts izvērtējumā, ka ietekmes uz vidi novērtējuma (IVN) process un tā laikā sagatavotais ziņojums neatbilst normatīvajos aktos noteiktajām prasībām, līdz ar to nav izpildīti priekšnoteikumi paredzētās darbības akceptēšanai.

Pašvaldībā ir saņemta Klimata un enerģētikas ministrijas (KEM) vēstule par to, ka “Latvijas vēja parki” ir vērsušies valdībā, lūdzot akceptēt vēja parka “Limbaži” IVN.

Viena no galvenajām iedzīvotāju prasībām ir skaidras valsts stratēģijas izveide, kas definētu, cik daudz un kur tieši šādiem parkiem ir jāatrodas. Protestu dalībnieki norāda uz iespējamo negatīvo ietekmi uz veselību, uzsverot zemfrekvences skaņu radīto slodzi nervu sistēmai un vizuālo kairinājumu, ko rada pastāvīgā turbīnu kustība.

Sabiedrības pārstāvji uzskata, ka šobrīd trūkst pārliecības par to, vai šie projekti patiešām kalpo Latvijas iedzīvotāju interesēm un vai to uzraudzības mehānismi ir pietiekami efektīvi. Klimata un enerģētikas ministrija šobrīd virza izmaiņas likumdošanā, lai atceltu iepriekšējo atviegloto kārtību energoapgādes būvju celtniecībai. Ministrijas ieskatā lēmumiem par vēja parku izveidi turpmāk jābalstās ekspertu atzinumos, nevis tikai politiskā gribā. Tomēr esošajā situācijā trīs pieminēto vēja parku būvniecību apturēt nav iespējams tiesiskās paļāvības dēļ, tādēļ šie projekti, visticamāk, būs pēdējie, kas tiks izskatīti pēc līdzšinējās kārtības.

Pašvaldība plāno neļaut vēja elektrostaciju parka "Limbaži" būvniecību Salacgrīvas pagastā, liecina Limbažu novada domes sēdei sagatavotais lēmumprojekts.

Ceturtdien, 30. aprīlī, Limbažu novada domes sēdē plānots izskatīt lēmumprojektu par vēja elektrostaciju parka "Limbaži" un ar to saistītās infrastruktūras būvniecību Salacgrīvas pagastā.Izskatīšanai deputātiem virzītais lēmumprojekts paredz neļaut SIA "Latvijas vēja parki" iecerēto vēja elektrostaciju parka "Limbaži" un ar to saistītās infrastruktūras būvniecību Salacgrīvas pagastā.

Valdība otrdien pēc plašām diskusijām akceptēja vēja elektrostaciju parku “Eko Ziemeļi” un “Kurzeme” ietekmes uz vidi novērtējumu (IVN), savukārt projekta “K2 Ventum” IVN akcepta apstiprināšana patlaban tika atlikta.

Sēdes laikā tika uzklausīti vairāku institūciju, organizāciju un biedrību viedokļi saistībā ar rīkojumu projektiem.

Lēmums par “K2 Ventum” IVN akcepta izskatīšanu tika atlikts uz pagaidām nenoteiktu laiku. Pirms lēmuma pieņemšanas ministri uzklausīja gan pašvaldību, gan dažādu organizāciju pārstāvjus, kuri norādīja uz problēmām ar sabiedrības viedokļa uzklausīšanu šajā jautājumā.

Siliņa secināja, ka neviens īsti neiebilst pret to, ka vajadzīga zaļā enerģija un vēja parki, tomēr, ņemot vērā arī sabiedrības skaļi paustos iebildumus, premjere uzskatīja, ka ir jārīko vēl viena sabiedriskā apspriešana. Tādēļ minētais rīkojuma projekts nodots atpakaļ KEM, liekot organizēt sabiedrisko apspriešanu, kurā pilnvērtīgi iesaistītas visas puses.

