Vēja parka «Eleja» IVN ziņojuma sabiedriskā apspriešana norisināsies līdz šā gada 9. novembrim.

Bauskas novadā sabiedriskās apspriešanas sanāksme paredzēta otrdien, 20. oktobrī, pulksten 18 Svitenes tautas namā. Savukārt 21. oktobrī pulksten 18 iedzīvotāji aicināti uz sanāksmi Bērvircavas tautas namā Jelgavas novadā.

Abās sanāksmēs varēs piedalīties arī attālināti. Pieslēgšanās saites tiks publicētas IVN ziņojuma sagatavotāja tīmekļvietnē environment.lv.

Ar dokumentāciju iespējams iepazīties vietnē environment.lv, kā arī Bauskas novada pašvaldībā Uzvaras ielā 1 Bauskā un Rundāles apvienības pārvaldē Pilsrundālē. Informācija pieejama arī Jelgavas novada pašvaldībā un Sesavas un Elejas pagastu pārvaldēs.

Iedzīvotāji var apskatīt plānoto turbīnu izvietojumu interaktīvajā kartē https://arcg.is/qb9W13 un līdz 9. novembrim piedalīties aptaujā par vēja parka ieceri.

Rakstiskus priekšlikumus un iebildumus līdz 9. novembrim var iesniegt Valsts vides dienestam, nosūtot tos uz e-pastu pasts@vvd.gov.lv vai pa pastu uz adresi Rūpniecības iela 23, Rīga, LV-1045.

SIA "Rapsoil" vēja parkā Liepājā divu nedēļu laikā atrasti 18 bojā gājuši īpaši aizsargājamie sikspārņi, kas ir divreiz vairāk par pieļaujamo skaitu, svētdien vēstīja TV3 raidījums "Nekā personīga".

Dabas aizsardzības pārvalde (DAP) uzņēmumam uzdevusi apturēt vēja turbīnas un izstrādāt plānu sikspārņu bojāejas mazināšanai. Lai gan aizliegums joprojām ir spēkā, uzņēmums to neievēro, par ko tam piemērots 1000 eiro sods. Uzņēmums gan pārkāpumu neatzīst un grasās lēmumu pārsūdzēt.

Vēja parks atrodas starp jūru un Tosmares dabas liegumu, netālu no Liepājas centra. Sertificēta sikspārņu eksperte Renāte Kaupuža raidījumam skaidroja, ka turbīnas izvietotas perpendikulāri vienam no galvenajiem sikspārņu migrācijas koridoriem Latvijā. Turklāt attālums starp turbīnu lāpstiņām un zemi ir neliels, bet tieši šādā augstumā koncentrējas sikspārņi.

DAP Dabas aizsardzības departamenta direktore Gita Strode norādīja, ka šī teritorija ir iecienīta sikspārņu barošanās vieta, savukārt tuvumā esošajos vecajos bunkuros tie ziemo.

SIA “Rapsoil” vēja parkā Liepājā divu nedēļu laikā atrasti 18 bojāgājuši īpaši aizsargājamie sikspārņi, kas ir divreiz vairāk par pieļaujamo skaitu, svētdien vēstīja TV3 raidījums “Nekā personīga”.

SIA “Rapsoil” vēja parkā Liepājā divu nedēļu laikā atrasti 18 bojāgājuši īpaši aizsargājamie sikspārņi, kas ir divreiz vairāk par pieļaujamo skaitu, svētdien vēstīja TV3 raidījums “Nekā personīga”.

Lokālplānojuma teritorija aizņem aptuveni 362 hektārus Birzgales pagastā. Lokālplānojuma mērķis ir grozīt teritorijas plānojumu, nosakot mežu teritorijas apakšzonu, kurā papildu citiem izmantošanas veidiem būtu atļauta vēja elektrostaciju izvietošana.

"Stelpe 1" paredzēts Ogres novada Birzgales pagastā un Bauskas novada Valles un Vecumnieku pagastos. Kopumā vēja parkā plānots uzstādīt līdz 11 VES ar kopējo jaudu aptuveni 77 megavati (MW). No tām līdz septiņām VES ar vienas stacijas nominālo jaudu līdz septiņiem MW paredzēts izvietot Birzgales pagastā. Parka izbūve varētu ilgt aptuveni divus gadus.

Ietekmes uz vidi novērtējumā vērtēti trīs iespējamie VES modeļi - "Nordex N175" ar 6,8 MW jaudu, "Nordex N163" ar septiņu MW jaudu un "Vestas V162" ar 6,2 MW jaudu. Konkrēts uzstādāmais turbīnas modelis lokālplānojumā nav noteikts. Paredzēts, ka VES kopējais augstums nepārsniegs 267 metrus.

Rakstiskus priekšlikumus un atsauksmes par lokālplānojumu un Vides pārskata projektu var iesniegt līdz 8. novembrim.

"Firmas.lv" informācija liecina, ka "SP Venta" pērn strādāja ar 1,47 miljonu eiro apgrozījumu un 2,874 miljonu eiro zaudējumiem. Uzņēmums reģistrēts 2020. gadā, un tā pamatkapitāls ir 45,787 miljoni eiro. "SP Venta" vienīgais īpašnieks ir Lietuvā reģistrētā "Arrow Holdco".

Mūsu dabiski un vēsturiski veidojusies ainava, kurā ir patīkami dzīvot, var tikt būtiski deformēta. Tas jāizvērtē pēc būtības, nevis tikai ar nostāju: man patīk vai man nepatīk. Guntis ir piedalījies, izstrādājot vadlīnijas par izvietojumu, attālumu un tā tālāk. Tāpat ir ekspertu vērtējumi par noteiktiem Kuldīgas kā UNESCO mantojuma vietas skata punktiem, kurus vēja parki ietekmē. Ir diezgan detalizēta metodika pēc daudzkārt izvērtētiem, izslīpētiem kritērijiem.

Protams, arī iedzīvotāju uztvere un izjūtas ir būtiskas, bet neatbalstām tādu vienkāršu karošanu pret vēja enerģētiku tikai tāpēc, ka vienkārši nepatīk. Visu izšķir vieta, kur ir mazāka ietekme, kā arī pieejamā pārvades jauda. Attīstītāji paši atzīst, ka Latvijai ne pēc ekonomikas, ne tehniskiem parametriem nav nepieciešami tik daudzi vēja elektrostaciju parki, cik ieceru pieteikts. Daudzajās valdībās, kas ir bijušas, negribu nevienu vainot.

Ļoti milzīga vēja turbīna atrodas virs Siņdzjanas tuksneša. Tā negriežas uz zemes, bet gan karājas gaisā, iepildīta hēlijā kā liels gaisa balons

Šī iekārta uztver vēju un ražo elektrību tur, kur parastie vēja ģeneratori nevar aizsniegties. Ķīna ir izstrādājusi un veiksmīgi izmēģinājusi šo projektu, atverot pavisam jaunu pieeju vēja enerģijas iegūšanā.

– “Pagaidi, tā tiešām vienkārši karājas gaisā un ražo strāvu?”
– “Jā, tieši tā. Tā ir pacelta simtiem metru augstumā, kur vējš pūš bez apstājas.”

Kādēļ vēja ģeneratoru vajag pacelt gaisā

Uz zemes vējš bieži mainās, to aiztur kalni, ēkas vai meži. Savukārt simtiem metru augstumā gaisa plūsmas ir daudz stiprākas, taisnākas un stabilākas. Tur vējš nepūš brāzmās un nepazūd atkarībā no diennakts laika. Ķīnas uzņēmums Sawes Energy Technology nolēma izmantot šo augstuma priekšrocību. Viņi izveidoja gaisā peldošu ģeneratoru ar nosaukumu S1500, kas spēj darboties vietas, kur parasto elektrotīklu izbūve ir gandrīz neiespējama.

Klimata un enerģētikas ministrija (KEM) skaidro, ka pašreizējais regulējums nenosaka, ka piemērojams maksājums vietējai kopienai gadījumā, ja VES nepieciešamo atļauju tās pieslēgšanai sistēmai vai galīgo ekspluatācijas paziņojumu saņem kalendārā gada laikā. Tādējādi pašreizējais regulējums pieļauj interpretāciju, ka pirmais maksājums vietējai kopienai jāveic tikai par pirmo pilno kalendāro gadu, kurā VES ir bijusi ekspluatācijā.

Valdība atļāva ceturtās kategorijas pastāvīgās neapsargājamās dzelzceļa pārbrauktuves ierīkošanu dzelzceļa iecirknī Saule-Lugaži 162,6 kilometrā un noteica esošās dzelzceļa pārbrauktuves slēgšanu pēc jaunās pārbrauktuves nodošanas ekspluatācijā, nodrošinot piekļuvi attīstības teritorijai un saglabājot vilcienu kustības drošību dzelzceļa iecirknī Saule-Lugaži.

Jaunās pārbrauktuves projektēšanu, būvniecību un nodošanu ekspluatācijā nodrošina “EWE Neue Energien 1”.

“Firmas.lv” informācija liecina, ka “EWE Neue Energien 1” ir reģistrēta 2022. gadā, un tās pamatkapitāls ir 2800 eiro. Uzņēmums 2024. gadā strādāja ar 5903 eiro apgrozījumu un 685 109 eiro zaudējumiem. Finanšu dati par 2025. gadu vēl nav publicēti. “EWE Neue Energien 1” uz pusēm pieder Dānijas “Eurowind Energy” un Vācijas “Neue Energien Ingenieurplanungen”.

SIA “Supren” informē, ka ir pārcelta sabiedriskās apspriešanas sanāksme par ietekmes uz vidi novērtējuma (IVN) ziņojumu par vēja parku, ko plānots būvēt Jēkabpils novada Mežāres un Vīpes pagastos. Sanāksme bija paredzēta 7. oktobrī, bet tā tiek pārcelta uz 10. decembri.

Vēja parka izpētes teritorijas kopējā platība ir 1497 hektāri, un tā aptver 76 zemes vienības vai to daļas. Aptuveni puse izpētes teritorijas tiek izmantota lauksaimniecībā, bet otra puse - mežsaimniecībā.

Parka būvniecības laikā līdztekus VES paredzēts izbūvēt montāžas laukumus, pievedceļus, elektropārvades un optisko tīklu, kā arī iekšējo un ārējo apakšstaciju un kabeļlīnijas elektroenerģijas nodošanai kopējā tīklā.

"Firmas.lv" informācija liecina, ka SIA "Rivereto" reģistrēta 2022. Gadā un tās pamatkapitāls ir 2800 eiro. Uzņēmums pērn strādājis bez apgrozījuma un ar 23 850 eiro zaudējumiem. "Rivereto" vienīgā īpašniece ir Dānijā reģistrētā "EE Latvia ApS".

KAS ŠOBRĪD NOTIEK AR VĒJA ELEKTROSTACIJĀM LATVIJĀ?

IVN, būvniecība, tiesas, iestāžu darbība un uzraudzība – kas notiek aiz vēja parku projekta robežām?

Vēja elektrostaciju (VES) attīstība Latvijā turpinās, taču līdz ar to rodas arī jautājumi par ietekmes uz vidi novērtējumu (IVN), būvniecības procesiem, tiesvedībām, iestāžu lēmumiem un jau izbūvēto parku ekspluatācijas uzraudzību.

Šajā Permatrešdienas vebinārā par šiem jautājumiem runāsim no sabiedrības interešu aizstāvības puses – procesiem, lēmumiem, iespējām iesaistīties un pieredzi, aizstāvot savas intereses.

30.09.2026.

19:00

ej.uz/permatresdienas

Mazāk mežus cirst. Tāpat klimata pārmaiņu risināšanai ceļ tagad tos vēja parkus. Jā, tik daudz koku nogriež, tik daudz iztērē degvielas, ceļot tos, un diez vai atmaksāsies tas vēja parks. Tā ir darīšana darīšanas pēc. Politiķi apgūst valsts un Eiropas budžetu, tas arī viss.

Tomēr Sāmsalas iedzīvotāji vēlas, lai projektā tiktu izmantoti pazemes kabeļi, kas praktiski neietekmētu vides ainavu.

Šajā gadījumā salas iedzīvotāji vairāk satraucas par projekta vizuālo ietekmi uz vidi un ir sašutuši, ka viņu viedokli neņem vērā.

"Ne pazemes, ne zemūdens kabeļi, ko varētu viegli izbūvēt, netiek apsvērti. Šis jautājums ir atstumts malā. Es nesaprotu, kāpēc viņi nevēlas apsvērt zemūdens kabeļu izbūvi, izņemot argumentu par to, ka tas ir dārgāks," sacīja kāds salas iedzīvotājs.

Ar "Elering" risinājumu un argumentiem ir neapmierināta arī Sāmsalas pašvaldība. Tā uzstāj, ka pazemes kabeļi ir labāka izvēle, jo projekta izbūvē ir jāņem vērā arī uzturēšanas, remonta, ekspluatācijas un darbības apturēšanas izmaksas, kas ir augstākas gaisvadu elektrolīnijām.

Manuprāt, nepietiekami tiek runāts par zaudējumiem, ko sabiedrībai rada joprojām neprognozējama investīciju vide enerģētikā, nepārdomātu grozījumu normatīvajā regulējumā dēļ vienā nozarē, kas tikai relatīvi nesen ir sasniegusi tādu tehnoloģisko briedumu, kas neprasa valsts subsīdijas un tāpēc spēj konkurēt ar elektroenerģijas ražošanu no fosilajiem energoresursiem.

