Atjaunīgās enerģijas attīstītāja European Energy grupas uzņēmums SIA "Supren" aicina Jēkabpils novada Mežāres, Vīpes pagastu un Līvānu novada Turku pagasta iedzīvotājus piedalīties tematiskajās darbnīcās, kuru laikā tiks apspriesti sākotnējās teritorijas izpētes rezultāti un diskutēts par plānotā vēja parka iespējamo ietekmi. Attīstītājs un attiecīgās jomas eksperti sniegs informāciju par vēja parka attīstības iecerēm un aicinās iedzīvotājus un interesentus uzdot jautājumus, kā arī izteikt savus viedokļus, lai kopīgi rastu atbildes un risinājumus tālākajos posmos.

Vēja parki ir strīdīgs jautājums lielākajā daļā Latvijas pašvaldību. Arī Bauskas novadā, kurā iespēja tos izbūvēt tiek vērtēta 7 vietās. Trīs no tām ir Vecumniekos. Ja projektus apstiprinātu, tas nozīmētu, ka 280 kvadrātkilometru mazajā pagastā varētu izvietot vairāk nekā 40 vēja turbīnas.

Pašvaldībām ir tiesības noteikt papildu ierobežojumus vēja parkiem, tas izriet no tiem pašiem Ministru kabineta noteikumiem, taču nav skaidri noteikts, pēc kādiem principiem vietvarai jāvadās, lemjot par stingrākiem kritērijiem. Bauska vadījās pēc tā, ka 2 kilometru zona bija ierakstīta Ministru kabineta noteikumos, ko 2020. gadā atcēla Krišjāņa Kariņa pirmā valdība.

Savukārt deputāts Edgars Tavars (AS), atsaucoties uz viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministra Raimonda Čudara (JV) lēmumu daļēji apturēt Bauskas un Preiļu pašvaldību teritorijas plānojumus, norādīja, ka jāatsakās no ministra tiesībām ar administratīvu rīkojumu apturēt vietējās pašvaldības teritorijas plānojumu. Viņš norādīja, ka nedrīkst ignorēt iedzīvotāju viedokļus.

Komisija sēdes noslēgumā lēma iniciatīvu par Kurzemes piekrasti bez vēja parkiem virzīt nodošanai Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai.

Kuldīgā publiskā apspriešana par 330 kV elektropārvades līnijas izbūvi Padures un Rumbas iedzīvotājiem radījusi pamatīgu neizpratni un asus iebildumus. Galvenais strīdus ābols ir 20,2 km garā Kuldīgas apeja – lai saudzētu pilsētas panorāmu, tā paredz izcirst desmitiem hektāru meža un skart unikālas dabas vērtības arī tur, kur cilvēki dzīvo jau piektajā paaudzē.

Iedzīvotāju grupa, kurā apvienojušies Daiga Strēlniece (Rumba), Jānis Zeberiņš (Padure, Kuldīga), Liene Klestrova un Vija Āķīte (Padure) kopā ar konsultantu, pieredzējušo mežkopi Kārli Blūmu gatavo juridisko pamatojumu un kopīgu iesniegumu. Viņu mērķis ir panākt, lai tas izskan Latvijas mērogā un valsts iestādes sāktu reālu dialogu ar tiem, kuru zemi un dzīves telpu šis projekts skar vistiešāk.

Būtiskas ir bažas par neatgriezenisko ietekmi uz dabu. Aprēķināts, ka jaunā trase prasītu izcirst aptuveni 76 hektārus neatjaunojama meža. D.Strēlniece norāda uz absurdām situācijām dabas izpētē, piemēram, pļavas apskatītas janvārī, kad veģetācija nav redzama, tādēļ nav fiksētas Sarkanās grāmatas sugas, piemēram, naktsvijoles un dzegužpuķes. Viņas zemē vien trase apdraud sešus dižozolus, kuru apkārtmērs pārsniedz 4–5 m. Tāpat iedzīvotāji apšauba apgalvojumu, ka trases atvērumos veidosies vērtīgi viršu biotopi, jo pieredze rādot ko citu: tur ieaug krūmi un stiebrzāles, kas regulāri jāpļauj.

Latvijas Ugunsdzēsēju arodbiedrības valdes loceklis Rolands Miloševskis situāciju sauc par nolaidību, atgādinot, ka pirmie vēja ģeneratori Grobiņā tika uzbūvēti jau pirms divdesmit gadiem.

Arodbiedrības ieskatā, metodisko materiālu neesamība nozīmē, ka visa atbildība par lēmumu pieņemšanu krīzes brīdī gulstas uz konkrētā glābšanas darbu vadītāja pleciem. Ja šādas vienotas vadlīnijas būtu izstrādātas, ikviens ugunsdzēsējs precīzi zinātu, kāda ir droša un pareiza rīcība šādos specifiskos objektos.

Vienlaikus arodbiedrība atzīst skarbu realitāti – ar Latvijas ugunsdzēsēju rīcībā esošo tehniku 100 līdz 200 metrus augstu vēja ģeneratoru dzēšana praktiski nav iespējama. Pielietojot klasiskās dzēšanas metodes, glābējiem atliktu vien bezpalīdzīgi noraudzīties, kā iekārta deg. Tomēr Miloševskis uzsver, ka dienests nedrīkst paļauties uz pieeju "gan jau būs labi", un šādām situācijām ir jābūt teorētiski un praktiski atstrādātām.

Uzsākta Biržu rajona Nemunēļa Radvilišķu un Parovējas pagastā iecerētā vēja parka būvniecības un ekspluatācijas ietekmes uz vidi novērtējuma (IVN) ziņojuma sabiedriskā apspriešana Latvijā, kas norisinās pārrobežu konsultāciju ietvaros, portālu informēja Valsts vides dienestā.

Sabiedriskās apspriešanas sanāksme tiks organizēta “Zoom” platformā trešdien, 25. februārī, pulksten 14 angļu/latviešu valodā, saite: https://bit.ly/4bx0SHQ.

IVN ziņojums angļu valodā un tā kopsavilkums latviešu valodā ir pieejams tīmekļvietnē www.eva.gov.lv, sadaļā “Darbības jomas” – “Pārrobežu ietekmes uz vidi novērtējumu projekti” – “Vēja parka
(līdz 35 vēja elektrostaciju) būvniecība un ekspluatācija Biržu rajona pašvaldības Panevēžas apakšrajona Nemunēla, Radvilišku un Parovējas ciemu apkārtnē, Lietuvā”.

Strīds starp valsti un vietvarām sākās pēc tam, kad viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrs Raimonds Čudars ("Jaunā Vienotība") daļēji apturēja Bauskas un Preiļu novadu teritoriju plānojumus. Viņš uzskatīja, ka tajos noteikti nesamērīgi ierobežojumi atjaunīgo energoresursu attīstībai. Pašvaldības savukārt uzsvēra – jautājums nav tikai par vēja parkiem, bet par visu teritorijas attīstību kopumā.