Naktī uz otrdienu Bunkas pagastā Dienvidkurzemes novadā apzagta svētdienas stiprajās brāzmās nolūzusī vēja turbīna, portālam "Delfi" pastāstīja uzņēmuma SIA "Jaunmiki" īpašnieks Jānis Meisters. Viņš secina – zagļi labi zinājuši, pēc kā nākuši, jo aizvests ne tikai divas tonnas smagais motors un kabeļi, bet rūpīgi noskrūvētas arī visas citas daļas, kuras satur krāsaino metālu. Nolūzušās turbīnas īpašniekam nodarītie zaudējumi lēšami vairāk nekā 3000 eiro apmērā; uzņēmējs vērsies Valsts policijā.

Meisters norāda, ka naktī vēja parkā uzdarbojušies lietpratēji – no nolūzušās turbīnas nozagti ne tikai krāsainā metāla kabeļi, kas būtu aiznesami ar rokām, bet arī lielais ģenerators, kas sver nepilnas divas tonnas, tātad notikuma vietā likta lietā arī smagā tehnika, ar kuru detaļas aizvestas.

Vēja parka īpašnieks pats parka teritorijā vakar pēdējoreiz bijis ap pulksten 21 vakarā, bet no rīta ap vienpadsmitiem notikušo zādzību pamanījuši uzņēmuma darbinieki, ar kuriem noslēgts līgums par "Jaunmiki" īpašumā esošo trubīnu apkopi. Meisters secina – zagļi notikuma vietā tumsā rosījušies gana ilgi un bezbailīgi:

"Pazuduši ir ne tikai kabeļi un lielais ģenerators, bet aplasīts viss, ko var noskrūvēt – mazākas detaļas, motori, mezgli – skrūvējuši nost visu. Tas nav tik ātri – piebrauc, paņem lielo ģeneratoru un aizbrauc."

Esam sadzirdēti! 

Roberts Tenass, biedrības "Drosme Darīt" valdes priekšsēdētājs: 

"Par trūkstošo regulējumu- par skaņu, par utilizāciju, par mirgošanu, tas nav izdarīts no 2023.gada! Par veselību šobrīd nerunā, jo nav pētījumu Latvijā par plānotajām augstajām turbīnām ar spārnu augstumu kopā ~300m , ir tikai pētījumi vecajā Eiropā, kur turbīnas ir ap 100 metru augstumā. Būtu jāievēro attiecībā par veselību vislielākais piesardzības princips. 

Ir virkne nesakārtotu jautājumu, kas ir jāsakārto pirms vispār tiek atļauta kāda darbība. Esam nodrošinātāki, jo Latvijas iedzīvotāji ir investējuši gandrīz miljardu un  uzbūvēja Termo Elektro centrāli (TEC) un mums ir nacionālā bagātība HESi, kas ir spējīgi nodrošināt Latvijas patēriņu, pat tad, kad nepūš vējš un nespīd saule."

"Mēs nevaram klusēt, jo tā nav tikai vides un ekonomikas cīņa – tā ir cīņa par valsts pamatvērtībām, demokrātiju un Satversmes ievērošanu! "(citāts no www.drosmedarīt.lv)

Klimata un enerģētikas ministrijai (KEM) būs jāturpina dialogs ar pašvaldību un iedzīvotājiem, lai rastu līdzsvarotu risinājumu par vēja elektrostacijas "K2 Ventum" projekta turpmāko attīstību, pirmdienas vakarā tviterī paziņoja Ministru prezidente Evika Siliņa (JV).

Valdība otrdien, 28. aprīlī, bija plānojusi lemt par būvniecības akceptu vēja elektrostacijai "K2 Ventum", tomēr patlaban Siliņa norādījusi, ka sēdē tiks uzklausīti visu iesaistīto pušu viedokļi un KEM dialogs būs jāturpina, kas nozīmē, ka gala lēmums par šī projekta akceptu vēl netiks pieņemts.