Latvijas konkurētspējas un enerģētiskās drošības stiprināšanai nepietiek tikai ar atsevišķu enerģētikas projektu attīstību. Nepieciešama arī skaidra izpratne par to, kāda loma valsts attīstībā nākamajās desmitgadēs būs elektrifikācijai. Tieši tāpēc ne tikai nozaru ekspertiem un uzņēmējiem, bet arī nākamajai Saeimai un valdībai jau no pirmajām darba dienām būs jāspēj ne tikai runāt, bet arī vienoties par Latvijas nacionālajām interesēm enerģētikā, atceroties, ka lēmumiem šajā nozarē ir ilgtermiņa sekas.

Vēja parkā plānots uzstādīt līdz 24 jaunākās paaudzes vēja elektrostacijām. Balstoties uz veiktā novērtējuma rezultātiem, noteikti arī konkrēti pasākumi iespējamās ietekmes mazināšanai. Viena no būtiskākajām izmaiņām, salīdzinot ar sākotnējo ieceri, ir vēja elektrostaciju izvietojuma pielāgošana, lai mazinātu ietekmi uz mazā ērgļa ligzdošanas vietām un sikspārņu populācijām. Ņemot vērā sikspārņu izplatību teritorijā, paredzēti ierobežojumi vēja elektrostaciju izvietošanai upju tuvumā, kā arī no projekta izslēgta viena elektrostacija, kas iepriekš bija plānota dižkoka tuvumā, kur konstatēta sikspārņu klātbūtne.

Ieskaties, ka plānoti ir 3 VES, ne tikai SIA “Supren” projekta “vēja parks, ieskaties par cilvēku mājvietu un publisku telpu izvietojumu attiecībā pret vāja parkiem! Kāda būs kumulatīvā ietekme būtnēm starp šiem VES??? Vairāku projektu (piemēram, vairāku vēja parku) kopējā ietekme uz dabu, putniem un vietējiem iedzīvotājiem. Šī ietekme bieži ir lielāka nekā katra projekta atsevišķā ietekme. Kumulatīvā ietekme ir kopējais efekts, kas rodas, kad vairāki atsevišķi faktori, projekti vai iedarbības apvienojas un iedarbojas kopā.

European Energy grupas uzņēmums SIA “Supren” aicina Jēkabpils novada Mežāres, Vīpes un apkārtējo pagastu iedzīvotājus iepazīties ar izstrādāto ietekmes uz vidi novērtējuma (IVN) ziņojumu par plānoto vēja parku.
Vides risinājumu uzņēmums “Ecosystem solutions Latvia” ir izstrādājis neatkarīgu ietekmes uz vidi novērtējumu SIA “Supren” projektam “Vēja parka un tā saistītās infrastruktūras būvniecība Jēkabpils novada Mežāres un Vīpes pagastos”. 

Ziņojuma sabiedriskā apspriešana plānota 2026. gada 7. oktobrī plkst. 18.30 Mežāres Tautas namā un tā tiks izziņota atsevišķi, likumā noteiktajā kārtībā.

Ar IVN ziņojumu iespējams iepazīties tā izstrādātāja “Ecosystem solutions Latvia” mājaslapā. Iedzīvotāji savus priekšlikumus un jautājumus par ziņojumu aicināti sūtīt arī uz e-pasta adresi supren@ecosoul.bio

Visvairāk elektroenerģijas no atjaunojamiem avotiem ES saražots ar saules paneļiem – tie nodrošināja 41,6% no visas atjaunojamās elektroenerģijas. Tālāk sekoja vēja enerģija ar 27,7% un hidroelektrostacijas ar 22,6%.

Latvija šajā ziņā atrodas pašā Eiropas Savienības augšgalā. Otrajā ceturksnī 97,7% no Latvijā saražotās elektroenerģijas bija iegūti no atjaunojamiem resursiem. Lielāko daļu nodrošināja hidroelektrostacijas un saules enerģija.

Šogad 8. oktobrī notiks publiskās apspriešanas sanāksme par SIA “Sunly Land Solar 2” īstenotā vēja elektrostaciju (VES) parka “Kurzeme” lokālplānojumu un vides pārskata projektu.

Vēja parks “Kurzeme” plānots Saldus novada Zirņu un Pampāļu pagastos un Kuldīgas novada Skrundas pagastā.

Kuldīgas novada dome 27. augustā pieņēma lēmumus, ar kuriem nodeva publiskajai apspriešanai un institūciju atzinumu saņemšanai lokālplānojumus un vides pārskata projektu vēja parkam “Kurzeme” īpašumos “Klūgu mežs”, “Alpi” un “Auzkalni”.

Sapulcei būs iespējams pieslēgties arī tiešsaistē.

Jau ziņots, ka “Sunly Land Solar 2” VES parku “Kurzeme” paredzēts būvēt Saldus novada Zirņu un Pampāļu pagastos un Kuldīgas novada Skrundas pagastā.

Projektam ir veikts ietekmes uz vidi novērtējums (IVN) un saņemts IVN atzinums.

Projektā paredzēta 21 VES un saistītās infrastruktūras būvniecība.

Vērtētais VES masta augstums nepārsniedz 175 metrus.

Šonakt, 16. septembrī, Ventspils novadā, uz autoceļa A10 Rīga–Ventspils, starp Ugāli un Popi, nokritusi lielgabarīta krava. Negadījuma vietā joprojām ir apgrūtināta satiksme, informē "Latvijas Valsts ceļi".

Kravas novākšana var aizņemt ilgāku laiku, tādēļ autovadītājiem jārēķinās ar satiksmes ierobežojumiem. Valsts policija atrodas notikuma vietā un nepieciešamības gadījumā regulēs satiksmi.

Ja visu dienu šajā ceļa posmā satiksme tika organizēta tikai pa vienu braukšanas joslu, tad pilnībā satiksme tika atjaunota tikai ap pulksten 21 vakarā, kad avārijas sekas tika novērstas.

Kāpēc auga cena?

"Pašreizējo elektroenerģijas cenu kāpumu izraisa vairāku apstākļu sakritība, un tam ir gadījuma raksturs," vērtēja enerģētikas eksperts Āris Žīgurs.

"Viens no iemesliem cenu kāpumam – Latvijai nebija iespēju saņemt lētāku elektroenerģiju no Skandināvijas valstīm."

Latvijā no 9. līdz 15. septembrim varēja novērot augstākas elektroenerģijas cenas biržā nekā ierasts, jo šajā periodā ikgadējās plānotās tehniskās apkopes dēļ nedarbojās 700 megavatu (MW) jaudīgais "NordBalt" kabelis starp Lietuvu un Zviedriju, skaidroja akciju sabiedrības "Augstsprieguma tīkls" valdes loceklis Gatis Junghāns. 16. septembrī "NordBalt" kabelis jau atkal darbojas un elektroenerģijas cenas Latvijā samazināsies.

Eiropā šis gads vēja enerģijas nozarē var kļūt par rekordgadu, kas nozīmē, ka arvien rūpīgāk jādomā, ko darīt ar nolietotajām turbīnu detaļām, vēsta "Euronews".

Pirmajā pusgadā Eiropā uzstādīti 8,8 gigavati jaunas jaudas, kas ir par 30 % vairāk nekā šajā laikā iepriekšējā gadā.

Pēc bezpeļņas organizācijas "WindEurope" datiem, ar to pietiek, lai nodrošinātu elektroenerģiju aptuveni septiņiem miljoniem Eiropas mājsaimniecību.

Tomēr, palielinoties vēja turbīnu skaitam, arvien vairāk veco turbīnu tiek demontētas, un rodas jautājums, ko darīt ar to detaļām.

Konferenci atklās Valmieras novada domes priekšsēdētājs Jānis Baiks un Vēja enerģijas asociācijas vadītājs Toms Nāburgs. Par to, kā investīcijas enerģētikā rada vērtību vietējai ekonomikai, runās Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras Investīciju piesaistes un uzņēmumu attīstības departamenta direktores vietniece Dace Vanaga, savukārt Sanija Breininga (Sanni Breining) no Ramboll Management Consulting iepazīstinās ar vēja parku ietekmi uz reģionālo attīstību un tās plānošanu.

Dienas pirmajā daļā tiks apskatītas vēja parka “Augstkalni” ekonomiskais pienesums un citi ieguvumi vietējiem, jaunākās izmaiņas normatīvajā regulējumā un pašvaldību un iedzīvotāju loma vēja enerģijas attīstībā, kā arī Tārgales vēja parka pieredze. Tam sekos diskusija “Kā panākt, lai vēja parki kļūtu par ieguvumu vietējiem?”

Pēcpusdienā uzmanība tiks pievērsta Apvienotās Karalistes, Vācijas un Nīderlandes pieredzei – vēja parku ietekmei uz lauksaimniecību un vietējiem uzņēmējiem, tūrismu un pašvaldībām. Konferences noslēgumā paredzēta diskusija “Vai ieguvumi no vēja enerģijas atsver to ietekmi? Fakti un pieredze”.

Vai ārkārtīgi intensīvā vēja enerģijas popularizēšana vienkārši ir nozares komunikācijas maldīšanās, nesaprotot, ka sava piedāvājuma masīvā slavēšana un sava svarīguma pārspīlēšana panāk pretēju efektu? Vai kritiskie viedokļi tiešām radušies no cilvēku negatīvās pieredzes par to, ka vēja parka būvētāju transports noslogojis vietējo ceļu un vēja parks izmainījis iemīļoto ainavu, vai tomēr slēpj citus zemtekstus?

Latvijā ir samērā zems apdzīvotības blīvums (29 cilvēki uz kvadrātkilometru) un 500 kilometrus gara jūras robeža, tā kā būtu iespējams atrast vēja parku būvēšanai vietu tur, kur tas netraucē iedzīvotājiem, un tā panākt kompromisu.

Turklāt Eiropas Savienības (ES) statistikas biroja Eurostat dati atklāj, ka 2025. gadā Latvija pēc atjaunīgo energoresursu īpatsvara kopējā enerģijas galapatēriņā (46,3%) ierindojas ceturtajā vietā ES. Latviju apsteidza tikai Zviedrija (65,4%), Somija (53%) un Dānija (48,2%). ES vidējais rādītājs ir 26,2%. Tātad, mūsu valstī lielu problēmu ar atjaunīgo energoresursu nozares attīstību nav. Turklāt Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas informācija rāda, ka gan vēja, gan saules enerģijas ražošanas apjomam ir tendence augt.

Neraugoties uz rekordaugsto atjaunīgās enerģijas izstrādi, vidējā elektroenerģijas cena Baltijā šovasar bija 7,4 centi par kilovatstundu – par 34 % vairāk nekā pagājušajā vasarā. Latvijā vidējā cena no jūnija līdz augustam sasniedza 8,2 centus par kilovatstundu, kas ir par 45,8 % vairāk nekā pirms gada.

Starpsavienojuma ierobežojumi kavē lētākas elektroenerģijas nonākšanu Latvijā

Viens no galvenajiem augstāku cenu iemesliem bija ierobežotā Igaunijas–Latvijas starpsavienojuma jauda. Tādēļ mazāks lētākas Somijas elektroenerģijas apjoms varēja nonākt Latvijā. Augustā vidējā elektroenerģijas cena Igaunijā bija 5,9 centi par kilovatstundu, savukārt Latvijā un Lietuvā – aptuveni 8 centi. Vienlaikus Somijā cena pieauga no 1,5 centiem par kilovatstundu jūlijā līdz 4,1 centam augustā, sadārdzinot arī importu Baltijas reģionā.

Latvijā saules enerģijas ražošanas apjomi uzrādīja visstraujāko kāpumu, pieaugot vairāk nekā divas reizes salīdzinājumā ar pagājušo vasaru. Kaimiņos Lietuvā saules izstrāde palielinājās nedaudz vairāk par pusi, savukārt Igaunijā pieaugums bija pavisam neliels. Tajā pašā laikā Lietuva bija absolūts līderis vēja ģeneratoru saražotās enerģijas kāpumā, nodrošinot lauvas tiesu no visa reģiona pieauguma.

Tomēr, par spīti šiem rekordiem, elektrības rēķinu pamatā esošā vidējā tirgus cena reģionā izrādījās ievērojami augstāka nekā gadu iepriekš. Latvijas iedzīvotājiem un uzņēmumiem vidējā cena trīs vasaras mēnešos bija par gandrīz pusi augstāka, sasniedzot vairāk nekā astoņus centus par kilovatstundu.

Daži uz sanāksmi atnākušie bija pret vēja parka būvniecību un solīja protestēt līdz pēdējai iespējai.

Izskanēja viedoklis, ka speciālisti sākotnējā ap-spriešanā melojuši, jo tad taču sacīts, ka, atklājot aizsargājamu sugu esamību VES ietekmes zonā, aizliegs būvēt konkrētas VES vai noteiks citus ierobežojumus. Tagad paši stāstot, ka ir sikspārņi, dumpji, citi putni, ir iespējama ietekme uz tiem, bet atļauj celt visas 23 VES. Atbilde bija, ka svarīga ir visa parka kopējā ietekme, ko arī pēta, un, atsakoties no dažām turbīnām, tā nepazustu. Runa arī neesot par mikroliegumu veidošanu, bet ietekmi uz konkrētām sugām un to sastopamības biežumu parka zonā. Tāpēc nevis liedz celt, bet veic monitoringu pirms un pēc būvniecības, un rezultāts var mainīt VES skaitu. Tāpat vēl nav zināms Dabas aizsardzības pārvaldes galīgais lēmums, kas arī var ietekmēt VES skaitu. Turklāt, ja ir paredzams, ka dažādu dabas aizsardzības un citu ierobežojumu dēļ kāda turbīna bieži jāaptur, attīstītāji var atteikties no tās uzstādīšanas, jo tas vairs nebūs izdevīgi. Turklāt ES nozīmes biotopa esamība vēl nenozīmējot, ka tie visi ir Latvijā aizsargājami, lai gan liela daļa esot. Sa­vukārt ietekme uz zīdītājiem IVN netiek pētīta, jo jau pirmšķietami tādas ietekmes nav un tā nav iespējama.