"Daudzas pašvaldības jau šobrīd pēc reformas ir divus trīs gadus gatavojušās un vienkārši netiek pie šī teritorijas plānojuma, jo tur ir gan piekrastes, gan karjeri, gan industriālās zonas un daudz kas cits, ne tikai vēja parki," skaidroja Preiļu novada domes priekšsēdētājs Aldis Adamovičs (Latgales partija/"Jaunā Vienotība"/"Latvijas attīstībai").

Pašlaik projekts ir iekļauts Eiropas desmitgades tīkla attīstības plānā. Tas ir nepieciešams solis, lai eksperti varētu veikt ļoti padziļinātu analīzi. Viņiem ir jāsaprot, kā šis savienojums ietekmēs Eiropas tirgu, vai tas būs ekonomiski izdevīgs un kā tieši jāsadala izmaksas starp iesaistītajām valstīm. Līdz rudenim speciālisti izstrādās tehniski ekonomisko koncepciju.

Gala lēmums par to, kādi būs nākamie soļi un kad sāksies reāli būvdarbi, gaidāms 2026. gada beigās. Līdz tam laikam būs pabeigti visi galvenie aprēķini un kļūs skaidrs Eiropas Savienības atbalsta apjoms. Šis ir ilgtermiņa projekts, kas mērķtiecīgi veido reģiona energoneatkarību un garantē, ka nākotnē mēs paši būsim enerģijas noteicēji savā jūrā un sauszemē.

Migrējošo putnu novērojumi ir plānoti kā daļa no atskaites līmeņa pētījumiem pirms ELWIND atkrastes vēja parka būvniecības fāzes. Šie pētījumi aptver zināmos migrācijas maksimumus pavasarī un rudenī (jūlijs – oktobris un marts – maijs). Novērojumu mērķis ir raksturot sezonālo sugu sastāvu, apjomu un lidojumu raksturus, nodrošinot būtiskus datus ietekmes uz vidi novērtējuma (IVN) procesam, atbalstot prasības dabas aizsardzībā un palīdzot izstrādāt efektīvus mazināšanas un monitoringa pasākumus turpmākajos ELWIND projekta posmos.

Kā norāda monitoringa īstenotāji “BioConsult SH GmbH & Co. KG OÜ”, tad novērojumu vieta atrodas uz pētniecības kuģa.

“Tas ļauj vēl pirms būvniecības iegūt uzticamus datus par pētāmās teritorijas sugu sastāvu un lidojumu raksturu,” stāsta uzņēmuma “BioConsult SH GmbH & Co. KG” pārstāvis Rodrigo Martiness Katalāns (Rodrigo Martinez Catalan).

Vairākām pašvaldībām, kurām attīstības dokumenti ir tapšanas stadijā, ir iespēja vēja elektrostacijām paredzētās teritorijas plānot saskaņā ar ainavu un ņemot vērā iedzīvotāju viedokļus, kā to dara Kuldīgas novadā, kurā ir 11 vēja elektrostaciju būvniecības ieceres. Šeit ņemts vērā pilsētas UNESCO statuss, nosakot 25 kilometru attālumu no svarīgiem skatu punktiem.

Kuldīgas domes priekšēdētājas vietnieks Artis Roberts (Kuldīgas novadam): “Tie 25 kilometri ir maksimālā robeža, kur no noteiktiem skatu punktiem, piemēram, nevarēs būt 300 metrīgs vēja rotors. Bet mēs esam savā pētījumā un analīzē noteikuši skatu punktus, kā piemēram, no Ventas vecā tilta, no Baznīcas torņiem, no vecpilsētas ielām.”

Vai regulējums ir pietiekams, vai normatīvie akti vēl jāpilnveido, lai tiktu saskaņoti gan stratēģiski jautājumi, gan realizācija?

I.Bērziņa: Regulējums noteikti nav pietiekams – to redzam pēc situācijas, kāda Latvijā izveidojusies. Skatoties, cik daudz IVN tiek veikti, iedzīvotājiem diezgan nevajadzīgi tiek radīta trauksme. Pirmkārt, to varēja novērst, nosakot stingrāku regulējumu, jau teritorijas plānojumā sākotnēji bija jābūt skaidram, vai konkrētā vietā vēja parks var būt vai nevar. Otrkārt, pašvaldības tagad mēģina ar plānojumu šo jautājumu atrisināt. Manuprāt, Bauskas un Preiļu novada plānojumu apturēšana ir pilnīgi nepamatoti pašvaldību ministra lēmumi. 

Ceru, ka Satversmes tiesa to pateiks gan pašvaldībām, gan iedzīvotājiem. Pašvaldības ir darījušas, ko var, lai kompromisu meklētu un ar cilvēkiem runātu. Jau redzam, ka 800 metru no vēja ģeneratora līdz dzīvojamajai mājai nav īsti saprotams attālums ne no vienas puses. Pašvaldībām, nosakot to lielāku, tas jau ir kā kompromiss ar cilvēkiem. Un vēršu uzmanību, ka tas ir starp ciemiem un pilsētām, nevis katru viensētu, kur regulējums tiešām būtu maināms, jo, iespējams, daudzas viensētas nemaz nav apdzīvotas. Ja to īpašnieki piekrīt, arī tur varētu vēja ģeneratorus izvietot.

Kuldīgas novadā šī darbība notiek tā, kā tam vajadzētu notikt: lai saprastu, kā vēja parki ietekmēs UNESCO aizsargājamo teritoriju, ir izstrādāts īpašs ainavu plānojums, kas, ceru, tuvākajā laikā tiks apstiprināts likumā.

Decembrī tiesību aktu projektu portālā KEM izsludināja publiskās apspriešanas rīkojumu projektus par trim vēja parkiem – "Kurzeme", kas pieder igauņu "Sunly Land Solar 2", "Aloja", kas pieder igauņu "Utilitas Wind" un "K2 Ventum", kas pastarpināti pieder vairākiem Latvijas un Lietuvas pilsoņiem. Raidījumam "KNL?" zināms, ka vēja parku ieceres valdības lēmumu gaida jau daudzus mēnešus. Par vēja parku "Aloja" akcepta pieteikumu "Utilitas Wind" iesnieguši jūlijā, par vēja parka "Lode" vēl agrāk, bet pēc tam ar šo projektu nolēmuši negaidīt uz valdību un griezties pēc akcepta pašvaldībā. Somijas atjaunīgās enerģijas projektu attīstītājam "Taaleri Energia" piederošā SIA "EKO Ziemeļi", kam pieder vēja parka projekts ar tādu pašu nosaukumu, KEM  vērsusies septembrī, bet publiskā apspriešana arvien nav izsludināta.

KEM: apturam līdz atzinumam; VDD: vienam reputācijas riski.