Siliņa norāda, ka Latvijai ir svarīgi attīstīt elektroenerģijas ražošanu no atjaunojamiem resursiem, jo tas stiprina Latvijas enerģētisko neatkarību un drošību. Taču, viņasprāt, šādi projekti ir jāvirza atbildīgi, uzklausot vietējās kopienas un pašvaldības.

Šodien, 28. aprīlī, Ministru kabinets (MK) lems par vairāku tūkstošu cilvēku dzīvēm – par viņu ikdienu, uzņēmējdarbību, veselību un labbūtību. Visas šīs lietas var sagraut viena iecere, kas pārņēmusi visu Latviju – vēja parki. Šajā sēdē MK lems par trīs vēja elektrostaciju parku būvniecības akceptu.

“Netīra” nav tikai vietas izvēle, bet arī pats projekts

Kā zina stāstīt fonda “Berdigana fonds, ar mīlestību Latvijai” izveidotājs un uzņēmējs Jānis Berdigans, projektā un tā attīstībā ir vairāki būtiski pārkāpumi. Kā galveno viņš min Ietekmes uz vidi novērtējumu (IVN), norādot, ka tajā iekļauta nepatiesa un maldinoša informācija. Piemēram, ziņojumā norādīts, ka projekts atbilstot gan teritorijas plānojumam, gan aizsargjoslu likumam, ka neesot negatīvas ietekmes uz īpašumu vērtību un tūrisma nozari Pāvilostā, un ka esot ņemti vērā izteiktie iebildumi.

Opozīcijā esošais “Apvienotais saraksts” (AS) aicina valdību apturēt jaunu vēja enerģijas staciju (VES) projektu apstiprināšanu, norādot uz “normatīvā regulējuma trūkumu, būtiskiem drošības riskiem un neizpildītiem valdības uzdevumiem”.

AS paziņojumā medijiem norāda, ka 28. aprīļa valdības sēdē plānots akceptēt vairāku lielu vēja parku būvniecību, neraugoties uz vietējo kopienu un sabiedrības iebildumiem. Frakcijas ieskatā VES projekti pašlaik tiek virzīti stihiski un nepārdomāti, jo nav izstrādāts pilnīgs tiesiskais regulējums.

2026.gada 28. aprīlī Ministru kabinets lems par 3 vēja elektrostaciju parku turpmāko virzību: vēja elektrostaciju parkiem “Eko Ziemeļi”, “Kurzeme” un “k2 Ventum”.

Vai privātās intereses tiks nostādītas augstāk par cilvēku dzīves kvalitāti, mazo uzņēmējdarbību un dabas aizsardzību?

Lai paustu savu nostāju, Kurzemes piekrastes iedzīvotāji, biedrības un citi atbalstītāji 2026. gada 28. aprīlī no plkst. 12.30 pulcēsies pie Ministru kabineta ēkas Rīgā, Brīvības bulvārī 36, pieprasot atbildīgu un sabiedrības interesēs balstītu lēmumu par Kurzemes piekrastes un tās iedzīvotāju nākotni, modinot ministru atbildību pret iedzīvotājiem, ietekmējot akcepta pieņemšanas procesu, milzīgu industriālo vēja elektrostaciju izvietošanai Kurzemē.

KEM ir sazinājusies ar parka pašreizējo īpašnieku, kurš informēja, ka teritorijas sakopšanas darbi uzsākti nekavējoties pēc notikušā. Negadījumā nav cietušo, kā arī nav saņemta informācija par trešo personu īpašumu bojājumiem, paziņojusi ministrija.

KEM ministrs Kaspars Melnis pirmdien, 27. aprīlī, kopā ar AS “Sadales tīkls” un Būvniecības valsts kontroles birojs (BVKB) ekspertiem dosies uz notikuma vietu, lai izvērtētu situāciju klātienē. KEM sazināsies ar turbīnu ražotāju VESTAS, lai nodrošinātu neatkarīgu ekspertīzi.