Haotiska lēmumu pieņemšana, nepietiekama komunikācija ar iedzīvotājiem un atbildības trūkums politiskajā vidē - galvenie iemesli, ko TV24 raidījumā “Runāsim atklāti!” kā sabiedrības pretestību lielo vēja parku būvniecībai minēja diskusijas dalībnieki: 14. Saeimas Juridiskās komisijas deputāte Linda Liepiņa (LPV), partijas “Latvijas attīstībai” valdes loceklis Edgars Jaunups, partijas “Mēs mainām noteikumus” biedrs, bijušais prokurors Jānis Ilsteris un Tieslietu ministrijas parlamentārais sekretārs Viesturs Vitovskis, kurš 15. Saeimas vēlēšanās kandidēs no AS.

Vitovskis norāda, ka, viņaprāt, sākotnēji vajadzēja lemt par vēja parku būvniecību degradētās teritorijās, kur tie nevienam netraucētu, taču šādas pieejas trūkums izraisījis situāciju, kurā sabiedrība pēkšņi maina viedokli. Viņš šo procesu salīdzina ar vilcienu, kas jau sācis kustību: “Notiek līdzīgi kā brīdī, kad vilciens sāk braukt: sākas stumdīšanās, grūstīšanās starp vagoniem. Un šajā haotiskajā brīdī iznākums nav paredzams.”

Iedzīvotāji, kuri bija ieradušies uz sabiedriskās apspriešanas sanāksmi Jēkabpils novada Vīpē, par plānoto vēja parku nav priecīgi. Ieceres attīstītājs plāno Kūku un Vīpes pagasta teritorijā izbūvēt līdz 23 vēja elektrostacijām ar kopējo jaudu līdz 184 megavatiem.

“Par plānoto vēja parku pie Kūkām man ir negatīva nostāja,” stāsta Kūku pagasta iedzīvotāja Ingrīda. “Tas ir diezgan tuvu manai dzīvesvietai. Visvairāk man ir bažas par ietekmi uz cilvēku veselību, jo nav jau pētījumu par to, kā tas tieši ietekmē cilvēku veselību.”

“Man radi dzīvo ārzemēs, un viņi saka, ka vēja parki nav pats labākais, ka tie kaitē apkārtējai videi,” stāsta Kūku pagasta iedzīvotājs Raivo. “Cilvēkiem, kas tur dzīvo tuvumā, arī nav omulīgi. Tāpat arī dabai tas ir kaitīgi.”

“Iedzīvotāji ikvienā projekta etapā likuma noteiktajā kārtībā iebilda pret projekta virzību. Tika iebilsts gan sabiedriskajās apspriedēs, sūtot iebildumus tajā laikā Vides Valsts Pārraudzības birojam, tad Enerģētikas un Vides aģentūrai gan arī Valsts Vides dienestam. Esam vērsušies pie Prezidenta, Tiesībsarga un ministrijās. Projekts turpināja virzību neskatoties uz iebildumiem no biedrībām, iedzīvotājiem un organizācijām. Pirmo reizi kāds ir ieklausījies mūsu argumentos un pievērsis uzmanību mūsuprāt prettiesiskai projekta virzībai. Ar šādu lēmumu uzskatām, ka valdība ir ieklausījusies gan vietējos iedzīvotājos, gan vairāk nekā 10 tūkstošos Latvijas iedzīvotāju aicinājumā portalā Mana Balss “Par Kurzemes piekrasti bez vēja elektrostacijām”,” komentējot valdības lēmumu, Dienai uzsvēra biedrības Piekraste rītdienai valdes locekle Sandra Stepiņa.

KEM norāda, ka termiņa neievērošana pati par sevi nedod "K2 Ventum" tiesības uz pozitīvu lēmumu un neatbrīvo MK no pienākuma administratīvo lietu pabeigt ar lēmumu pēc būtības. Ministrijas ieskatā juridiski pareiza rīcība bija pieņemt motivētu lēmumu, vienlaikus apzinoties termiņa pārkāpuma radīto tiesvedības risku.

"K2 Ventum" vēja parka projekts paredz ne vairāk kā 46 VES ar kopējo maksimālo jaudu līdz 322 megavatiem (MW), bet vēja parka teritorija aptver aptuveni 1995 hektārus un 99 zemes vienības. Par VES būvniecības pieļaujamību Baltijas jūras un Rīgas līča piekrastes aizsargjoslā saņemti savstarpēji atšķirīgi juridiskie atzinumi. KEM uzsver, ka atšķirīgu juridisko atzinumu esība pati par sevi netiek izmantota kā pamats secinājumam, ka VES būvniecība aizsargjoslā ir aizliegta. Tomēr jautājums pēc papildu juridiskajiem izvērtējumiem nav kļuvis viennozīmīgs.

Pirmkārt, mēs iestājamies pret šo konkrēto nesamērīgo projektu. Mēs neiestājamies pret vēja enerģiju kopumā. Mēs jau kopš paša sākuma iebilstam – pirms aptuveni divarpus gadiem, kad notika sākotnējā sabiedriskā apspriešana, kurā pirmo reizi tika publiski pateikts par šo ideju. Tobrīd mēs bijām iedzīvotāju kopiena, kurā iesaistījās Pāvilostas un Sakas pagasta iedzīvotāji, jo šis projekts ir iecerēts tieši Sakas pagasta teritorijā, bet Pāvilosta ir vistuvāk esošā pilsēta. Sākotnējā iecere paredzēja, ka līdz Pāvilostai attālums būtu ap kilometru, pusotru. Patlaban iecerētais vēja turbīnu skaits – kā paši attīstītāji min – no sākotnēji paredzētās 91 tika samazināts līdz 61, tad uz 54, un beigās līdz 46 turbīnām, taču tas arī ir sava veida triks, jo šādu lielo projektu realizētāji jau sākotnēji aprēķina to apjomu, kas ir minimālais, bet tad sāk ar lielāko iespējamo skaitli, ja nu sabiedrībai nerodas iebildumu.

Aicinām iedzīvotājus līdz 2026. gada 25. augustam piedalīties Meža nozares pamatnostādņu un to stratēģiskā ietekmes uz vidi novērtējuma sabiedriskajā apspriešanā.

Mēs uzskatām, ka pamatnostādnes neņem vērā sabiedrības kopējās intereses un vēl vairāk saasinās dabas aizsardzības problēmas Latvijas mežos. Ņemot vērā iedzīvotāju izteiktās vēlmes, esam sagatavojuši paraugu vēstulei, ko izmantot, lai izteiktu viedokli sabiedriskajā apspriešanā: https://ej.uz/mezu_vestule. Vēstules tekstu aicinām iekopēt sava e-pasta ziņojumā un nosūtīt uz norādītajām adresēm vai arī vēstules tekstu mainīt atbilstoši tam, kas jums individuāli šķiet būtiskākais.

Apspriešanai nodotie dokumenti atrodami ŠEIT.

“Pērn, kad sabiedriskajai apspriešanai tika nodota Meža un saistīto nozaru attīstības pamatnostādņu pirmā redakcija, rakstīju, ka skaidru plānu vietā šajā dokumentā ir mērķtiecīgs tukšums. Tagad, līdz 25. augustam, sabiedrībai ir iespēja paust viedokli par pamatnostādņu jaunāko redakciju un to stratēģisko ietekmes uz vidi novērtējumu (sk. šeit). Tā kā iebildumi, ko LOB un citas vides organizācijas izteica pret pamatnostādņu pirmo redakciju, ir ignorēti, dokuments joprojām ir pilns ar ūdeņainiem tekstiem un skaistām frāzēm, tomēr daļa no plāniem ir kļuvusi skaidrāka. Un neko labu Latvijas mežiem šie plāni nesola,” tā par Meža nozares pamatnostādņu problēmatiskajiem aspektiem raksta Latvijas Ornitoloģijas biedrības valdes priekšsēdētājs Dr. biol. Viesturs Ķerus viedokļrakstā “Meža nozares pamatnostādnes: papīros noslēptie draudi Latvijas mežiem”.

Lai pamatnostādnes nodrošinātu mežu ilgtspējīgu apsaimniekošanu, tajās būtu jāiestrādā šādi punkti:

• Pilnvērtīgi jāņem vērā gan dabas daudzveidības saglabāšanas nepieciešamība, gan visi labumi, ko Latvijas iedzīvotāji vēlas gūt no mežiem, ne tikai koksnes ieguve.

• Jānodrošina atlikušo veco mežu un citu dabai īpaši nozīmīgu mežu (piemēram, aizsargājamo mežu veidu un īpaši aizsargājamo sugu dzīvotņu) aizsardzība, mērķtiecīgi veidotā aizsargājamo teritoriju tīklā.

• Jāsamazina mežizstrādes intensitāte, lai samazinātu tās negatīvo ietekmi uz dabu, ainavu un klimata pārmaiņām un dotu iespēju attīstīt dabai draudzīgāku – bezkailciršu – mežsaimniecību.

• Jāatbalsta dabai tuvāka mežu apsaimniekošana saimnieciskajos mežos, tostarp atsakoties no mežizstrādes veikšanas putnu ligzdošanas laikā.

• Nav pieļaujama koku ciršanas vecuma un caurmēra samazināšana, kamēr dominējošais koksnes ieguves veids ir kailcirtes.

Statēģiskā ietekmes uz vidi novērtējuma Vides pārskatā šobrīd vispār nav izvērtēta pamatnostādņu ietekme – neviens no salīdzinātajiem meža apsaimniekošanas scenārijiem neatbilst pamatnostādnēs paredzētajam. Vides pārskats jāpārstrādā tā, lai bez liekas informācijas, balstoties uz zinātnisku pētījumu rezultātiem un citiem datiem, skaidri izvērtētu tieši pamatnostādnēs plānoto.

Informāciju sagatavoja:
Latvijas Ornitoloģijas biedrība

Ineses Vaideres rakstā par "K2 Ventum" vēja parku Dienvidkurzemē paustas bažas par projekta atbilstību un ietekmi. Galvenie iebildumi ir saistīti ar industriālo turbīnu izvietošanu aizsargājamā piekrastē (tuvu Pāvilostai un Grīņu rezervātam), kas apdraud dabu un ainavu.

Citi būtiski aspekti ietver:

• Drošība un plānojums: Projekts apdraud gaisa telpas uzraudzību, trūkst skaidrības par radaru darbību, un tas neatbilst vietējiem teritorijas plānojumiem.

• Interešu konflikts: Ietekmes uz vidi novērtējuma veicēji un pasūtītāji ir saistīti, radot šaubas par objektivitāti.

• Finanšu un sabiedrības aspekts: Solītie ieguvumi pašvaldībai nav pamatoti, un sabiedriskā apspriešana notikusi formāli, kamēr pret projektu savākti vairāk nekā 10 000 parakstu.

Autore aicina valdību rūpīgi izvērtēt šo projektu.

Tas rada interesantu situāciju: vietējā kopiena nav iesaistīta jautājuma formulēšanā, bet studenti, kuri teritoriju lielākoties nepazīst, tās attīstību analizē, izmantojot ļoti konkrētu (šauru) informācijas bāzi, ko radījis K2 Ventum.

Gadiem strādājot telpiskās attīstības plānošanā, es nespēju iedomāties, kā varētu nākt ar gatavu ideju, pamācību grozu, kā dzīvot konkrētās teritorijas iedzīvotājiem, vispār nepainteresējoties, kas viņiem vajadzīgs. Tāda top-down plānošana, kad kāds no augšas pateiks, kā man būs dzīvot.

Es neesmu kategoriski pret VES, vienlaikus Sakas pagastā notiek IVN procesi 3 citiem vēja parkiem, ne tikai hakatonā iesaistītajam K2 Ventum. Esmu par sabiedrības iesaisti, viedokļa izvērtēšanu un pamatotu to vērā ņemšanu vai neņemšanu, nevis konstantu viedokļa noraidīšanu un pārliecināšanu, ka sabiedrības šaubas kā tādas nav pamatotas.

Katrai darbībai paredzēti arī kritēriji un pārbaudes mehānismi, kas ļauj kredītiestādēm izvērtēt konkrētā klienta darbību, izmantojot valsts institūciju sniegto informāciju, datubāzes vai klienta pašapliecinājumu.

Piemēram, mežsaimniecībā par dabas daudzveidībai nelabvēlīgu darbību uzskatīta mežizstrāde un jaunaudžu kopšana putnu ligzdošanas laikā no 1. aprīļa līdz 30. jūnijam, savukārt darbu neveikšana šajā periodā klasificēta kā labvēlīga.

Enerģētikā par nelabvēlīgu cita starpā uzskatīta vēja parku attīstība Eiropas Savienības (ES) nozīmes biotopos, dabas pieminekļos, īpaši aizsargājamo sugu dzīvotnēs un "Natura 2000" teritorijās, kā arī divu kilometru joslā gar jūru un noteiktām ornitoloģiskajām "Natura 2000" teritorijām.