Klimata un enerģetikas ministrs Kaspars Melnis kā vienu no iemesliem, kāpēc rīkojuma projekti "iestrēguši", "KNL?" 21.janvāra diskusijā atklāja, ka pieprasīts drošības iestāžu atzinums.

Pēc publiski pieejamās uzņēmumu īpašnieku struktūras secināms, ka reputācijas riski varētu attiekties uz uzņēmumu SIA "K2 Ventum". Ņemot vērā, ka VDD atbildē vārdu "īpašniekiem" lietoja daudzskaitlī un tieši neatbildēja, vai reputācijas riski nozīmē pozitīvu vai negatīvu atzinumu, "KNL?" uzdeva dienestam un ministrijai precizējošus jautājumus. VDD atbildēja, ka atturēsies no komentāriem par konkrētiem uzņēmumiem, bet KEM līdz šī raksta publicēšanai atbildi nesniedza.

Plāni ir dažādi
Sandra Stepiņa, Pāvilostas un Sakas pagasta iedzīvotāju kopienas pārstāve, organizācijas «Piekraste rītdienai» valdes locekle, pauda: «Esmu dzirdējusi no pašvaldībām, ka ir teritorijas, kur nav pretestības. Tur var rīkot IVN un attīstīt 200 turbīnas, kas ir vajadzīgas. Plānotās 3000 turbīnas Latvijā sakacināja sabiedrību.»

Pēc konferencē paustā noprotams, ka līdz 2030. gadam Latvijā plānots uzcelt 150 vēja turbīnu. No attīstītāju plānotās 16 000 MW jaudas plānā ir tikai 1200–1500 MW. Tātad Bauskas novadā varētu būt viens vai divi vēja parki, vai pat varbūt neviens. KEM pārstāvji norāda, ka pirmais un galvenais faktors būs izdevīgums un tāpēc vien lielāko daļu vēja parku projektu neizpildīs.

Tomēr Latvijas enerģētikas stratēģija ir veidota līdz 2050., nevis 2030. gadam. Tā paredz, ka elektrības patēriņš Latvijā dubultosies, un šo pieaugumu nosegs sauszemes VES ar jaudu līdz 4000 MW. Tātad līdz 2050. gadam būs īstenots katrs ceturtais, nevis katrs desmitais no plānotajiem projektiem. Turklāt tas nenozīmē, ka īstenos tikai divus no Bauskas novada astoņiem projektiem. Var gadīties, ka Bauskas novadā pabeidz vairāk projektu un citur mazāk. Tā kā trūkst nosacījumu no valsts puses, prognozes ir bezjēdzīgas.

Kamēr Preiļu un Bauskas novadu domes gatavojas Satversmes tiesā apstrīdēt Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministra Raimonda Čudara ("Jaunā Vienotība") rīkojumu par abu novadu teritorijas plānojumu apturēšanu saistībā ar vēja enerģijas parku ierobežojumiem, par Olaines novada plānojumu tāda ministra rīkojuma nebūšot. 

Ministrijā to pamato ar aizliegumu mazāku apmēru, tikmēr teritoriālplānotāju asociācijas vadītāja to sauc par nevienlīdzību un "dubultiem standartiem". Līdzīgi kā minētajās pašvaldībās, buferzonas ap pilsētām un ciemiem, kur nevar būvēt vēja elektrostacijas, topošos plānojumos šobrīd iecerējušas vēl 14 pašvaldības, par kurām Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) priekšsēdis Gints Kaminskis saka: "Pārējie plāno un nezina, kas notiks."

Viņa pati smejas, ka piketi un skaļa bļaušana ir ārpus viņas komforta zonas, tomēr motivējot mīlestība pret mājām un ikdiena, jo tieši Sakas meži viņai sniedz atelpu no darba Liepājas slimnīcas Staru terapijas nodaļā.

– Kā kļuvāt par tādu aktīvisti?

– Pēc atgriešanās mājās Sakas pagastā biju tāda klusāka, jo bija mazs bērniņš. Ļoti mierīga vēroju, kas notiek pagastā.

Tad pamazām mana aktivitāte sāka izpausties bērna dārziņā. Vairāk iesaistījos dārziņa vides pilnveidošanā, tad kaut kādos pasākumos kaut ko palīdzēju.

Pēc tam cīņa pret vēja parkiem vienkārši uzkrita uz galvas, un tagad tā ir mana ikdiena jau divus gadus.

Attīstītājs vienu vēja parku ir iecerējis kilometra attālumā no mana īpašuma, lai gan patiesībā no īpašuma robežas tas sanāk daudz tuvāk – tur ir kādi 500 metri. Bet, ņemot vērā to apjomu un apmēru, tas būtu kaut kas vizuāli traucējošs acu priekšā.

Viena lieta ir vizuālais skats, bet cita – neuzkrītošā, tomēr traucējošā infraskaņa un troksnis. Pašlaik nevaram iedomāties, kā tas ir, bet tajā brīdī, kad uzceļ, ir jau par vēlu.

Tā vieta ir manas mājas. Esmu tur augusi, skolojusies Pāvilostā, uz brīdi izbraukusi uz Rīgu, bet tomēr atgriezusies atpakaļ. Es sevi nevaru iedomāties dzīvojam citur.

Oskars Beikulis skaidro, ka troksnis Eiropā ir atzīts par otru lielāko vides problēmu uzreiz aiz gaisa piesārņojuma. Aptuveni 20 % eiropiešu dzīvo apstākļos, kur transporta radītais troksnis ir pārlieku augsts, bet 30 % iedzīvotāju ikdienā saskaras ar skaņas līmeni, kas pārsniedz Pasaules Veselības organizācijas (PVO) rekomendācijas. Lai gan troksnis nav tūlītēja «inde», tā bīstamība slēpjas ilgtermiņa iedarbībā. Viņš norāda, ka cilvēks nenomirst pēc dienas vai mēneša, kas nodzīvots vēja parka tuvumā, taču pastāvīgs traucējums var izraisīt sekundāras veselības problēmas. Piemēram, ja ir traucēts miegs, paaugstinās stresa līmenis un no tā var rasties sirds un asinsvadu slimības.

Noslēgumā O. Beikulis aicināja vēja enerģijas nozari būt atvērtākai komunikācijai. Latvijā ierastā prakse — pateikt iedzīvotājam, ka troksnis nepārsniedz normatīvus un tādēļ sūdzībai nav pamata — nav efektīva. Pat ja 40-45 dB robeža tiek ievērota, vienmēr būs kāds procents cilvēku, kuriem šis troksnis būs traucējošs. Risinājums ir nevis slēpšanās aiz skaitļiem, bet gan mērījumi, iedzīvotāju uzklausīšana un tehnisku risinājumu meklēšana, lai vēja parks varētu līdzās pastāvēt ar apmierinātu vietējo kopienu.