KEM turpinās ciešu sadarbību ar parka pārstāvjiem, lai nodrošinātu, ka negadījuma vieta nerada riskus apkārtējai sabiedrībai, kā arī lai izvērtētu nepieciešamos pasākumus līdzīgu gadījumu novēršanai nākotnē.

Jāatzīmē, ka turbīnas pēdējo vairāk nekā gadu neapdarbojas un vēja parks elektroenerģiju neražoja, elektroapgāde nav tikusi traucēta.

Centrālāzijas valstis ir nolēmušas apvienot spēkus, lai kopīgiem spēkiem risinātu reģiona enerģētikas un ūdens resursu jautājumus. Kazahstāna, Kirgizstāna un Uzbekistāna ir vienojušās par vērienīgu projektu – milzīgas hidroelektrostacijas būvniecību uz Narinas upes.

Šī jaunā stacija spēs saražot gandrīz 2000 megavatu enerģijas, kas ir milzīgs apjoms visam reģionam. Ar šādu jaudu pietiktu, lai nodrošinātu elektrību aptuveni pusotram miljonam mājsaimniecību. Šis solis parāda, ka kaimiņvalstis ir gatavas sadarboties, nevis katra atsevišķi cīnīties ar enerģijas trūkumu.

Nākamnedēļ aktīvisti plāno rīkot piketu Rīgā pie Ministru kabineta ēkas pret trīs vēja parku būvniecību, aģentūru LETA informēja protesta pasākuma rīkotāju pārstāve Sandra Stepiņa.

Kā liecina valdības sēdes darba kārtība, Ministru kabinets otrdien, 28. aprīlī, lems par trīs vēja elektrostaciju parku būvniecības akceptu.

Valdība lems par elektrostaciju parkiem "Eko Ziemeļi", "Kurzeme" un "k2 Ventum".

Protesta akcija iecerēta plkst. 12.30. Protestētāji pulcēsies pie Ministru kabineta ēkas Rīgā, Brīvības bulvārī 36.

Vai ietekmes uz vidi novērtējums ir objektīvs, vai tomēr pastāv interešu konflikts?

Ietekmes uz vidi novērtējums ir projekta veselības un drošības pārbaude. Tā uzdevums ir neatkarīgi un godīgi izvērtēt, vai iecerētā darbība nenodarīs neatgriezenisku kaitējumu dabai, ainavai un cilvēku dzīves kvalitātei. IVN ir valsts noteikts drošības filtrs, uz kura pamata tiek pieņemti lēmumi par projekta virzību vai apturēšanu.

Nopietnas bažas rada IVN neatkarība. Saskaņā ar publiski pieejamajiem Uzņēmumu reģistra datiem IVN pasūtītājs SIA "K2 Ventum" un IVN izstrādātājs SIA "K2 Projekts" ir reģistrēti vienā juridiskajā adresē, un abu uzņēmumu dalībnieku sarakstos figurē vienas un tās pašas personas. Lai arī formāli likums šādu situāciju pieļauj, pēc būtības tā rada nozīmīgu interešu konflikta risku. Sabiedrībai ir pamats jautāt, kā uzticēties "diagnozei", ja to sagatavo ar projekta pasūtītāju cieši saistīti partneri.

"Monitorējam 24 stundas, bet, protams, nevar redzēt naktī. Pa dienu aptuveni no 6.30 līdz deviņiem, novērošanas beigām. Mēs katru stundu divas reizes pa 15 minūtēm monitorējam.  Skatīsimies ar binokļiem un ar neapbruņotu aci. Vērosim, kādi putni lido. Mēs piefiksējam informāciju par sugām, vai tie ir pieauguši putni, kāds ir lidošanas virziens, kāds ātrums," stāstīja pētnieks, uzņēmuma "BioConsult SH GmbH & Co. KG" pārstāvis Rodrigo Martiness Katalāns.