Klimata un enerģētikas ministrijas (KEM) sagatavotajā rīkojuma projektā teikts, ka patlaban nav pietiekama tiesiska un faktiska pamata labvēlīga administratīvā akta izdošanai par paredzētās darbības akceptēšanu. Kā būtiskākie iemesli minēts tas, ka nav notikusi valdības prasītā atkārtotā sabiedriskā apspriešana, kā arī pēc papildu juridiskajiem izvērtējumiem joprojām pastāv atšķirīgi viedokļi par vēja parka būvniecības pieļaujamību Baltijas jūras un Rīgas līča piekrastes aizsargjoslā.

"K2 Ventum" paredzētajai darbībai ir veikts ietekmes uz vidi novērtējums (IVN), un Enerģētikas un vides aģentūra (EVA) atzinumā norādījusi, ka ieceri iespējams īstenot, ievērojot normatīvos, IVN ziņojumā un aģentūras atzinumā noteiktos nosacījumus. Projekts paredz ne vairāk kā 46 VES un saistītās infrastruktūras būvniecību.

Valdība jautājumu par vēja parka akceptēšanu skatīja šogad 28. aprīlī, tomēr lēmuma pieņemšanu atlika, norādot uz nepieciešamību papildus izvērtēt atsevišķus projekta tiesiskos un sabiedrības līdzdalības aspektus. Tostarp KEM tika uzdots aicināt pašvaldības un "K2 Ventum" organizēt atkārtotu IVN sabiedrisko apspriešanu, kā arī sadarbībā ar Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministriju (VARAM) sagatavot juridisko analīzi par būvniecību aizsargjoslā.

Ilgus gadus vides aizsardzības, būvniecības un teritorijas plānošanas tiesiskais regulējums un tā piemērošanas prakse ir bijusi mana kā profesores pētniecības joma. Līdz šim biju pārliecināta, ka mani vairs nevar pārsteigt būvēt gribētāju vai viņu pārstāvju tiesību normu interpretācijas (tulkošanas) "radošums".

Vēloties būvēt ar likumu aizliegtās vietās, galvenokārt vides aizsargjoslās, ir ticis manipulēts ar tādiem jēdzieniem kā "būve", "būve bez pamatiem", iepriekšējā apbūve", "palīgēka", "pagalms (vairāku ha platībā)". Pārkāpjot būvniecības ierobežojumus, palīgēku vietā ir tikušas uzbūvētas dzīvojamās mājas, laivu mājas (novietnes) vietā – vērienīgs atpūtas komplekss, bet "bērnu atpūtas" funkciju nodrošināšanai izsniegta būvatļauja kafejnīcas būvniecībai.

Iespējams, šis raksts nebūtu tapis, ja vien es neuzzinātu, ka mans vārds tiek izmantots nolūkā, lai pamatotu Vēja elektrostaciju (VES) būvniecības iespējamību Baltijas jūras un Rīgas jūras piekrastes aizsargjoslā. Proti, divi Juridiskās fakultātes bijušie kolēģi – profesors un asociētais profesors, kas vienlaikus praktizē arī kā advokāti, apjomīgos, bet saturiski identiskos atzinumos (Atzinumi), interpretējot Aizsargjoslu likuma (AL) 36.panta pirmās daļas 2.punktu (likuma norma), nonākuši pie secinājuma, ka piekrastes aizsargjoslā pieļaujama VES būvniecība.

Vērtējot šo likuma normu gramatiski, skaidri redzams, ka to objektu skaitā, kurus atļauts būvēt šajā vietā, VES nav minētas. Tāpēc, lai nonāktu pie likuma normas patiesās jēga un mērķa, jāizmanto arī pārējās interpretācijas metodes.

Viena no svarīgākajām ir vēsturiskā interpretācija, ar kuras palīdzību iespējams noskaidrot likuma normas rašanās iemeslus un palīdz saprast, kādu problēmu likumdevējs gribējis atrisināt.

Šī likuma norma nav grozīta kopš 2009.gada, kad Saeima, saņemot sūdzības no piekrastes zemju īpašniekiem par viņuprāt pārāk stingrajiem būvniecības ierobežojumiem, pavisam nedaudz "mīkstināja" 2003.gada likuma grozījumos paredzētos aprobežojumus. Arī es kā 9. Saeimas deputāte piedalījos šīs likuma normas izstrādāšanā. Tā laika Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas deputātu vairākums uzskatīja, ka, lai piekrastē varētu attīstīt tūrisma nozari, likuma normā noteikto objektu uzskaitījums būtu jāpaplašina, piemēram, ar tūrisma attīstībai nepieciešamo būvju uzskaitījumu.

Kā liecina Saeimas sēdes 2009.gada 14.maija stenogramma*,

likumdevējs, grozot AL, uzskatīja, ka likuma normā līdz šim atļauto būvju veidu saraksts ir jāpaplašina, un tāpat kā iepriekš šim uzskaitījumam noteica izsmeļošu raksturu.

Tāpēc jūtos patiesi aizvainota, ka abos Atzinumos, sagrozot manu u.c. tā laika deputātu gribu, tiek apgalvots, ka likumdevējs likuma normā esot vien vēlējies norādīt objektus, kurus atļauts būvēt, bet neesot uzskaitīti tie, kuri esot aizliegti. Profesors secina: "Tā kā Normas tekstā tieši nav ierakstīts, ka tajā neminētu objektu, tostarp VES, būvniecība ir aizliegta, uzskatāms, ka Norma neaizliedz VES būvniecību ierobežotas saimnieciskās darbības joslā.". Vēl vairāk, neorientējoties aizsargājamo teritoriju kategorijās, tiek apgalvots, ka termina "ierobežotas saimnieciskās darbības josla" lietošana nozīmējot, ka likuma normā esot tikai ierobežota, nevis aizliegta saimnieciskā darbība.

Vadoties no šādas interpretācijas, tiktu radīts bīstams precedents piekrastes kā nacionālas vērtības aizsardzībai. Piemēram, aizbildinoties ar zaļās (t.s.atjaunīgās) enerģijas ražošanu, aizsargjoslā nevarētu aizliegt būvēt, piemēram, lielus mājlopu intensīvās audzēšanas kompleksus un to tuvumā biogāzes rūpnīcas.

Pētījuma centra "Norstat Latvija" veiktā aptauja, kura aptvēra 1001 iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 75 gadiem, liecina, ka 45% Latvijas iedzīvotāju atbalsta vēja enerģijas attīstību, 29% neatbalsta, bet trešdaļai nav viedokļa.

Žēl, ka pētījums neatklāj, cik procentu respondentu ir pilsētu un cik lauku iedzīvotāji. Mani tas pārsteidza, jo vēl pirms gada vēja fermu atbalstītāju skaits krietni pārsniedza 50%. Ja ņemam vērā, ka masu medijos skan slavinājumi un tam tiek tērēta liela nauda, atbalstītāju skaits varēja būt krietni lielāks.

Kaut LSM reklamējas, ka iedzīvotāji tiek nodrošināti ar objektīvu informāciju, nekur īpaši netiek runāts par vēju fermu ēnas pusēm. Mēs dzīvojam laikmetā, kad firmas, kas veido biznesu ar jaunām tehnoloģijām, peļņas nolūkos cenšas no sabiedrības slēpt nelabvēlīgos faktorus. Vēja elektroenerģijas ražotāji dižojas ar lēto enerģiju. Viņi uzrāda ģeneratora kilovata cenu, taču nelaime ir tāda, ka tik nepastāvīgam strāvas avotam kā vēja ģeneratoram kaujas gatavībā jātur hidroelektrostacijas vai termoelektrocentrāles (TEC). Pēdējās visefektīvāk strādā t. s. koģenerācijas režīmā. Tas ir tad, kad tiek ražots siltums un elektrība.

Paredzētās darbības ierosinātāja: SIA “Vindr Latvia” (reģ. nr. 40203494663, juridiskā adrese: Audēju iela 15 – 4, Rīga, LV-1050, e-pasts: info@vindr.lv ).

Lēmuma pieņemšanas datums par ietekmes uz vidi novērtējumu: Enerģētikas un vides aģentūra 2025. gada 5. jūnijā ir pieņēmusi lēmumu Nr.10.5/23/2025 par ietekmes uz vidi novērtējuma (IVN) procedūras piemērošanu vēja parka “Kūkas” un tā saistītās infrastruktūras būvniecībai Jēkabpils novada Kūku un Vīpes pagastos.

Ziņojuma sagatavotāja: Ietekmes uz vidi novērtējuma ziņojumu vēja parkam “Kūkas” un tā saistītās infrastruktūras projekta īstenošanai Jēkabpils novada Kūku un Vīpes pagastos sagatavoja SIA “Skepast & Puhkim” (reģ. nr. 40203343632, juridiskā adrese: Kalna iela 17-1, Rīga, LV-1003, Latvija).

Sabiedriskās apspriešanas sanāksmes norises laiks un vieta: 2026. gada 25. augustā plkst. 17:30 Vīpes tautas namā,  “Vālodzītes”, Vīpē, Vīpes pagastā, Jēkabpils novadā

Sabiedriskās apspriešanas sanāksmes notiks hibrīdformā, un tām varēs pieslēgties tiešsaistē. Sanāksmes saites tiks publicētas sanāksmes dienas rītā vietnē: https://www.skpk.lv/zinas/

Vēja parku būvniecībā ir jāņem vērā arī to ietekme uz Latvijas ainavu, uzsver kultūras ministrs Nauris Puntulis (NA) pēc tikšanās ar sabiedriskā labuma organizāciju "Drosme darīt".

Kā informēja ministra padomniece Agnese Vārpiņa, tikšanās laikā organizācijas "Drosme darīt" pārstāvji atzīmēja, ka Latvijā patlaban notiek apjomīgas vēja parku būvniecības ieceres, taču nepietiekami tiek runāts par vēja parku radītām izmaiņām ainavā, to uzstājīgo klātbūtni salīdzinoši tuvu vēsturiski nozīmīgām kultūras apskates vietām un kultūras mantojuma objektiem vai to uztveres tvērumā.

Puntulis akcentē, ka kultūras mantojums un Latvijas ainava ir neatņemama nacionālās identitātes un piederības izjūtas daļa. Viņš uzsvēra, ka ainava ir nozīmīga valsts kultūras vērtība un tai veltīta atsevišķa Latvijas Kultūras kanona sadaļa.

"Šo vērtību saglabāšanai būtu jāņem vērā šodienas realitāte, tostarp vēja parku klātbūtne.

Biedrība “Piekraste Rītdienai” ar atklātām vēstulēm vērsusies pie Ministru prezidenta, kā arī Tieslietu un Klimata un enerģētikas ministriem. Tajās biedrība izklāsta juridiskus argumentus, kādēļ publiskajā telpā izskanējušie draudi par K2 Ventum iespējamo tiesvedību pret valsti un tās apmēru ir manipulatīvs pārspīlējums ar mērķi ietekmēt valdības rīcības brīvību. Tāpat biedrība konstatējusi ietekmes uz vidi novērtējuma (IVN) dokumentācijai pievienoto foto vizualizāciju viltojumus.

Viltotās ainavas foto vizualizācijas ir izmantotas, lai uz to pamata sagatavotu IVN ziņojumā ietverto ainavu novērtējumu. Savukārt, ainavu novērtējums un ziņojums ir izmantots, lai iegūtu Enerģētikas un vides aģentūras labvēlīgu atzinumu, Ministru kabineta akceptu un tiesības veikt tālākas darbības K2 Ventum projekta attīstīšanai.

Vienlaikus attīstītājs šonedēļ faktiski izteicis publiskus draudus Latvijas valdībai un tās ministriem personīgi. Ja valdība pakļausies K2 Ventum draudiem, tas radīs bīstamu precedentu, ka negodprātīgi uzņēmēji agresīvi virzīs Latvijas valstij un sabiedrībai kaitīgus projektus un panāks savu, piedraudot ar absolūti demagoģiskām un izdomātām zaudējumu prasībām.

Konkurences padome (KP) piemērojusi AS “Latvijas valsts meži” (LVM) 7,86 miljonu eiro naudas sodu par nepamatotu konkurences priekšrocību radīšanu ilgtermiņa mežizstrādes līgumu (IML) partneriem, ceturtdien preses konferencē pavēstīja KP priekšsēdētāja Ieva Šmite.

KP konstatējusi, ka kompānijas IML partneri, kuri ir AS “Pata Saldus”, AS “Pata Strenči”, SIA “Pata Jēkabpils”, SIA “Berivs”, SIA “Krebsar” un SIA “ACA Timber”, saņēmuši piekļuvi konkrētiem kokmateriāliem un mežizstrādes tiesībām, kā arī nepiedalījās publiskās izsolēs un nekonkurēja par meža resursiem ar citiem tirgus dalībniekiem, kamēr pārējie tirgus dalībnieki resursus varēja iegūt tikai publiskās izsolēs, konkurēja savā starpā par ierobežotajiem resursiem un tiem nebija līdzvērtīgu piekļuves iespēju.

Tallinas Administratīvā tiesa atcēlusi Veselības pārvaldes lēmumu izbeigt valsts pārvaldību Sārdes vēja parka radītā trokšņa novērtēšanai, un nosprieda, ka amatpersonas turpmāk nedrīkst paļauties tikai uz attīstītāju pasūtītajiem pētījumiem, raksta Igaunijas sabiedriskais medijs “ERR News.”