Latvijas ainavas un lauku iedzīvotāju dzīves kvalitāte ir augstākas vērtības nekā nosacītais ekonomiskais un enerģētikas “labums”, kas pamatā pastāv Eiropas Savienības virzītā “zaļā kursa” ietvaros, t. i. ir mākslīgi radīts un mākslīgi uzturēts “labums”. Šī labuma lielākie ieguvēji ir lielākās pasaules piesārņotājvalstis, piemēram, Ķīna.

Izvēle ir starp neapdzīvotiem laukiem, kuros ir likvidētas skolas un izdzīti tie latvieši, kas vēl šobrīd turas pie sava tēvzemes gabaliņa, un apdzīvotu Latviju, kurā plaukst ģimeņu saimniecības un attīstās ekonomika – ekonomika, kurai jābalstās stabilās pamatjaudās, ko “zaļā” enerģija nespēj nodrošināt.

“Latvijas likumi neparedz iespēju apstrīdēt domes lēmumu tāpat kā Igaunijā,” kaimiņvalsts medijam “Postimees” norāda Mulgi pašvaldības vadītājs Imre Jugomē.

Pašvaldība uzsver, ka plānotās turbīnas Latvijā atradīsies “ļoti tuvu Igaunijas apdzīvotām vietām”, savukārt “tuvākās apdzīvotās vietas Latvijas pusē esot vairāk nekā piecu kilometru attālumā”.

Projekta realizētājs “Utilitas Wind” gan precizē, ka tuvākais Latvijas ciems – Arakste – atrodas tikai 1,3 kilometru attālumā no turbīnām.

Bijusī vides un reģionālās attīstības ministre un Kuldīgas novada vadītāja Bērziņa pauda: «Normatīvais regulējums vēja parku attīstīšanai nav pietiekams, to redzam pēc tagad izveidojušās situācijas. Iedzīvotājiem radīto trauksmi varēja novērst, jau sākumā nosakot stingrāku valsts regulējumu, lai teritorijas plānojumā varētu skaidri noteikt – var vai nevar konkrētā vietā būt vēja parks. Tagad pašvaldības to mēģina atrisināt ar teritorijas plānojumu, un pašvaldību noteiktie lielākie attālumi no vēja turbīnām līdz apdzīvotām vietā jau ir kompromiss.»

Deputāte uzsvēra: «Manā ieskatā Bauskas un Preiļu teritorijas plānojumu apturēšana ir pilnīgi nepamatota. Ceru, ka Satversmes tiesa to pateiks.» Bērziņa piebilda, ka ceļš, kā vēja parku attīstīšana risināta Kuldīgas novadā, ir labs piemērs visu iesaistīto sadarbībai.

Uldis Kristapsons, Dienvidkurzemes novada domes priekšsēdētāja vietnieks attīstības, kultūras un sociālajos jautājumos

Vēja parku projekti virzās uz priekšu diezgan strauji, un tie ienāk arī mūsu novadā.

Skaļākais, par kuru vislielākā neapmierinātība no iedzīvotājiem un arī pašvaldības, ir vēja parks pie Pāvilostas “K2 Ventum”, par kuru jau saņemts pozitīvs ietekmes uz vidi novērtējums (IVN).

Gan es neesmu ar mieru, ka to būvēs, gan vēlētāji. Un mēs pārstāvam iedzīvotāju, nevis šaura uzņēmēju loka intereses.

Izvērtējot AS “Latvenergo” iesniegto būvniecības iesniegumu un tam pievienoto būvprojektu minimālā sastāvā, Būvvalde konstatēja, ka iecere atbilst Preiļu novada teritorijas plānojumam. Vienlaikus secināts, ka plānotā būvniecība, ņemot vērā vēja turbīnu augstumu, var būtiski ietekmēt apkārtējos īpašumus un ainavu, tādēļ vēja parks uzskatāms par sabiedriski nozīmīgu būvi. 

Iecerei nav nepieciešama ietekmes uz vidi novērtējuma procedūra.

Pamatojoties uz Būvniecības likuma 14. panta trešo daļu, sabiedriski nozīmīgu būvju īstenošanai ir organizējama būvniecības ieceres publiskā apspriešana. Saskaņā ar pieņemto lēmumu būvniecības ierosinātājam līdz 18. februārim jāiesniedz Preiļu novada Būvvaldē publiskajai apspriešanai nepieciešamie dokumenti.

Valmieras novada teritorijas plānojuma sabiedrības apspriešanai nodotajā redakcijā tiek izskatīts priekšlikums grozīt Valmieras, Mazsalacas, Rūjienas un Strenču pilsētu un visu Valmieras novada ciemu robežas, informēja pašvaldības sabiedrisko attiecību speciāliste Edīte Stērste.

Sabiedriskajai apspriešanai ir nodota Valmieras novada teritorijas plānojuma pirmā redakcija. Pašlaik spēkā esoši ir Valmieras novadā apvienoto astoņu pašvaldību dažādos laikos izstrādāti dokumenti - tie pārskatīti un aktualizēti atbilstoši spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem, kā arī iekļautas izmaiņas par novada teritorijas izmantošanu, apbūvi un iedzīvotāju blīvumu, tādējādi radot vienotus attīstības noteikumus vienotai Valmieras novada teritorijas ilgtermiņa attīstībai.

Sabiedriskā apspriešana tika organizēta Blīdenes Kultūras namā. Sanāca vairāk nekā 50 cilvēku.

Uzbūvēt līdz 15 vēja elektrostacijām ar nominālo jaudu katrai turbīnai līdz 8 megavatiem vēlas uzņēmums "EWE Neue Energian 4", kas pieder Dānijas "Eurowind" un vācu koncernam "Neue Energien Ingenieurplanungen". Vēja turbīnas maksimālais augstums projektā ir 280 metri. Izbūve plānota Saldus novadā. Tuvākā apdzīvotā vieta ir Stūri – 2,4 kilometru attālumā, bet Blīdene atrodas 3,3 kilometru attālumā.

Sākotnējā sabiedriskā apspriešana notiks līdz 5. februārim, apspriešanā iedzīvotājiem nav veto tiesību projektam, bet projekta ietekmes novērtējums veicams, ņemot vērā sabiedrības iesniegtos priekšlikumus. Pēc 5. februāra uzņēmums lems par ietekmes uz vidi novērtējuma pasūtīšanu. Tikai pēc tam būs zināms, vai šajā teritorijā vēja parku drīkstēs būvēt.

Vai Preiļi un Bauska drīkstēja noteikt stingrākus ierobežojumus vēja parku būvniecībai savā teritorijā? Par to šodien sprieda Latvijas Pašvaldību savienībā. Jautājums aktualizējies pēc tam, kad reģionālās attīstības ministrs daļēji apturēja abu pašvaldību teritorijas plānojumu, uzskatot, ka tajos noteikti nesamērīgi šo parku būvniecības ierobežojumi. Šodien iesaistītās puses pie kopsaucēja nonākt nespēja, tādēļ sagaidāms, ka strīdu nāksies risināt Satversmes tiesai.