"Galvenais, ko mēs vēlamies izpētīt sakarā ar atkrastes vēja parka attīstību – vai putni lido virs vai zem rotoru spārniem.  Šī ir vērtīga informācija, vai ir ietekme vai ne, vai putni izmanto šo ceļu migrācijai vai ne," skaidroja pētnieks.

Līdz šim secināts, ka pīles lido ļoti zemu – līdz 20 metru augstumam, savukārt zosis lido 300 metru augstumā. Putnu pētījumam nepieciešami divi gadi, un tas ir viens no dārgākajiem. Izmaksājot aptuveni divus miljonus eiro.

Valsts vides dienests (VVD) šī gada 8. aprīlī saņēma SIA “Utilitas Wind” iesniegumu par ietekmes uz vidi novērtējuma (IVN) procedūras piemērošanu vēja parka “Eleja” un ar to saistītās infrastruktūras būvniecībai Jelgavas novada Sesavas un Elejas pagastā un Bauskas novada Viesturu pagastā, portālu informēja VVD pārstāve VVD Atļauju pārvaldes Ietekmes uz vidi novērtējuma daļas vadītāja Vineta Maskava.

SIA “Utilitas Wind” projekts paredz līdz 17 vēja elektrostacijām ar kopējo plānoto jaudu līdz 120 MW, tai skaitā iespēju integrēt stacionāro enerģijas akumulācijas sistēmu. Turbīnu izvietojums tiks precizēts ietekmes uz vidi novērtējuma ietvaros, ievērojot attālumus no dzīvojamām mājām, ciemiem, pilsētām, meža masīviem un aizsargājamām dabas teritorijām.

Sākot ar 1. maiju, sāksies 16 vēja turbīnu transportēšana uz Latviju. Katra no tām ir vairāk nekā 250 metrus augstas. Dažas no tām savu ceļojumu noslēgs Smiltenē, bet pārējās Valmieras rajonā. Vēja turbīnu detaļas caur Igauniju tiks transportētas pa diviem maršrutiem, kas abi ies cauri Viljandi apriņķim.

90 metrus garās vēja turbīnu lāpstiņas savu ceļojumu sāks Paldiskos, Igaunijā, un pārvietosies trīs transportlīdzekļu konvojā pa Tallinas-Tartu šoseju līdz Imaverei un pēc tam pa "Via Baltica" šoseju uz Latviju.

Saskaņā ar Eiropas Vides aģentūru, troksnis atbildīgs par visa veida veselības ligām, sākot no satraukuma un miega traucējumiem līdz pat nopietnām sirds, asinsvadu un vielmaiņas sistēmas problēmām. Cieš arī bērnu uztveres spējas, lasītprasme un pat uzvedība skolās. Papildus tam hronisks troksnis iespaido arī nervu sistēmu, paātrinot sirdsdarbību un paaugstinot asinsspiedienu. Palielinās arī infekciju risks.

Saskaņā ar Eiropas Vides aģentūru, hronisks vides troksnis būtiski apdraud veselību, izraisot miega traucējumus, stresu, kā arī sirds, asinsvadu un vielmaiņas slimības. Tas negatīvi ietekmē bērnu kognitīvās spējas un uzvedību, kā arī rada nervu sistēmas pārslodzi. Šis piesārņojums ir būtisks riska faktors, kas skar miljoniem eiropiešu.

Trokšņa ietekme uz veselību:Sirds un asinsvadu sistēma: Hronisks troksnis paaugstina asinsspiedienu un paātrina sirdsdarbību, kas var izraisīt nopietnas sirds slimības.
Miega un garīgā veselība: Troksnis traucē miegu, radot nogurumu, aizkaitināmību un satraukumu.

Ietekme uz bērniem: Paaugstināts trokšņa līmenis skolās un mājās pasliktina bērnu atmiņu, uztveres spējas un lasītprasmi.