Strīdu aizsāka kāda vietējā iedzīvotāja sūdzība – viņu satrauca Pērnavas apriņķa Sārdē pirms trim gadiem uzceltā vēja parka iespaids uz veselību. Sūdzības iesniedzējs apšaubīja Veselības pārvaldes lēmumu izbeigt valsts pārvaldību Sārdes vēja parka radītā trokšņa novērtēšanai, un norādīja, ka pārvaldība nav bijusi neatkarīga, jo paļāvusies uz attīstītāja pasūtītiem mērījumiem. Izmeklēšana un pamatojums neesot bijis pietiekams, un neesot tikusi izvērtēta potenciālā ietekme uz iedzīvotāju veselību.

Tallinas Administratīvā tiesa sūdzību apmierināja, anulēja Veselības pārvaldes lēmumu un lika tai turpināt uzraudzību.

Ja cilvēce izzustu, Zeme, visticamāk, uz ilgu laiku paliktu bez jauna pretendenta uz vadošo lomu ekosistēmās. Tajā pašā laikā nevienai mūsdienu sugai nepiemīt viss īpašību klāsts, kas kādreiz ļāva cilvēkiem kļūt par tik ietekmīgu spēku uz planētas, teikts analīzē, kas publicēta žurnālā "Indian Defence Review".

Autori izpētīja vairākus iespējamos kandidātus uz dominējošo lomu postcilvēka pasaulē, tostarp primātus, žurkas, savvaļas kaķus un suņus, putnus, jūras zīdītājus un astoņkājus. Tomēr pētnieki norāda, ka uz šo jautājumu nav galīgas atbildes.

KEM valsts sekretāre Līga Kurevska valdības sēdē informēja, ka rīkojumu apstiprināšana nozīmē IVN procesa noslēgšanos. “Tas nav gala lēmums un nenozīmē, ka rītdien vēja parku attīstītāji var sākt būvniecību,” uzsvēra Kurevska, vienlaikus piebilstot, ka nākamā fāze ietver būvprojekta izstrādi.

Savukārt bijušais klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis (ZZS) piebilda, ka institūcijas, kas apšauba, piemēram, konkrētu ekspertu ziņojumus, var vērsties tiesā, bet, viņaprāt, ar šiem projektiem ir jāvirzās uz priekšu.

Biedrības “Mēs Ēdolei” pārstāvis Edgars Maļinovskis ministriem pauda, ka biedrība iebilst “Eko Ziemeļi” IVN apstiprināšanai, jo tas vairākās vietās pārkāpjot likumu “Par ietekmi uz vidi novērtējumu”.

Tostarp Maļinovskis pārmeta, ka “Kurzemes” IVN pamata dati nav korekti – kartogrāfija un izpēte neesot veikta pēc būtības. Tāpat, pēc viņa sacītā, teritorijā nav arī identificēti visi dižkoki.

Tāpat vēstīts, ka Administratīvā rajona tiesa jūnijā ierosinājusi lietu par cita vēja parka projekta “Eko Ziemeļi” ietekmes uz vidi novērtējumu un uz tā pamata pieņemto valdības lēmumu. Biedrība “Drosme darīt” informēja aģentūru LETA, ka lieta ierosināta pēc tās pieteikuma.

Latvijas vecākajā vēja parkā Grobiņā pilnībā demontēta pirmā turbīna, kurā atklātas tehniskas problēmas. Parks ekspluatācijā nodots 2002. gadā un tajā bija 33 turbīnas. Uzņēmumā norādīja, ka šāds vēja turbīnas demontāžas process būs vērtīga pieredze visai nozarei. Tikmēr Klimata un enerģētikas ministrija (KEM) turpina izstrādāt vēja parku ekspluatācijas regulējumu.

Veicot turbīnu regulāro apsekošanu, vienai no tām konstatēti tehniski bojājumi, kuru novēršana būtu ļoti dārga, tāpēc nolemts to demontēt. Process ilga desmit dienas.

"Lielākā un sarežģītākā procesa sastāvdaļa bija celtņa atdabūšana uz šejieni. Tas bija viens no sarežģītākajiem procesiem, tā kā šovasar ir dīvaini laikapstākļi visur – lieti, vēji, un mēs esam maziņi ar vienu turbīnu, krānu kompānijas mūs kaut kā ignorēja, mēs gaidījām krānu gandrīz divus mēnešus celtni," pauda SIA "Utilitas Wind" projektu vadītājs Aigars Šomers.

Vācijas enerģētikas uzņēmums "RWE" paziņojis, ka atteiksies no saviem jūras vēja enerģijas projektiem ASV, jo ar ASV prezidenta Donalda Trampa administrācijas Iekšlietu departamentu panākta vienošanās par kompensāciju 1,2 miljardu ASV dolāru apmērā, ziņo BBC.

"RWE" informējusi, ka investēs tradicionālajos gāzes projektos, tostarp 900 miljonus ASV dolāru sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) eksporta termināļa projektā Luiziānā.

"Pēc rūpīgas izvērtēšanas secināts, ka pārskatāmā nākotnē nav iespējams panākt šo projektu īstenošanai nepieciešamo atļauju saņemšanu ASV," norādīts uzņēmuma paziņojumā.

Tramps jau gadiem asi kritizē vēja enerģiju un vēja turbīnas dēvējis par neglītām, atgādina medijs.

Kopumā Vācijas uzņēmums nākamo sešu gadu laikā ASV plāno investēt aptuveni 17 miljardus eiro, lai palielinātu savas elektroenerģijas ražošanas jaudas.

ASV iekšlietu ministrs Dags Bērgams platformā "X" publicētā paziņojumā norādīja, ka amerikāņi ir pelnījuši uz veselo saprātu balstītu enerģētikas sistēmu, ne tādu, kas ir atkarīga no dārgām subsīdijām.

Šī ir jaunākā vienošanās, ko Trampa administrācija šogad panākusi, prezidentam, kurš ir aktīvs fosilā kurināmā nozares atbalstītājs, turpinot centienus apturēt jūras vēja enerģijas projektu attīstību. Tramps centies palielināt valsts atbalstu fosilā kurināmā nozarei un prezidenta vēlēšanu kampaņā izmantoja saukli "urb, mazulīt, urb" ("drill, baby, drill"). Pēc atgriešanās prezidenta amatā Tramps paziņoja, ka ASV "ar vēja enerģiju nenodarbosies", un vēja turbīnas nodēvēja par "lielām, neglītām vējdzirnavām", kas apdraud savvaļas dzīvniekus. Savukārt šonedēļ Tramps paziņoja, ka "ikviena valsts, kurā ir vēja turbīnas, ir zaudētāja".

Šogad ASV Iekšlietu departaments jau panāca vienošanos ar "TotalEnergies", liekot punktu Francijas uzņēmuma jūras vēja enerģijas projektu attīstībai ASV. Tā vietā uzņēmums novirzīs investīcijas sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) rūpnīcas būvniecībai Teksasā, kā arī tradicionālās naftas ieguves attīstīšanai Meksikas līcī.

Latvijas un Igaunijas kopprojektam – jūras vēja parkam "Elwind" – šajā kontekstā ir īpaša nozīme – gan tādēļ, ka sagatavošanas darbi šim projektam ir tik apjomīgi, ka tos koordinēt uzņēmusies valsts Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) personā, gan arī tādēļ, ka šis projekts pēc pabeigšanas sola daudzkāršot ar vēju ražojamās enerģijas jaudas – pērnā gada nogalē šīs jaudas Latvijā bija apmēram 0,13 gigavati (GW), bet viens pats "Elwind" pēc tā pabeigšanas varētu pievienot šim apjomam apmēram 1000 MW jeb viena gigavata jaudu, tātad palielināt elektrības ražošanas jaudas gandrīz astoņkārtīgi, salīdzinot ar 2025. gada nogali. Jūra ir kārdinoša ar to, ka tajā var izvietot divreiz vai pat trīsreiz jaudīgākas vēja turbīnas nekā sauszemē. Tas ļauj vienkopus ražot lielu enerģijas daudzumu, kas sauszemē, ņemot vērā pieejamās teritorijas un attālumu līdz apdzīvotām vietām, ir ļoti sarežģīti. Tāpat jūrā vēja turbīnas var darboties vairāk nekā sauszemē, jo vēja vienkārši ir vairāk.

Tiesa gan, projekts attīstības gaitā jau saskāries ar termiņu nobīdi.

Objektā tiks uzstādīta akumulatoru enerģijas uzkrāšanas sistēma ar 60 MW jaudu un 240 megavatstundu (MWh) ietilpību, nodrošinot enerģijas balansēšanas iespējas visam Baltijas elektrotīklam. Plānots, ka hibrīdparks darbu sāks 2028. gada sākumā.

Būvniecības sagatavošanās darbi ir sākti – Igaunijas "Verston Eesti" izbūvē piebraucamos ceļus un laukumus, SIA "Connecto Latvija" veic kabeļu ieklāšanas darbus un elektromontāžas darbus apakšstacijā, savukārt SIA "Aimasa" ir atbildīga par turbīnu pamatiem. Projekta īstenošanu finansē Igaunijas "SEB Pank", "Swedbank" un "OP Corporate Bank".

Sabiedrībai ir tiesības uzdot vienkāršu jautājumu. Kā ir iespējams, ka projektam, kurā paredzēts Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta teritorijā uzbūvēt 10 vēja elektrostacijas, kuru kopējā jauda sasniedz 68 MW un kuru augstums būs līdz 266,5 metriem, tiek pieņemts lēmums nepiemērot pilnu ietekmes uz vidi novērtējumu (IVN)?

Tieši šāds lēmums 2026. gada 16. jūlijā pieņemts vēja parka projektam "Limbaži Rietumi". Neatkarīgi no tā, vai cilvēks atbalsta vēja enerģiju vai ir pret to, šāds lēmums rada virkni jautājumu.

Pirmkārt, Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāts nav parasta teritorija. Tā ir Latvijā vienīgā biosfēras rezervāta teritorija, kuras uzdevums ir saglabāt starptautiski nozīmīgas dabas un ainavu vērtības, vienlaikus nodrošinot ilgtspējīgu attīstību. Jo vērtīgāka ir teritorija, jo rūpīgāk būtu jāizvērtē jebkuras lielas infrastruktūras būves ietekme.

Direktīvas mērķis ir atcelt subsīdijas enerģijai, kas iegūta, sadedzinot noteiktas meža koksnes kategorijas, un koksnes dedzināšanu no primārajiem un vecajiem mežiem neieskaitīt atjaunīgās enerģijas mērķos. Eiropas Padome noraidījusi Eiropas Parlamenta (EP) priekšlikumu samazināt no meža biomasas iegūtās enerģijas daudzumu, kas tiek ieskaitīts atjaunīgās enerģijas mērķos. Tas nozīmē, ka

ES valstīm patlaban ir elastība pievienot jaunas prasības, kas regulē, kāda veida biomasa kvalificējas kā atjaunīgs energoresurss.

Karš starp ministriju un pašvaldībām ir izbeigts, intervijā aģentūrai LETA teica jaunais viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrs Edgars Tavars (Latvijas Zaļā partija/AS). Viņš uzskata, ka ministrs no sava kabineta nedrīkst vienpersoniski apturēt pašvaldību teritoriju plānojumus. Tas neesot pareizi. No ministra kabineta nevar vadīt Preiļus, Bausku, Dobeli, Līvānus, uzsver ministrs.

Ministrs nevar vadīt pašvaldības, intervijā aģentūrai LETA teica viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrs Edgars Tavars (Latvijas Zaļā partija/AS), uzsverot, ka pašvaldībām ir jāpalīdz un tās ir jāatbalsta, nevis jāuzspiež ministra viedoklis.

Viņš uzskata, ka ministrs no sava kabineta nedrīkst vienpersoniski apturēt pašvaldību teritoriju plānojumus. Tas neesot pareizi. No ministra kabineta nevarot vadīt Preiļus, Bausku, Dobeli, Līvānus.Viņš uzsvēra, ka atbalsta atjaunojamo enerģiju, gan vēja parkus, gan saules parkus. Taču viņš esot piedalījies publiskajās apspriešanās un saprot par ko cilvēki satraucas.

SIA "Ingka Investments Renewable Energy Latvia" plāno Balvu novada Balvu, Lazdukalna, Rugāju un Vectilžas pagastos būvēt vēja parku "Balvi", liecina informācija Eneģētikas un vides aģentūras mājaslapā.

Valsts vides dienests (VVD) šogad 15. jūlijā ir piemērojis ietekmes uz vidi novērtējuma (IVN) procedūru "Ingka Investments Renewable Energy Latvia" vēja parka "Balvi" būvniecībai Balvu novada Balvu, Lazdukalna, Rugāju un Vectilžas pagastos.

Vēja parkā "Balvi" plānots izbūvēt līdz 50 vēja elektrostacijām

ASV Aizsardzības departaments (Pentagons) ir apturējis saskaņošanu vismaz 155 jauniem vēja enerģijas projektiem 24 štatos. Kā iemesls tiek minētas bažas, ka lielie vēja ģeneratori ar saviem rotējošajiem spārniem rada traucējumus radaru sistēmās, un tajos pretinieka droni var viegli noslēpties no novērošanas sistēmām. Šis solis ir apturējis būvniecības sākšanu sauszemes vēja parkos ar kopējo jaudu 44 gigavati.

Pirms 95 gadiem izdota grāmata "Latvijas elektrifikācijas pamati" (1931) – fundamentāls pētījums un pirmais nopietnais, zinātniski pamatotais mēģinājums plānot visas valsts vienotu elektroapgādi Latvijā.