Tikmēr pašvaldības, kuru vēlme ierobežot vēja parku attīstību šobrīd ir apturēta, padoties negrasās. Bauskas novads jau nolēmis ministrijas rīkojumu par novada teritorijas plānojuma apturēšanu apstrīdēt Satversmes tiesā.

Sarunās piedalījās LPS priekšsēdis Gints Kaminskis, LPS padomnieki, Bauskas novada domes priekšsēdētājs Aivars Mačeks (NA), Preiļu novada domes priekšsēdētājs Aldis Adamovičs (JV), viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrs Raimonds Čudars (JV) un klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis (ZZS).

LPS bija aicinājusi nekavējoties atcelt Čudara rīkojumus par Bauskas un Preiļu novada teritoriju plānojumu daļēju apturēšanu, uzskatot, ka tie rada nozīmīgas sekas un negatīvu ietekmi uz visām Latvijas pašvaldībām. Vienlaikus Bauskas novada dome 22. janvāra ārkārtas sēdē pieņēma lēmumu vērsties Satversmes tiesā (ST), lai apstrīdētu ministra rīkojumu.

Vēja parku "kanibalizācijas efekts" (pazīstams arī kā price cannibalization) rodas tāpēc, ka vēja parki ražo enerģiju vienlaicīgi. Kad pūš stiprs vējš, tirgū nonāk milzīgs lētas enerģijas apjoms, kas nospiež biržas cenu uz leju, dažkārt pat līdz nullei vai negatīvai vērtībai. Rezultātā vēja parku operatori saņem arvien zemāku vidējo cenu par savu saražoto megavatstundu.

Aprēķināt precīzu "slieksni" ir sarežģīti, jo tas ir mainīgs lielums, taču enerģētikas analītiķi (piemēram, Aurora Energy Research un SEB) norāda uz konkrētām kopsakarībām Baltijas tirgū.

Kanibalizācijas koeficients vēja elektrostaciju gadījumā ir rādītājs, kas parāda, cik lielu tirgus cenu daļu vēja ražotāji reāli “noķer” salīdzinājumā ar vidējo elektroenerģijas cenu, un līdz ar to – cik spēcīga ir cenu kanibalizācija.

Bauskas novada dome 22. janvāra ārkārtas sēdē pieņēmusi lēmumu vērsties Satversmes tiesā (ST), lai apstrīdētu viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministra Raimonda Čudara (JV) rīkojumu, ar kuru daļēji apturēta Bauskas novada teritorijas plānojuma darbība.

Pašvaldība uzskata, ka apstrīdētās normas ir izstrādātas atbilstoši normatīvajiem aktiem un teritorijas attīstības plānošanas principiem. Tādēļ dome iesniegs prasību Satversmes tiesā, lai tā izvērtētu ministra rīkojuma atbilstību Latvijas Republikas Satversmei, Eiropas Vietējo pašvaldību hartai un citiem normatīvajiem aktiem.

Pašvaldības izpilddirektoram Ivaram Romānovam uzdots sagatavot pieteikumu un iesniegt Satversmes tiesā likumā noteiktajā termiņā. Bauskas novada domes priekšsēdētājs Aivars Mačeks ārkārtas sēdes noslēgumā pēc deputātu atbalstošā balsojuma pauda, ka nākamās dienas pirmais darbs pašvaldības izpilddirektoram tagad ir skaidri zināms.

Pirmdien,  26.janvārī, Latvijas Pašvaldību savienība (LPS) rīkos kopīgu tikšanos ar viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministru Raimondu Čudaru un klimata un enerģētikas ministru Kasparu Melni, lai rastu risinājumu jautājumā par pašvaldību teritoriju plānojumiem un vēja parku attīstību, portālu informēja LPS pārstāve Liene Užule.

Sarunā piedalīsies LPS priekšsēdis Gints Kaminskis, LPS padomnieki, Bauskas novada domes priekšsēdētājs Aivars Mačeks, Preiļu novada domes priekšsēdētājs Aldis Adamovičs, Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) un Klimata un enerģētikas ministrijas (KEM) pārstāvji.

LPS aicināja nekavējoties atcelt R.Čudara rīkojumus par Bauskas un Preiļu novada teritoriju plānojumu daļēju apturēšanu, kas rada nozīmīgas sekas un negatīvu ietekmi uz visām Latvijas pašvaldībām.

Bauskas un Preiļu novada pašvaldību vadītāji pošas uz Satversmes tiesu, esot nemierā ar viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministra Raimonda Čudara ("Jaunā Vienotība") rīkojumu par abu pašvaldību teritoriju plānojuma apturēšanu daļā. 

Runa ir par daļām, kas attiecas uz ierobežojumiem atjaunīgo energoresursu, tostarp vēja elektrostaciju, attīstību. Šis lēmums un tā sekas, kā arī iespējamie lēmumi nākotnē attiecībā uz citām pašvaldībām, bija raidījuma "Kas notiek Latvijā?" 21. janvāra diskusijas temats

Piektdien, 23. janvārī, Smiltenes novadā darba vizītē ieradās viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrs Raimonds Čudars.

Pašvaldībā Raimonds Čudars tikās ar Smiltenes novada domes vadību, deputātiem un pašvaldības speciālistiem, pēc tam vizīti viņš turpināja Blomes pamatskolā un Smiltenes kokapstrādes uzņēmumā SIA “AW Latvia”.

Šī gada 26.janvārī plkst.9.00 Latvijas Pašvaldību savienība (LPS) rīkos kopīgu tikšanos ar viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministru Raimondu Čudaru un klimata un enerģētikas ministru Kasparu Melni, lai rastu risinājumu jautājumā par pašvaldību teritoriju plānojumiem un vēja parku attīstību.

Sarunā piedalīsies LPS priekšsēdis Gints Kaminskis, LPS padomnieki, Bauskas novada domes priekšsēdētājs Aivars Mačeks, Preiļu novada domes priekšsēdētājs Aldis Adamovičs, Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) un Klimata un enerģētikas ministrijas pārstāvji.

LPS aicināja Ministru prezidenti Eviku Siliņu nekavējoties atcelt R.Čudara rīkojumus par Bauskas un Preiļu novada teritoriju plānojumu daļēju apturēšanu, kas rada nozīmīgas sekas un negatīvu ietekmi uz visām Latvijas pašvaldībām.

Pašvaldību likums nosaka, ka teritorijas attīstības plānošana ir pašvaldību kompetence un atbildība. Pēc viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministra rīkojuma, kas daļēji apturēja Preiļu un Bauskas novadu teritorijas plānojumus, jo ministra ieskatā tajos noteikts pārāk daudz ierobežojumu vēja un saules parku būvniecībai, pašvaldības ir neizpratnē par iespēju realizēt savas tiesības teritorijas plānošanā un attīstībā.