Saskaņošanas stadijā ar Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministriju (VARAM) ir pašvaldībā izstrādātā karte, kurā iezīmētas potenciālās Gulbenes novada teritorijas vēja parku iespējamajai izvietošanai. Šādas kartes esamību “Dzirkstelei” apstiprina novada domes priekšsēdētāja vietnieks Gunārs Babris.

Šāda karte, kur iezīmētas potenciālās vietas vēja parku projektu īstenošanai, ir publiski pieejama, tā iekļauta Gulbenes novada teritorijas plānojuma grozījumu 2. redakcijā. To ikviens var atrast pašvaldības oficiālajā interneta vietnē, atverot Gulbenes novada domes 2025. gada 22. oktobra sēdes lēmumu.

Šā dokumenta – novada teritorijas plānojuma 2. redakcijas grozījumu – izstrāde pabeigta pagājušajā gadā. Tur ir pievienots paskaidrojuma raksts, kur 18. lappusē ir sadaļa “Perspektīvā vēja elektrostaciju un vēja parku attīstības teritorija”.

Neviens no oranizatoriem, ne Debašu centra vaditāja, ne VEA pārstāvji, pat ar 2 iesnieguma vēstulēm neuzaicināja opozīcijas puses pārstāvus no biedrības "Drosme darīt", lai diskusijas un debates būtu pilnvērtīgas un patiesi izglītojošas. Ar drošu elektronisko parakstu parakstītās vēstules ar lūgumu piedalīties tika ignorētas, neatsūtot nekādu atbildi. Tā tiek organizētas abpusējas debates par Valsts piešķirtu naudu informēšanai par Zaļo enerģiju, šoreiz konkrēti VES diskusijām Valsts Izglītības iestādēs. (Teksts nav no publicētā raksta, šis teksts ir kā fakts par notikušo debašu turnīra organizēšanu).

Sestdien Āgenskalna Valsts ģimnāzijā noslēdzies biedrības "Debašu centrs" un Latvijas Vēja enerģijas asociācijas rīkotais nacionālais skolēnu debašu turnīrs. Tajā uzvarēja Liepājas Valsts ģimnāzijas komanda, portālu "Delfi" informēja pasākuma organizatori.

Būvatļaujas īstenošanas termiņš ir līdz 2031. gada 26. martam. Tādējādi "Latvenergo" var sākt iepirkumus turbīnu iegādei un būvdarbiem.

Boreiko informē, ka "Latvenergo" plānotajā vēja elektrostaciju parkā plānotas astoņas turbīnas ar jaudu līdz 7,2 megavatiem (MW). Torņa augstums plānots līdz 199 metriem, rotora diametrs - līdz 175 metriem, bet kopējais turbīnas maksimālais augstums - līdz 285 metriem.

Tas viss tikai apliecina to, ka nav nepieciešama kāda brīnumaina enerģijas ražošanas tehnoloģija, lai jau ar esošajām spētu sasniegt iespaidīgus rezultātus. Daļa pētnieku un zinātnieku uzskata, ka jau ir sasniegts lūzuma punkts pārejai no fosilajiem resursiem uz atjaunojamiem. Proti, ar laiku cilvēki no fosilajiem atteiksies vispār un vairs nav ceļa atpakaļ.

To, ka mūsu valstī gan mājsaimniecībām, gan uzņēmumiem, gan valsts un pašvaldību iestādēm elektrības patēriņš ir diezgan liels, nosaka dažādi faktori, to vidū arī klimats, kura ietekmē ziemā neiztikt bez apgaismojuma telpās pat dienas laikā. Elektrības patēriņu veicina arī XXI gadsimtam raksturīgais dzīves modelis, kurā tieši elektrība nodrošina procesu funkcionēšanu gandrīz visās jomās.