Pēc Pirmā pasaules kara postījumu novēršanas elektrifikācija Eiropā noritēja straujā tempā, sasniedzot tādu pakāpi, kad nepieciešama organizēta rīcība enerģijas resursu lietderīgai izmantošanai. Tas nozīmēja valstu saimnieciskās attīstības jautājumu aktualizēšanu un īpaši enerģētikas jautājumu izpēti, jo tieši šai nozarei ir vislielākā loma tautsaimniecības izaugsmē un sabiedrības labklājībā. Bija jānoskaidro pieprasījuma un patēriņa attiecības, racionālas elektroenerģijas izmantošanas, pārvades un sadales iespējas, kā arī valstu savstarpējās sadarbības veicināšanas potenciāls un risinājumi.

Atbilstoši likumā Par ietekmes uz vidi novērtējumu noteiktajam, SIA “Purplegreen Solwin”, kas ir paredzētās darbības Ierosinātājs, lai saņemtu atļauju uzsākt paredzēto darbību, iesniedza pašvaldībā iesniegumu, Ietekmes uz vidi novērtējuma ziņojumu (IVN) un Valsts vides dienesta 04.06.2026. Atzinumu Nr. 11.19/AP/5236/2026.

Jēkabpils novada dome 2026. gada 16. jūlijā pieņēma lēmumu Nr.458 “Par paredzētās darbības – vēja elektrostaciju parka “PurpleGreen Solwin” un ar to saistītās infrastruktūras būvniecības Jēkabpils novada Vīpes un Mežāres pagastu teritorijā”, akceptēšanu”.

Bez Tabu dodas uz Pienavu Tukuma novadā. Apdzīvotās vietas tuvumā šobrīd īsteno gana vērienīgu un apjomīgu vēja parka projektu. Kopumā plānots uzsliet gandrīz 20 turbīnu, tādējādi kļūstot par vienu no lielākajiem šāda veida objektiem valstī. Tikmēr ciema centrā jeb Bebru ielā sapulcējas vietējie aktīvisti, ceļot trauksmi par lielkompānijas "Latvenergo" kūrētā projekta pelēko pusi.

Valsts vides dienestā ir iesniegti precizējumi ietekmes uz vidi novērtējuma (IVN) ziņojumam par vēja parka “Iecava” un ar to saistītās infrastruktūras izbūvi Bauskas novada Codes, Dāviņu un Iecavas pagastā, informē Bauskas novada pašvaldība.

Plānoto vēja parku paredzēts izbūvēt AS “Latvijas valsts meži” pārvaldītajās teritorijās Codes, Dāviņu un Iecavas pagastā. Projekta ierosinātājs ir SIA “Enery Latvia” (pieder Austrijas uzņēmumam “Enery Development GmbH”).

13. jūlijā plkst. 17.30 Rožkalnu kultūras namā un 14. jūlijā plkst. 17.30 Nīcgales pagasta tautas namā šo pagastu iedzīvotāji iesaistīsies vēja parka ”Nīcgale” ietekmes uz vidi novērtējuma apspriešanā.

Trešdien Liepājā, "Rapsoil" vēja parka būvniecības objektā, nolūzis un nokritis vienas turbīnas spārns, cilvēki negadījumā nav cietuši, aģentūrai LETA apstiprināja Liepājas mērs Gunārs Ansiņš.

Viņš norāda, ka turbīna vēl nav nodota ekspluatācijā, process ir būvniecības stadijā.

Ansiņš lūdzis izpilddirektoram sazināties ar SIA "Rapsoil" un pieprasīt pašvaldībai rakstisku skaidrojumu - gan par incidenta cēloni, gan par drošības pasākumiem turpmākajā būvniecības gaitā.

Cēloni papildus vērtēs arī Būvniecības valsts kontroles birojs.

"Rapsoil" vēja parks ir vērienīgs un ilgstoši apspriests projekts Liepājā. Būvniecības iecere paredz izvietot 12 vēja turbīnas, kuru kopējā jauda plānota 57,6 megavati (MW) gar 14. novembra bulvāri. Turbīnu torņa augstums sasniedz 82,5 metrus, bet kopējais augstums ar spārniem ir gandrīz 150 metri.

Izpētes teritorijas iekļaušana ietekmes uz vidi novērtējumā nenozīmē automātisku piekrišanu vēja elektrostaciju būvniecībai, secināms no Valsts vides dienesta (VVD) atbildes Bauskas novada pašvaldības jautājumiem par vēja elektrostaciju parka “Eleja” ietekmes uz vidi novērtējuma procesu.

Pašvaldība vērsās VVD ar lūgumu skaidrot, kāpēc ietekmes uz vidi novērtējuma izpētes teritorijā ir iekļautas arī Bauskas novada teritorijas, kurām teritorijas plānojumā noteikts nacionālās nozīmes lauksaimniecības teritorijas statuss, jo šādās teritorijās vēja parku izbūve saskaņā ar Bauskas novada teritorijas plānojumu nav pieļaujama.

Savā atbildē VVD norāda, ka ietekmes uz vidi novērtējuma procedūrā izpētes teritoriju nosaka projekta ierosinātājs, iesniedzot savu ieceri izvērtēšanai. Tas nozīmē, ka novērtējuma teritorija aptver visu attīstītāja pieteikto izpētes teritoriju, nevis automātiski nosaka vietas, kur vēja elektrostacijas drīkstēs būvēt.

Neraugoties uz Latvijas saules elektrostaciju rekordaugsto ražošanas apjomu – 228 GWh, jūnijā vidējā elektroenerģijas cena Latvijā bija 9,08 centi par kilovatstundu, kas ir par aptuveni 10 % vairāk nekā iepriekšējā mēnesī un vairāk nekā divreiz pārsniedz 2025. gada jūnija rādītāju – 4,30 centus par kilovatstundu, liecina energokompānijas Enefit apkopotā informācija. Cenu pieaugumu galvenokārt noteica elektroenerģijas ražošanas tendences reģionā un Baltijas valstu iespējas importēt elektroenerģiju no Ziemeļvalstīm.

Bitēm nerūp mūsu saražotā elektrība. Tās pievilina siltums un patvērums, ko tās atrod aiz paneļiem – no pirmā acu uzmetiena tā šķiet ideāla vieta spietošanai un stropu būvēšanai. Kas gan tur varētu būt slikts?

Tomēr, ieskatoties dziļāk procesos, kas nav uzreiz pamanāmi, atklājas, ka saules enerģijas iekārtas iedarbina bīstamu mehānismu.

Dezorientācija un izmiršanas risks

Saskaņā ar jaunākajiem pētījumiem jebkādi mākslīgi elektromagnētiskie traucējumi var dezorientēt bites. Tie traucē medus bišu spēju orientēties telpā. Rezultātā bites (nektāra vācējas) apmaldās un nespēj atrast ceļu atpakaļ uz stropu.

Sliktākajā scenārijā saime iet bojā, jo atlikušo strādnieku nepietiek, lai saime izdzīvotu. Sekas varētu būt katastrofālas, jo bites ir izšķirošs elements augu apputeksnēšanā.

Latvijas Ornitoloģijas biedrībā ir izveidota Latvijas Reto putnu novērojumu komisija. Tās mērķis ir dokumentēt un izvērtēt Latvijā novērotos retos savvaļas putnus, nodrošinot novērojumu dokumentēšanas kvalitāti, ticamību un datu izmantojamību ornitofaunistiskos, zinātniskos un dabas aizsardzības nolūkos, kā arī publicēt regulārus pārskatus par reto putnu novērojumiem Latvijā.

Papildu uzdevums ir sniegt Latvijas Ornitoloģijas biedrībai ekspertu viedokli par retajiem putniem, reto putnu sugu statusu Latvijā un putnu nosaukumiem latviešu valodā. Komisijas pārziņā ir oficiālā Latvijas putnu sugu saraksta uzturēšana.

Komisijā darbojas tās vadītājs Andris Klepers, sekretārs Ivars Brediks, Agris Celmiņš, Māris Jaunzemis, Edgars Smislovs.

Komisija savā darbībā respektē Eiropas Reto putnu novērojumu komisiju asociācijas vadlīnijas šādu organizāciju darbībai.

Šobrīd Latvijā ir vairāk nekā 1200 objektu, kuros uzņēmumi ražo elektroenerģiju pašpatēriņam. Uzņēmēju interese par saules enerģijas ražošanu pašpatēriņam Latvijā saglabājas stabila, vērtē AS "Sadales tīkls" (ST). Vidējā uzstādītā saules elektrostacijas (SES) jauda šiem uzņēmumiem ir 115 kilovati (kW), kas liecina, ka uzņēmēji pārsvarā izvēlas vidēja izmēra risinājumus, kas paredzēti konkrētu biznesa procesu nodrošināšanai.

Vienlaikus dati rāda, ka ne visa uzstādītā elektroenerģija tiek patērēta uzreiz. Daudzi uzņēmumi strādā tikai darba dienās, tādēļ brīvdienās saražotais apjoms bieži netiek izmantots pašpatēriņam un tiek nodots kopējā elektrotīklā.

Šobrīd aptuveni 200 uzņēmumi ir saņēmuši tehniskās prasības saules elektrostaciju pieslēgšanai pašpatēriņam. Kopumā šiem projektiem sistēmā rezervētā jauda sasniedz 36 megavatus (MW). Pēdējā laikā arvien izteiktāka tendence uzņēmumu segmentā ir hibrīdrisinājumi, proti, saules paneļi apvienojumā ar akumulatoru enerģijas uzkrāšanas sistēmām, kas ļauj uzņēmumiem uzkrāt saulainajās stundās vai brīvdienās radušos elektroenerģijas pārpalikumu, nevis to uzreiz nodot tīklā.

Pagājuši divi mēneši, kopš Priekules pagastā nogāzās vēja turbīna. Negadījums aktualizēja jautājumu par vēsturisko vēja elektrostaciju tehnisko stāvokli un drošību. Sākās to pārbaudes un datu apkopošana visā Latvijā, kā arī sākts darbs pie stingrākām to uzraudzības prasībām. Ko atklājušas veco vēja turbīnu pārbaudes?

Vēja turbīnai Hvidorē (Dānijā) nolūzis viens spārns. Pašlaik notiek izmeklēšana.

Administratīvā rajona tiesa ierosinājusi lietu par vēja parka “Eko Ziemeļi” ietekmes uz vidi novērtējumu (IVN) un uz tā pamata pieņemto Ministru kabineta (MK) lēmumu par projekta īstenošanu Ēdoles un Padures pagastos, aģentūra LETA noskaidroja tiesā.

Administratīvā rajona tiesa ir uzdevusi MK un Valsts vides dienestam mēneša laikā iesniegt rakstveida paskaidrojumus un visus lietas izskatīšanai nozīmīgos dokumentus. Pēc šo materiālu saņemšanas tiesa turpinās lietas izskatīšanu.

Biedrība “Drosme darīt” informēja aģentūru LETA, ka lieta ierosināta pēc tās pieteikuma.

Pieteikumā tiesai pausta pārliecība, ka virkne būtisku jautājumu nav izvērtēti pietiekamā apjomā vai to izvērtēšana pārcelta uz vēlākām projekta stadijām. Biedrības ieskatā tas neatbilst IVN būtībai, jo tieši pirms projekta akceptēšanas ir jābūt noskaidrotām būtiskākajām ietekmēm uz vidi, cilvēku veselību un dzīves kvalitāti.

Jēkabpils novada pašvaldība saņēmusi SIA “Purplegreen Solwin” iesniegumu, kurā tā lūdz pašvaldību akceptēt paredzēto darbību - Vēja elektrostaciju parka “PurpleGreen Solwin” būvniecību Jēkabpils novada, Vīpes un Mežāres pagastu teritorijā, izvietojot vēja ģeneratorus 2989 hektāru plašā teritorijā.

Jau ziņots, ka plānotajai vēja parka teritorijai tuvākās blīvāk apdzīvotās vietas ir Vīpes ciems – vairāk nekā 1,3 kilometru attālumā un Mežāres ciems – vairāk nekā 2,5 kilometru attālumā. 

Paredzētajā vēja parka teritorijā lielākoties atrodas lauksaimniecībā un mežsaimniecībā izmantojamās zemes. Teritorijā ir arī viensētas, bet atbilstoši normatīvo aktu prasībām vēja elektrostacijas iecerēts izvietot vismaz 800 metru attālumā no jebkuras dzīvojamās vai publiskās ēkas. SIA “PurpleGreen Solwin” iepriekš uzsvērusi, ka vēja elektrostacijas un ar tām saistīto infrastruktūru izbūvēs tikai tajās zemes vienībās, ar kuru valdītājiem būs panākta vienošanās par energoapgādes objektu izvietošanu un būvniecību.

Avārija bija notikusi vienā no pirmajiem Latvijas vēja parkiem (VES – vēja elektrostacija) Priekules pagastā Dienvidkurzemes novadā. Parks sastāvējis no piecām mazas jaudas (200 kW katra) dāņu ražotāja "Vestas" turbīnām, kas pieder SIA "Jaunmiki". Tās uzstādītas apmēram pirms 15 gadiem, bet tagadējā īpašnieka pārziņā nonākušas pirms gadiem pieciem. Par negadījumu "Sadales tīkliem" un citām iestādēm ziņojis "Jaunmiku" īpašnieks Jānis Meisters, vienlaikus arī informējot, ka viņa uzņēmuma turbīnas jau vairāk nekā gadu stāvējušas mierā un elektrību nav ražojušas. Viņš arī ziņojis, ka incidentā cietušo neesot, objekts neesot bīstams.