Dobeles novada pašvaldības teritorijas plānotāja Sandra Lasmane: “Vēja parkiem attīstības stadijā, kam ir ietekmes uz vidi novērtējums (IVN), visur rakstīts, ka tomēr mirguļošanas efektu ietekme ir līdz 2 kilometriem. Mēs esam noteikuši, ka ap ciemiem un pilsētu teritorijām 2 kilometru rādiusā nevar būvēt vēja parkus.”

Lai būtu saprotami par elektrības cenu veidošanos – lielākā daļa Latvijas patērētāju, apmēram 85%, ir tā saucamie fiksētie līgumi uz fiksētu laiku un fiksētu termiņu; viņus biržas cena neietekmē.

Savukārt 15% lietotāju, kas ir biržas lietotāji, apzinās, ka elektrības cena staigā augšā, lejā, kad reģionā laiks kļūst aukstāks, šādu izskaidrojoši darbu TV24 raidījumā “Uz līnijas” veica Kaspars Melnis, klimata un enerģētikas ministrs (ZZS).

Kāpēc tagad cenas ir tik lielas, Melnim ir vienkāršs skaidrojums: “Skandināvi, tieši Somija, ir specifiski, viņiem šobrīd ir ekstrēmi laikapstākļi. Un somi ļoti daudz iet saunās, kurina tās ar elektroenerģiju, un patēriņš ir liels.

Deputāte Inga Bērziņa nosūtījusi vēstules Ministru prezidentei Evikai Siliņai, kā arī atbildīgajiem nozaru ministriem — klimata un enerģētikas ministram Kasparam Melnim, viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministram Raimondam Čudaram un ekonomikas ministram Viktoram Valainim —, aicinot rūpīgi izvērtēt Dienvidkurzemē plānoto vēja parka “K2 Ventum” projektu.

"Šis gadījums ir jāvērtē nevis kā lokāls konflikts, bet gan kā tests tam, vai Latvija spēj pieņemt atbildīgus, datos un pierādījumos balstītus ilgtermiņa lēmumus enerģētikā, drošībā un teritorijas plānošanā, kas ietekmēs nākamās paaudzes, nevis pakļauties īstermiņa ieguvumiem," norāda politiķe.

Saeima ceturtdien, 22. janvārī, vērtēs Nacionālās apvienības (NA) iesniegto pieprasījumu viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministram Raimondam Čudaram (Jaunā Vienotība), prasot skaidrojumu par Bauskas un Preiļu novadu teritoriju plānojumu apturēšanu, portālu informēja NA pārstāve Laima Melkina.

Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministra ieskatā, pašvaldības pārāk stingri ierobežojušas vēja elektrostaciju un saules paneļu parku būvniecību novados. Turpretī NA norāda, ka ministra rīkojumi ir klajā pretrunā ar demokrātijas pamatprincipiem un Satversmē nostiprinātajām iedzīvotāju tiesībām lemt par jautājumiem, kas tiešā veidā skar viņu dzīves vidi. Apturot pašvaldību likumīgi pieņemtus teritorijas plānošanas dokumentus, nav ņemta vērā vietējo iedzīvotāju skaidri paustā griba, kas izteikta sabiedriskajās apspriešanās un citos formātos.

Bauskas novada dome ārkārtas sēdē lēmusi vērsties Satversmes tiesā, lai apstrīdētu Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministra Raimonda Čudara ("Jaunā Vienotība") rīkojumu, ar kuru daļēji apturēta Bauskas novada teritorijas plānojuma darbība.

Čudars pirmdien, 12. janvārī, izdeva rīkojumus par Bauskas un Preiļu novadu teritorijas plānojuma daļēju apturēšanu. Ministrs uzskata, ka pašvaldības prettiesiski noteikušas nesamērīgus ierobežojumus atjaunīgo energoresursu, tostarp vēja elektrostaciju un saules paneļu parku, attīstībai.

Savukārt Bauskas novada pašvaldība uzskata, ka apstrīdētās normas ir izstrādātas atbilstoši normatīvajiem aktiem un teritorijas attīstības plānošanas principiem.

Tādēļ dome vērsīsies Satversmes tiesā, lai izvērtētu ministra rīkojuma atbilstību Latvijas Republikas Satversmei, Eiropas Vietējo pašvaldību hartai un citiem normatīvajiem aktiem.

Raidījumā "Kas notiks ar vēja parkiem un ministra lēmumiem par pašvaldību teritoriju plānojumiem?" piedalās viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrs Raimonds Čudars ("Jaunā Vienotība"), klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis (Zaļo un Zemnieku savienība), Bauskas novada domes priekšsēdētājs Aivars Mačeks (Nacionālā apvienība), Preiļu novada mērs Aldis Adamovičs (Latgales partija), Līvānu novada mērs Dāvids Rubens (Jaunā konservatīvā partija), Latvijas Atjaunīgās enerģijas alianses valdes priekšsēdētājs Alnis Bāliņš, Latvijas Teritoriālplānotāju asociācijas valdes priekšsēdētāja Līna Dimitrijeva un biedrības "Drosme Darīt" valdes priekšsēdētājs Roberts Tenass.

Pašvaldību un valsts funkcijas likumā ir sadalītas, tomēr nereti rodas situācijas, kad kādam šķiet, ka valsts pārāk maz vai pārāk daudz iejaucas vietvaru lietās. Cik liela pašnoteikšanās īsti ir pašvaldībām, vai šajā tiesību un pienākumu sadalē ir kas jāmaina – par to diskusija Krustpunktā.

Analizē viedas administrācijas un reģionālās attīstības ministrs Raimonds Čudars, klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis, Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdētājs Gints Kaminskis un Tukuma novada domes priekšsēdētājs Gundars Važa.

Pašvaldībām ir jātiekas ar Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministriju (VARAM) un Klimata un enerģētikas ministriju (KEM), lai izrunātu jautājumus par vēja parku attīstību, žurnālistiem pēc valdošās koalīcijas partiju sadarbības sanāksmes pirmdien atzina Ministru prezidente Evika Siliņa (JV).

Viņa skaidroja, ka pirmdien koalīcijā panākta vienošanās par nepieciešamību VARAM un KEM rīkot kopīgu tikšanos ar pašvaldībām, kuras interesē vēja parku attīstības jautājumi.

Premjere norādīja, ka saistībā ar VARAM lēmumu pašvaldībām radušies dažādi jautājumi un neskaidrības, jo šāda situācija ir pirmreizēja un pieredze šādu procesu īstenošanā ir ierobežota.

“Cīņu ar vējdzirnavām” var uzvarēt! Īpaši tāpēc, ka protestiem pret vēja parku ierīkošanu paveras plašs iespēju logs – jau sākusies 15.Saeimas vēlēšanu kampaņa. Partiju bailes sadusmot vēlētājus kļūst daudzkārt spēcīgākas par citiem apsvērumiem.