Laiku pa laikam ir vērojami centieni padarīt kādu no elektrības ražošanas virzieniem par plaša mēroga aktualitāti, un šajā pavasarī atkal tas ir vērojams attiecībā uz vēja enerģiju. Jau iepriekš ir bijuši centieni sabiedrībā kultivēt ļoti asus viedokļus – kategoriski "par" vēja parkiem vai kategoriski "pret" tiem. Tie, kuri cenšas pamatot viedokli "par" vēja enerģijas ražošanu Latvijā, akcentē nepieciešamību stiprināt mūsu valsts enerģētisko neatkarību, izpildīt Eiropas Savienības mēroga plānu, kas pazīstams kā Zaļais kurss, kā arī izmantot mūsu klimatu, kas ir pietiekami vējains, lai vēja enerģijas ražošanu varētu uztvert nopietni. 

Tie, kuri ir "pret", uztraucas par vēja turbīnu ietekmi uz cilvēku veselību un tiesībām dzīvot mierīgā vidē, kā arī raizējas par citu dzīvo būtņu, piemēram, putnu, ierastajiem apstākļiem.

Vēja elektroenerģijas stacijas ir jābūvē, un tās ir jābūvē tur, kur tās vismazāk traucē cilvēkiem un dabai. Latvijas galvenais resurss ir neskartā daba, un to saka visur Eiropā. Runājot par vēja enerģiju, galvenais kritērijs ir vieta. Un to nav daudz. Jāizmanto degradētās Latvijas teritorijas. Arī Rietumeiropas uzņēmumi vēlētos izvietot vēja stacijas Baltijas valstīs, un, tā kā mēs esam valstis ar savu pašcieņu, mums par to ir jālemj.

Par to, vai enerģētikas jomā Latvija tuvojas krīzei, TV24 raidījumā “Naudas cena” diskutēja AS “Latvenergo” valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Čakste, 14. Saeimas deputāts Andris Kulbergs (AS), Auto asociācijas prezidents, kā arī Ekonomikas ministrijas parlamentārais sekretārs Jurģis Miezainis (ZZS).

“Mēs lielā mērā spējam sevi nodrošināt ar TEC un HES palīdzību, taču vienlaikus jāattīsta arī vēja un saules enerģija,” sacīja “Latvenergo” vadītājs.

Eksperti kopumā atzīst – enerģētikas tirgus joprojām ir nestabils, un iedzīvotājiem jārēķinās ar iespējamu izmaksu pieaugumu nākotnē.

Kodolstacijas vairs nav tikai uz papīra

Uzņēmums “Fermi Energia” virza mazo kodolstaciju projektu Igaunijā. “Fermi Energia AS” izpilddirektors Kalevs Kallemets ekskluzīvā sarunā ar “nra.lv” skaidroja, cik tālu pavirzījies viņu projekts un kā viņi vērtē kaimiņvalstu izredzes tikt pie savas kodolenerģijas.

Pēc K. Kallemeta teiktā, Igaunijas projekts vairs nav tikai ideja uz papīra. Valsts līmenī process neaprobežojas ar diskusijām par atomenerģijas nākotni. Kodolenerģijas un drošības likums ir nodots Rīgikogu, un pašlaik notiek darbs parlamenta komisijās. Galīgais balsojums, kā sagaidāms, varētu notikt līdz jūnijam.

Biedrība "Drosme Darīt" vērš likumdevēju, investoru un sabiedrības uzmanību uz būtiskiem riskiem, kas saistīti ar vēja enerģijas attīstību Latvijā un Baltijā, informēja biedrība.

Viens no būtiskākajiem jautājumiem biedrības vērtējumā ir pretrunīgā politikas vide. Biedrība norāda, ka publiski un politikas dokumentos ir izslēgta tiešu subsīdiju ieviešana, taču vienlaikus investoru diskusijās tiek pieļauti garantētas cenas mehānismi kā projektu finansēšanas priekšnosacījums. Šāda neskaidrība rada augstu politisko risku un var novest pie situācijas, kur investīciju projekti kļūst ekonomiski neizpildāmi.