Vai nepilnīgi ietekmes uz vidi novērtējumi, veidojot vēja parkus, var radīt drošības riskus un ietekmēt iedzīvotāju labklājību? Šis jautājums aktualizējies saistībā ar grozījumiem likumā "Par ietekmes uz vidi novērtējumu", ko Saeimā jau skatīs galīgajā lasījumā. Tie varētu ļaut lielā daļā Latvijas teritorijas vēja parkus attīstīt bez pilna ietekmes uz vidi novērtējuma. "Rīta Panorāmas" studijā viesojās organizācijas "Drosme darīt" valdes priekšsēdētājs Roberts Tenass.

Biedrība “Drosme Darīt” ir vērsusies Administratīvajā rajona tiesā, lūdzot atcelt Ministru kabineta 2026. gada 28. aprīļa rīkojumu, ar kuru tika akceptēta vēja elektrostaciju parka “EKO Ziemeļi” un ar to saistītās infrastruktūras būvniecība Kuldīgas novada Ēdoles un Padures pagastos. 

Administratīvā rajona tiesa biedrības pieteikumu ir pieņēmusi un ierosinājusi administratīvo lietvedību, portālu informēja biedrības pārstāvis Roberts Tenass.

Viņš atklāja, ka Administratīvā rajona tiesa ir uzdevusi Ministru kabinetam un Valsts vides dienestam mēneša laikā iesniegt rakstveida paskaidrojumus un visus lietas izskatīšanai nozīmīgos dokumentus. Pēc šo materiālu saņemšanas tiesa turpinās lietas izskatīšanu.

Trešdien, 17. jūnijā, darba vizītē Bauskas novadā ieradīsies Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrs Edgars Tavars, lai ar pašvaldības pārstāvjiem pārrunātu novadam būtiskus attīstības jautājumus, informē Bauskas novada pašvaldības sabiedrisko attiecību nodaļa.

Vizītes laikā ministrs tiksies ar Bauskas novada pašvaldības vadību un speciālistiem. Sarunās paredzēts apspriest Bauskas novada teritorijas plānojuma saistošos noteikumus, vēja parku attīstību, Pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fonda nākotni, kā arī patvertņu izveides programmas īstenošanu.

Viens no centrālajiem tikšanās tematiem būs Bauskas novada teritorijas plānojums. Kā zināms, pašvaldība ir vērsusies Satversmes tiesā, apstrīdot bijušā viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministra Raimonda Čudara rīkojumu, ar kuru daļēji apturēta Bauskas novada teritorijas plānojuma darbība. Pašvaldība uzskata, ka plānojums izstrādāts atbilstoši normatīvajiem aktiem un teritorijas attīstības plānošanas principiem, nodrošinot līdzsvaru starp iedzīvotāju interesēm, vides aizsardzību un novada attīstības vajadzībām.

Šonedēļ Saeima gatavojas lemt par grozījumiem likumā "Par ietekmes uz vidi novērtējumu". No pirmā acu uzmetiena tas izklausās pēc tehniska un šauram speciālistu lokam interesējoša jautājuma. Taču patiesībā runa ir par to, kā Latvijā turpmāk tiks pieņemti lēmumi par lielu industriālu projektu attīstību, kāda būs pašvaldību loma un cik lielā mērā sabiedrība varēs ietekmēt procesus savā dzīvesvietā. Tieši tāpēc satrauc ne tikai paši grozījumi, bet arī veids, kā tie tiek virzīti.

10. jūnija Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas sēdē vairākkārt izskanēja, ka pat deputātiem un komisijas vadībai nav pilnīgas skaidrības par atsevišķu normu praktisko piemērošanu un sekām. Tomēr, neraugoties uz šīm šaubām, grozījumi tiek virzīti steidzamības kārtībā.

Tas rada pamatotu jautājumu: vai drīkst pieņemt ilgtermiņa lēmumus par Latvijas vidi, pašvaldību tiesībām un iedzīvotāju līdzdalību situācijā, kad pat lēmumu pieņēmēji nav pilnībā pārliecināti par to sekām?

Administratīvā rajona tiesa ierosinājusi lietu par vēja parka “Eko Ziemeļi” ietekmes uz vidi novērtējumu (IVN) un uz tā pamata pieņemto Ministru kabineta (MK) lēmumu par projekta īstenošanu Ēdoles un Padures pagastos, aģentūra LETA noskaidroja tiesā.

Administratīvā rajona tiesa ir uzdevusi MK un Valsts vides dienestam mēneša laikā iesniegt rakstveida paskaidrojumus un visus lietas izskatīšanai nozīmīgos dokumentus. Pēc šo materiālu saņemšanas tiesa turpinās lietas izskatīšanu.

Biedrība “Drosme darīt” informēja aģentūru LETA, ka lieta ierosināta pēc tās pieteikuma.

Pieteikumā tiesai pausta pārliecība, ka virkne būtisku jautājumu nav izvērtēti pietiekamā apjomā vai to izvērtēšana pārcelta uz vēlākām projekta stadijām. Biedrības ieskatā tas neatbilst IVN būtībai, jo tieši pirms projekta akceptēšanas ir jābūt noskaidrotām būtiskākajām ietekmēm uz vidi, cilvēku veselību un dzīves kvalitāti.

Biedrība atzīmēja vairākus aspektus, kas, tās ieskatā, nav pietiekami izvērtēti, tostarp trokšņa un zemas frekvences trokšņa ietekmi, mirgošanas efektu, ietekmi uz putniem un sikspārņiem, kumulatīvo ietekmi kopā ar citiem plānotajiem vēja parkiem reģionā, kā arī virkni ar infrastruktūras izbūvi saistītu jautājumu.

Lai arī koku alejas Latvijā ir nozīmīgs kultūrvēsturiskās ainavas elements, līdz šim tās nav rūpīgi apzinātas un pētītas, tādēļ Kurzemē norit vērienīgs projekts. Tā laikā cilvēki aicināti kļūt par aleju detektīviem un palīdzēt šo dabas objektu uzskaitē. Papildus par alejām tiek rīkoti arī izglītojoši pasākumi, kuros zināšanas apvienotas ar praktiskām iemaņām.

Viens no šādiem semināriem – "Alejas – mantojums nākotnei" – aizvadīts Rudbāržu pagasta "Garīkās". Ceļš uz semināra norises vietu ved cauri divām alejām. Viena no tām savulaik veidota no Pensilvānijas ošiem un ir unikāla valsts mērogā. Otra ir liepu aleja, kas ved uz "Garīkām" – Latvijā pirmo šitaki sēņu audzētavu. Abas alejas izmantotas semināra praktiskajā daļā, stāstot gan par labām, gan ne tik labām izvēlēm aleju kopšanā.

Arborists, dendrologs, sugu un biotopu eksperts Gvido Leiburgs skaidroja, ka

liepu ilgmūžību nodrošina ļoti aktīva aplieva [koka ārēja daļa], tādēļ pat dobas liepas var pastāvēt simtiem gadu.

AS “Latvenergo” vēja elektrostaciju (VES) parkā “Laflora Energy” jūnijā sāks pirmo putnu aizsardzības sistēmu ieviešanu, “Latvenergo” Elektroenerģijas tirgus apskatā norāda uzņēmuma Ietekmes uz vidi novērtējuma daļas projektu vadītāja Kristīne Eglīte.

Vēja parkā “Laflora Energy” putnu monitorings tiek veikts nepārtraukti kopš 2023. gada, un tas turpinās arī patlaban. Tas ļauj “Latvenergo” apgalvot, ka vēl pirms turbīnu darbības sākšanas teritorija un tās apkārtne ir rūpīgi izpētīta. Šī procesa gaitā ornitologi savus novērojumu datus un atskaites ir iesnieguši Dabas aizsardzības pārvaldē (DAP). Eglīte piemin, ka Latvijā vides aizsardzība ir balstīta piesardzības principā, tas nozīmē, ka VES parkus atļauts būvēt tikai tādās vietās, kur ietekme uz cilvēkiem un vidi, tai skaitā putniem, ir vismazākā.

2021. gadā vēja parkam “Laflora Energy” tika pabeigts ietekmes uz vidi novērtējums, kura laikā netika izvirzīts nosacījums uzstādīt putnu aizsardzības sistēmas. Taču, veicot putnu monitoringu, tika secināts, ka putnu aizsardzības sistēmas tomēr būtu vajadzīgas. Pēc ornitologu un DAP nosacījumiem identificētas putnu sugas, kuru aizsardzība un turpmākais monitorings ir īpaši būtisks. Tāpēc jau sākti sagatavošanās darbi putnu aizsardzības sistēmu uzstādīšanai.

Detālplānojuma izstrāde attieksies uz 1168,25 hektārus plašu teritoriju, un tās mērķis ir precizēt plānoto vēja elektrostaciju izvietojumu, kā arī noteikt nepieciešamos risinājumus transporta organizācijai un ar projekta īstenošanu saistītās infrastruktūras izbūvei.

Detālplānojuma izstrādes ierosinātājs ir SIA “Enery Latvia”, kas 2023. gadā AS “Latvijas valsts meži” rīkotajā izsolē ieguva tiesības veikt izpēti vēja parka “Dalbe A” attīstībai, kā arī saņemt būvniecības un ekspluatācijas tiesības, ja tiks iegūtas nepieciešamās atļaujas.

Vēja parka izpētes teritorijā kopumā ietilpst četras AS “Latvijas valsts meži” valdījumā esošas zemes vienības, no kurām viena atrodas Jelgavas novadā. Projekta ietvaros paredzēts izbūvēt līdz 12 jaunākās paaudzes lieljaudas vēja elektrostacijas ar kopējo jaudu līdz 96 megavatiem. No tām astoņas plānots izvietot Jelgavas novada teritorijā.

Līdztekus vēja elektrostaciju izbūvei paredzēta arī jaunas satiksmes infrastruktūras izveide un esošo ceļu un citu infrastruktūras objektu pārbūve, kas nepieciešama vēja parka būvniecības un turpmākās ekspluatācijas nodrošināšanai.

Par detālplānojuma izstrādes vadītāju iecelta Jelgavas novada pašvaldības Centrālās pārvaldes Stratēģiskās plānošanas nodaļas vadītāja Krista Tumova.

Saistībā ar vēja parka “Augstkalni” būvniecību Smiltenes un kaimiņu novadu teritorijās turpinās smagsvara lielgabarītu kravu pārvadājumi, caur Smiltenes tranzītielu pakāpeniski transportējot 16 vēja turbīnu komponentu vienības, kas savu ceļu noslēgs vēja parkā “Augstkalni”, Drustu un Launkalnes pagastos.

Savukārt Kiršteins uzskata, ka zaļā kursa aizstāvji neņem vērā pilnu ainu.

“Zaļais kurss, protams, ir liela krāpniecība,” viņš paziņoja.
Deputāts argumentēja, ka vēja parku, bateriju un citu tehnoloģiju ražošana pati par sevi prasa milzīgus energoresursus, bet atjaunojamās enerģijas attīstība rada arī ievērojamas izmaksas tīklu balansēšanai un infrastruktūras pielāgošanai.

Kiršteins pauda pārliecību, ka dabasgāze joprojām ir viens no tīrākajiem un ekonomiski izdevīgākajiem enerģijas avotiem, kā arī kritizēja esošo pieeju gāzes iepirkumiem.

Eniņš pēc profesijas bija inženieris, taču plašāk sabiedrībā bija pazīstams kā viens no nozīmīgākajiem Latvijas dižkoku un dabas pieminekļu pētniekiem. Viņš apzinājis un aprakstījis vairāk nekā 900 dižkoku.

Savulaik Eniņš kopā ar dzejnieku Imantu Ziedoni izveidojis dižkoku atbrīvošanas grupu.

Eniņš sarakstījis vairākus simtus rakstu un ir arī vairāku grāmatu autors.

Vairāķus gadus Eniņš vadījis Latvijas Dabas retumu krātuvi.

Baltijas valstīs un citviet Austrumeiropā netrūkst ne investoru, ne banku, kas būtu gatavas finansēt jaunus atjaunojamās enerģijas projektus. Daudz lielāks izaicinājums ir atrast pietiekamu pieprasījumu pēc saražotās elektroenerģijas, sestdien Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas (ERAB) biznesa forumā Rīgā atzina nozares eksperti.

Ekspertu vērtējumā nākamais attīstības posms Baltijas enerģētikā būs nevis jaunu vēja vai saules parku būvniecība, bet gan elektroenerģijas uzkrāšanas sistēmu attīstība un lielu patērētāju piesaiste reģionam.

Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijā (VARAM) un Zemkopības ministrijā raidījumam skaidrots, ka statusu var mainīt pēc pašvaldības ierosinājuma, savukārt pašvaldībā norādīts, ka izmaiņas notiek tikai tad, ja Zemkopības ministrijas dati par augsnes kvalitāti pasliktinās. Kad tieši pašvaldība grozījusi zemesgabala statusu, nav zināms.

Jelgavas novada domes izpilddirektors Gatis Ģērmanis ("Latvijas zaļā partija") min, ka vismaz reizi piecos gados Zemkopības ministrijas pakļautībā esošais Valsts augu aizsardzības dienests (VAAD) apseko zemes un ņem paraugus. Informāciju apkopo Tieslietu ministrijas padotībā esošais Valsts zemes dienests. Ja teritorijas vērtējums noslīd zem 60 ballēm, tā vairs neskaitās īpaši augstvērtīga lauksaimniecības zeme.

Lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju kopumā atbalsta vēja enerģijas attīstību vai ieņem neitrālu pozīciju, taču galvenokārt līdz brīdim, kamēr tas neskar viņu pašu novadu. Latvijas iedzīvotāji, kas iebilst pret vēja parkiem, lielākoties bažījas par veselību, putniem un dzīvniekiem, atsaucoties uz pētījumu biroja "Norstat" veiktās aptaujas datiem, informē asociācija "Latvijas Atjaunojamās enerģijas alianse" (LAEA).