Šis ir “lielās politikas” veidotāju vājais punkts, un uz to protestētājiem jāspiež ar visu spēku un prasmi. Gaidāmo vēlēšanu ēnā valdībā mazinās vēlme ziņot Briselei par sasniegumiem atjaunojamās enerģētikas vairošanā. Tāpat – saskatīt ekonomikas plauksmi vēja parkos ieguldītajās vai plānotās investīcijās. Stājas spēkā brutāli vienkārša aritmētika: cik balsis spēj dot šie uzņēmēji, cik – cilvēki, kuri iebilst viņu plāniem, un to līdzjutēji.

"“Vācija veic visdārgāko enerģētikas pāreju pasaulē,” sūdzas Frīdrihs Mercs. Kanclers Frīdrihs Mercs uzskata pakāpenisku atteikšanos no kodolenerģijas par "nopietnu stratēģisku kļūdu". Lai to kompensētu, Vācijas valdība tagad plāno veicināt jaunu gāzes spēkstaciju būvniecību un ir panākusi vienošanos ar Briseli.

Kanclers pakāpenisku atteikšanos no kodolenerģijas raksturoja kā nopietnu stratēģisku kļūdu. "Ja jūs to grasījāties darīt, jums vismaz vajadzēja paturēt pēdējās atlikušās atomelektrostacijas Vācijā darbībā pirms trim gadiem." Pēdējās trīs Vācijas atomelektrostacijas tika demontētas 2023. gada aprīlī.

Vācijā ir visdārgākā enerģētikas pāreja pasaulē, sacīja Mercs. Federālā valdība vēlas to labot, taču enerģijas ražošanas jauda nav pietiekama. Ekonomikas ministrs Reihe ir paziņojis par plāniem samazināt enerģētikas pārejas izmaksas."

Latvijas piekrastē industriālu vēja parku izvietošana ir pieļaujama tikai tam paredzētās vietās, ievērojot ainavu, kultūrvēsturiskās vērtības un līdzsvaru starp dabisko vidi, vietējo ekonomiku un iedzīvotāju dzīves kvalitāti.

Plānotais projekts paredz 46 līdz 250 metrus augstu vēja turbīnu izbūvi ainaviski un dabas ziņā īpaši vērtīgā Baltijas jūras piekrastē – aizsargjoslā starp Grīņu rezervātu un Ziemupes dabas liegumu, tikai 2,5 kilometru attālumā no Pāvilostas. Tā ir unikāla piekrastes mazpilsēta, kas gadsimtiem saglabājusi zvejnieku ciema plānojuma struktūru un pēdējo 30 gadu laikā kļuvusi par nozīmīgu tūrisma galamērķi, pateicoties neskartajai dabai un cilvēku darbības nesabojātai piekrastes ainavai. Šeit izveidotais tūrisma un dzīves kvalitātes modelis nodrošina darbu vietējiem iedzīvotājiem un veido vietējo ekonomiku.

Nacionālā apvienība (NA) iesniegusi Saeimā pieprasījumu viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministram Raimondam Čudaram (JV), prasot skaidrojumu par Bauskas un Preiļu novadu teritoriju plānojumu apturēšanu, aģentūru LETA informēja NA pārstāve Laima Melkina.

NA uzskata, ka ministra rīkojumi ir klajā pretrunā ar demokrātijas pamatprincipiem un Satversmē nostiprinātajām iedzīvotāju tiesībām lemt par jautājumiem, kas tiešā veidā skar viņu dzīves vidi. Apvienības ieskatā, Čudars nav ņēmis vērā vietējo iedzīvotāju skaidri pausto gribu, kas izteikta sabiedriskajās apspriešanās un citos formātos.

Enerģētikas ministrs Edmunds Čudars paudis neapmierinātību ar iedzīvotāju pretestību vēja parku attīstībai Latvijas novados, norādot, ka tas kavē valsts virzību uz enerģētisko neatkarību un atjaunīgo energoresursu (AER) mērķu sasniegšanu. Kā ziņo avīze Diena, ministrs uzskata, ka sabiedrības iebildumi un pašvaldību noteiktie jaunie ierobežojumi vēja turbīnu izvietošanai ir prettiesisiki un kavē valsts stratēģiskos mērķus.

LAEA respektē pašvaldību autonomiju un to tiesības plānot savas teritorijas attīstību. Tomēr autonomija nenozīmē patvaļīgus ierobežojumus, kas nav pamatoti ar objektīviem kritērijiem, nav samērīgi un nav salāgoti ar valsts noteiktajiem attīstības mērķiem enerģētikas, klimata un drošības jomā.

LAEA valdes priekšsēdētājs Alnis Bāliņš: “Asociācija kopā ar saviem biedriem jau ir uzsākusi aktīvu dialogu ar vairākām pašvaldībām, kā arī ar Latvijas Pašvaldību savienību, lai meklētu sabalansētus risinājumus un veicinātu interešu salāgošanu. Šajā dialogā LAEA īpaši uzsver nepieciešamību pēc skaidriem kritērijiem, pētījumos balstītiem secinājumiem un caurspīdīga lēmumu pieņemšanas procesa.”

Latvijā izskanējis pieprasījums pēc Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministra Raimonda Čudara demisijas, ko izraisījis ministra lēmums apturēt Bauskas novada teritorijas plānojumu. Kritiķi uzskata, ka ar šo rīkojumu ministrs ignorējis gan Bauskas un Preiļu novadu iedzīvotāju pausto nevēlēšanos savās teritorijās redzēt vēja elektrostaciju parkus, gan pašvaldību tiesības lemt par savas teritorijas attīstību, vēsta 360 Ziņas.

Bauskas novada Viesturu pagastā, kur bija iecerēta vēja parka būvniecība, iedzīvotāji un pašvaldība iepriekš noteica ierobežojumus atjaunīgo energoresursu parku attīstībai. Tomēr, reaģējot uz šiem lēmumiem, VARAM ministrs apturēja pašvaldības teritorijas plānojumu, kas izraisīja plašu neapmierinātību vietējā sabiedrībā un nevalstiskajās organizācijās.

Sabiedriskā labuma organizācija biedrība «Drosme Darīt» kategoriski nosoda Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) ministra Raimonda Čudara un VARAM valsts sekretāra Jāņa Patmalnieka rīcību, ar 2026. gada 12. janvāra lēmumu daļēji apturot Bauskas un Preiļu novada teritorijas plānojumus saistībā ar vēja elektrostaciju (VES) izvietošanas ierobežojumiem.

Izvērtējot šo lēmumu, secinām: VARAM ministra rīcība ir pretrunā Latvijas Republikas Satversmei, administratīvo tiesību principiem un starptautiskajām vides tiesībām, kā arī rada bīstamu precedentu pašvaldību autonomijas faktiskai anulēšanai.