Tos, kuri iebilst, lielākoties uztrauc šādi iemesli: bažas par veselību (56%), ietekme uz putniem (55%) un dzīvniekiem (55%). Krieviski runājošie respondenti bažas pauž biežāk nekā latvieši. Riski veselībai uztrauc 59% krieviski runājošo un 54% latviešu; ietekme uz putniem – attiecīgi 62% un 51%; ietekme uz dzīvniekiem – attiecīgi 57% un 54% respondentu.

KEM skaidro, ka regulējums sagatavots, ņemot vērā iedzīvotāju bažas par VES ieviešanas straujo attīstību un nepieciešamību pilnveidot to ekspluatācijas un nojaukšanas tiesisko regulējumu.

Ministrijā norāda, ka pašreiz VES darbību regulējošie tiesību akti ir sadrumstaloti un nav pārskatāmi, turklāt ir ietverti vispārīgos tiesību aktos, kas dažkārt rada neizpratni piemērošanā un bažas par neizpildi.

Turklāt, lai gan ietekmes uz vidi novērtējuma (IVN) procesā tiek vērtēta ikvienas VES iespējamā ietekme uz cilvēku, viņa veselību un drošību, bioloģisko daudzveidību, augsni, ainavu, kultūras un dabas mantojumu un izstrādāti priekšlikumi nelabvēlīgas ietekmes novēršanai vai samazināšanai, VES ekspluatācija iedzīvotāju vidū rada nepatiku un bažas par vēja turbīnu radīto troksni un mirgošanas efektu, kā arī par VES darbības uzraudzības trūkumu to dzīves ciklā.

Jau rīt Saeimā plānots balsot par jauna Ministru kabineta apstiprināšanu Andra Kulberga ("Apvienotais saraksts" (AS)) vadībā. Lai arī valdība strādās tikai līdz brīdim, kad oktobra sākumā ievēlētā 15. Saeima lems par uzticības izteikšanu jau jaunajā parlamenta sastāvā esošo politisko spēku izveidotam Ministru kabinetam, Kulberga valdības topošajā deklarācijā iekļauti vairāki desmiti apņemšanos.

Par Kulberga valdības sastāvu, kurā trešdaļa ministru bijuši arī Evikas Siliņas ("Jaunā Vienotība") valdībā, un tās iecerēm 27. maijā diskutēs "Kas notiek Latvijā?". Valdību veidojošos politiskos spēkus šoreiz pārstāvēs topošās valdības ministri – Andris Kulbergs (AS), Hosams Abu Meri (JV), Viktors Valainis (Zaļo un Zemnieku savienība) un Ilze Indriksone (Nacionālā apvienība).

Valdības veidošanas procesu un ieceres vērtēs Latvijas Universitātes rektors, ekonomists Gundars Bērziņš, sabiedriskās politikas centra "Providus" direktore Sanda Liepiņa un politikas zinātņu doktors Jānis Ikstens.

Raidījumu tiešraidē LTV1 un portālā LSM.lv varēs vērot 21.20. Pēc tam tā ieraksts būs pieejams portālā LSM.lv.

Jautājumus dalībniekiem varat uzdot, rakstot uz e-pastu janis.domburs@lsm.lv.

"Vēja parki ļoti ietekmēs cilvēku dzīves. Un, mūsuprāt, 800 metri jau tāpat ir nepietiekami. Ņemot vērā, ka tie ir 800 metru no mājas, nevis no jūsu īpašuma robežas. Tas nozīmē, ka jūsu īpašums patiesībā tiek mākslīgi apgrūtināts. Jūs nevarēsiet tur būvēt. Teiksim, ja jums no zemes gabala robežas šāds vēja parks atrodas 300 metrus, jūs tur nevarēsiet, piemēram, uzbūvēt savu dzīvojamo māju, ja jūs to kādreiz vēlēsieties. Bet tajā pašā laikā netiek noteikti nekādi nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumi, kas to mīkstinātu, teiksim, to pāridarījumu, ja tā varētu to nosaukt," skaidroja biedrības "Drosme darīt" valdes priekšsēdētājs Roberts Tenass.

Biedrība “Piekraste rītdienai”, kas pārstāv Pāvilostas un Sakas pagasta iedzīvotājus, 2026. gada 20. maijā vērsās pie Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas ar priekšlikumu likumprojektam Nr. 1348/Lp14 “Par Enerģētiskās drošības un neatkarības veicināšanai nepieciešamās atvieglotās energoapgādes būvju būvniecības kārtības likuma atzīšanu par spēku zaudējušu”. Biedrība atbalsta likumprojektu un aicina to virzīt pieņemšanai pēc iespējas ātrāk, tomēr lūdz izslēgt no tā pārejas noteikumu, kas paredz, ka Ministru kabinets turpina izskatīt rīkojumu projektus par paredzēto darbību akceptēšanu, kas tam iesniegti līdz 2026. gada 14. jūnijam, portālu “ReKurZeme” informē biedrības “Piekraste rītdienai” valdes locekle Sandra Stepiņa.

Otrdien, 26. maijā, pulksten 17 Valkas novada Kultūras centrā notiks sabiedriskās apspriešanas sanāksme par vēja parka “Valka” un ar to saistītās infrastruktūras būvniecību Valkas pagastā. Šo būvniecību plāno SIA “EWE Neue Energien 1”. Tie, kuri dažādu apsvērumu dēļ nevar ierasties klātienē, sanāksmei varēs pieslēgties arī tiešsaistē. Sanāksmes saite tiks publicēta tīmekļa vietnē https://environment.lv/sadaļā “Aktualitātes”.

SIA “Estonian, Latvian & Lithuanian Environment” sagatavoja ietekmes uz vidi novērtējuma ziņojumu. Šī ziņojuma sabiedriskā apspriešana norisināsies līdz 19. jūnijam. Sagatavotais ziņojums iedzīvotājiem darbalaikā ir pieejams novada pašvaldības administrācijas ēkā Beverīnas ielā 3, Valkas pagasta pārvaldē Rīgas ielā 25, 1. stāvā, novada Centrālajā bibliotēkā Rīgas ielā 22 un ietekmes uz vidi novērtējuma ziņojuma sagatavotāja SIA “Estonian, Latvian & Lithuanian Environment” tīmekļa vietnē https://environment.lv/lv/aktualitates. Rakstiskus priekšlikumus un viedokļus par ziņojumu līdz 19. jūnijam iedzīvotāji aicināti iesniegt Valsts vides dienestā (tālrunis 67084200, tīmekļa vietnes adrese https://www. vvd.gov.lv/lv) vai sūtot tos uz pasta adresi Rūpniecības iela 23, Rīga, LV-1045 vai elektroniskā pasta adresi: pasts@vvd.gov.lv.

Ne tikai Gulbenes pierobežā, bet vēl piecās citās Latvijas vietās tiek plānota jaunu vēja parku būvniecība – vēstīts SIA “EWE Neue Energien” interneta vietnē.

Visapjomīgākais vēja parks tiek plānots Beļavas pagastā, un tas atradīsies 13 kilometru attālumā no Gulbenes pilsētas. Parkam tiks uzstādītas līdz 17 vēja turbīnām, kuru kopējā ražošanas jauda būs 136 megavati. Lai nodrošinātu lielāku stabilitāti elektrotīklam, vēja parkam plānots pievienot arī elektrību uzkrājošas baterijas – liecina uzņēmuma publiskotā informācija.

Saskaņā ar Enerģētikas un vides aģentūras publiskoto informāciju pirms vēja parka “Gulbene” izveides uzņēmumam ir jāveic teritorijas izpēte un jāsagatavo, kādu ietekmi uz vidi radīs vēja parks. Izpētes teritorijā atrodas 76 zemes vienības, tajā skaitā arī ceļa Gulbene-Zeltiņi posms, kā arī ceļu Beļava 2-Bērzukalns un Grestes-Jēči-Beļava 2 posmi.

Trūkumus nolietotu vēja enerģijas ražošanas iekārtu tehniskajā uzraudzībā, tostarp – saistītus ar to demontāžu, nesen skaudri izgaismoja bēdīgi slavenais notikums ar vēja nogāzto turbīnu Dienvidkurzemē.

Iespējams, tieši tas mudinājis valdību šonedēļ apstiprināt grozījumus Elektroenerģijas tirgus likumā, kas paredz uzdot Klimata un enerģētikas ministrijai (KEM) ar skubu sākt izstrādāt vēja elektrostaciju ekspluatācijas un nojaukšanas tiesisko regulējumu.

Jābūt skaidrībai visās stadijās

Šobrīd vēja elektrostaciju darbību regulējošie tiesību akti ir sadrumstaloti un nav pārskatāmi, tie ietverti vispārīgos tiesību aktos, kas dažkārt rada neizpratni to piemērošanā un bažas par neizpildi.

Vikss norāda, ka projekts, ko viņš apstiprinājis savā pilnvaru laikā, vairs nav tāds, kāds tas bijis, – no sākotnēji plānotajiem 36 vēja ģeneratoriem patlaban plānoti vien desmit, bet augstāki un tādējādi traucējošāki.....

"Zaļā pāreja nedrīkst būt administratīvs piespiedu solis, kurā vietējai pašvaldībai atliek vienīgi paciest valsts projektu. Ja vietējā labuma ir niecīgs, administratīvā sloga liels, sabiedrības pretestība plaša un pats projekts pastāvīgi mainās, pašvaldībai ir jāveic jauns politisks izvērtējums. Tas nav atkāpšanās. Tas ir vietējās pašvaldības darbs," norāda Vikss.

Otrdien, 19. maijā, Ministru kabinets (MK) apstiprināja grozījumus Elektroenerģijas tirgus likumā (grozījumi ETL). Tie paredz deleģējumu Klimata un enerģētikas ministrijai (KEM) izstrādāt regulējumu (noteikumu projektus) – vēja elektrostaciju uzraudzības noteikšanā un prasības elektrostaciju un uzkrātuvju demontāžai.  Grozījumi ETL tiks skatīti Saeimā.

Lai salāgotu vides prasību regulējumu ar valsts attīstības un sabiedrības vajadzībām, KEM turpina iesākto vides prasību noteikšanas un uzraudzības reformu, kuras ietvarā veikti saskanīgi grozījumi vairākos nozares tiesību aktos.

Vēja parku “Eleja” plānots izveidot Jelgavas novada Sesavas un Elejas pagastā un Bauskas novada Viesturu pagastā, uzstādot ne vairāk kā 17 vēja elektrostacijas, kur katras stacijas nominālā jauda varētu sasniegt 8 MW. Vēja parka būvniecības procesa laikā ir paredzēts izbūvēt saistīto infrastruktūru.

Sākotnējā sabiedriskā apspriešana notiek no 2026. gada 15. maija līdz 5. jūnijam, savukārt klātienes sanāksmes notiks:

• 27. maijā plkst. 18.00 Bērvircavas tautas namā (Upes iela 1, Bērvircava, Sesavas pagasts, Jelgavas novads, LV-3034);

• 28. maijā plkst. 18.00 Svitenes tautas namā (“Gaismas”, Svitene, Svitenes pag., Bauskas nov., LV-3917).

Sanāksmei varēs pieslēgties tiešsaistē, un sanāksmes saite tiks publicēta vietnē https://environment.lv/ sadaļā “Aktualitātes”.

Vēsture un pašvaldības nostāja

Bauskas novada Viesturu pagasta iedzīvotāju konsultatīvā padome (IKP) ir tikusies ar novada vadību, lai pārrunātu vēja parka “Sējas” ieceri, tās potenciālo ietekmi uz lauksaimniecības zemēm un ainavu. Tikšanās laikā tika apspriesta arī pašvaldības nostāja un tās vēršanās Satversmes tiesā jautājumā par teritorijas plānošanas tiesībām. Kā informē portāls jauns.lv, Bauskas novada domes priekšsēdētājs Aivars Mačeks skaidroja pašvaldības nostāju, uzsverot, ka jaunajā teritorijas plānojumā tika noteiktas papildu teritorijas, kurās vēja elektrostaciju būvniecība nebūtu pieļaujama, lai pasargātu ainavu, auglīgās lauksaimniecības zemes un iedzīvotāju dzīves kvalitāti.

Jelgavas novada Kaigu kūdras purvā, vēja parkā “Laflora Energy”, 528 dažāda izmēra vēja turbīnu torņu dzelzsbetona konstrukcijas jau pārvērtušās par sešpadsmit vēja elektrostacijām. Pašreiz notiek to darbības testēšana dažādos režīmos. Tas gan esot ilgs process, jo pārbaudīta tiekot katra detaļa, tāpēc vēja parka nodošana ekspluatācijā plānota tikai rudenī.

Kamēr Latvijā norit arvien karstākas diskusijas, vai ļaut jaunu lielu vēja enerģijas parku būvēšanu, nesen Dienvidkurzemē nokritusī vēja turbīna radījusi jautājumu, ko darīt ar novecojušām turbīnām.

Biedrības "Drosme darīt" valdes priekšsēdētājs Roberts Tenass raidījumā "Spried ar Delfi" skaidroja, ka regulējums nav pietiekams, un ļautu uzņēmumiem tādas vienkārši pamest, turpretī klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis (ZZS) un "Eurowind Energy" izpilddirektors Artūrs Toms Plešs šādas bažas noraidīja, sakot, ka tas būtu kā "mest naudu vējā".