Latvija ir ceļā uz enerģētisko neatkarību, taču skaitļi liecina, ka atjaunīgās enerģijas potenciāls joprojām tiek izmantots kūtri. Vējš pie mums nodrošina mazāk nekā 4% no elektroenerģijas jaudas, kamēr kaimiņvalstīs tas jau kļūst par cenu stabilitātes un drošības balstu.   Kāpēc Latvijā elektrības cenu joprojām nosaka dārgā gāze un ko - gan iedzīvotāju rēķiniem, gan reģionu attīstībai - nozīmētu straujāka pāreja uz vēja un saules enerģiju? Sarunāsimies ar enerģētikas ekspertu Artūru Tomu Plešu.

Sabiedriskā labuma biedrība “Drosme Darīt” nākusi klajā ar asu paziņojumu, kurā kategoriski nosoda Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas rīcību saistībā ar vēja elektrostaciju ierobežojumiem pašvaldību teritorijas plānojumos un pieprasa ministra Raimonda Čudara demisiju. Organizācija uzskata, ka pieņemtie lēmumi apdraud pašvaldību autonomiju un rada bīstamu precedentu valsts pārvaldē.

Pašvaldību plānojumu daļēja apturēšana

Biedrība norāda, ka 2026. gada 12. janvārī pieņemtais lēmums par Bauskas un Preiļu novadu teritorijas plānojumu daļēju apturēšanu, pamatojoties uz vēja elektrostaciju izvietošanas ierobežojumiem, esot pretrunā Latvijas Republikas Satversmei, administratīvo tiesību pamatprincipiem un starptautiskajām vides tiesībām.

Pēc biedrības ieskata šāda rīcība faktiski anulē pašvaldību tiesības patstāvīgi lemt par teritorijas attīstību un aizsargāt vietējo iedzīvotāju intereses.

Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) valde aicina Ministru prezidenti Eviku Siliņu (JV) nekavējoties atcelt viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministra Raimonda Čudara (JV) rīkojumus par Bauskas un Preiļu novada teritoriju plānojumu apturēšanu, kas rada nozīmīgas sekas un negatīvu ietekmi uz visām Latvijas pašvaldībām, portālu "Delfi" informēja LPS pārstāvji.

Vienlaikus LPS valde aicina premjeri steidzami sasaukt sanāksmi ar viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministra, klimata un enerģētikas ministra Kaspara Melņa (ZZS) un LPS pārstāvju dalību, lai rastu risinājumu saistībā ar pašvaldību teritoriju plānojumiem. Savienībā uzsver, ka divu nedēļu laikā pašvaldībām jāpieņem lēmumi par turpmāko rīcību, tāpēc steidzami nepieciešams visām iesaistītajām pusēm skaidrs risinājums.

Diskusiju par atjaunojamo energoresursu ražošanas ierobežojumiem Bauskas un Preiļu novada teritoriālajos plānojumos ir iespējams turpināt Satversmes tiesā (ST), intervijā TV3 raidījumam “900 sekundes” sacīja viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrs Raimonds Čudars (JV).

Jautāts, vai iedzīvotāju iebildumi nav pietiekami būtisks pamatojums, lai, atsaucoties uz tiem, pašvaldība savā teritoriālajā plānojumā varētu ierobežot saules parku vai vēja parku būvniecību, ministrs atbildēja, ka tas ir viens no vērā ņemamajiem aspektiem, bet eksistē arī citi aspekti, kas jāņem vērā.

Saules parku jaudas Latvijā jau tuvojas maksimumam, kamēr vēja enerģijas attīstība joprojām atpaliek no kaimiņvalstīm, TV3 raidījumā “900 sekundes” atzina klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis. Viņš uzsver, ka stingrāki noteikumi, pamatota pašvaldību rīcība un godīga attīstītāju komunikācija ar iedzīvotājiem ir būtiski priekšnoteikumi gan jaunu parku izbūvei, gan elektroenerģijas cenu stabilizēšanai ilgtermiņā.

Pēc sabiedrības iebildumu publiskošanas iesaistās ministrija; lielsaimnieks komentārus nesniedz.

Mudina protestēt
Bauskas novada domes deputāts Mārtiņš Mediņš (NA) uzsvēra, IVN ir divas versijas – saīsinātā un pilnā. Viņš skaidroja: «Atšķirība tā, ka ar pilno versiju attīstītājam pēc IVN izpildes un atzinumu saņemšanas no VVD ir jāsaņem akcepts pašvaldībā. Ar saīsināto versiju pašvaldību var apiet. Pozitīvi, ka uz vēja parka «Sējas» būvniecību attiecas pilnā versija.»
Deputāts uzskata, ka 800 metru attālums no VES monstriem līdz mājām ir nenozīmīgs. M. Mediņš mudina iedzīvotājus būt daudz aktīvākiem, rakstīt protesta vēstules, sadarboties ar biedrību «Drosme darīt», kas par savu mērķi pasludinājusi cīņu pret atjaunojamo energoresursu projektiem, kas iznīcina kultūrvēstures vērtības un ainavu. Viņš uzskata, ka par enerģētikas situāciju un problēmām Latvijā patiesa un ticama informācija ir grūti pieejama.

No šodienas, 14. janvāra, elektrības tirgū sāk darboties jauni noteikumi, kas ietekmēs to, kā notiek tirdzniecība starp valstīm. Turpmāk pirkt un pārdot elektrību varēs vēl īsi pirms tās reālās piegādes – proti, līdz pat 30 minūtēm pirms brīža, kad tā nonāk tīklā. Līdz šim šis laika logs bija stundu garš, bet tagad tas ir saīsināts uz pusi.

Šķiet, ka tas ir tikai tehnisks sīkums, bet patiesībā tas ir liels solis, lai mēs labāk pielāgotos tam, kā šobrīd ražojam enerģiju. Baltijas valstīs saules un vēja parki saražo arvien vairāk, un mums ir jāmācās ar šo mainīgo jaudu rīkoties gudrāk.

Vispirms jau par lauksaimniecībā derīgas zemes izmantošanu atjaunojamo energoresursu ražošanai. Ja vēja ģeneratoru “iestāda” aramzemē, skāde vēl nav tik liela, jo tā ir vien kā sala vai pussala (ar pievedceļu), kam apkārt var art, sēt un pļaut. Sliktāk ar saules paneļu parkiem, kur nosegtās platības lielas.

Proti, saules paneļu parki parasti tiek izbūvēti uz 25–35 gadiem, kas nozīmē, ka konkrētā lauksaimniecībā derīgā zeme ilgstoši netiek izmantota pārtikas ražošanai. Ja to pieļaujam, tātad vietējās pārtikas ražošana vairs nav prioritāra, bet elektrības ir un par katru cenu?

Tie, kuriem ir gadījies braukt pa Ventspils–Rīgas šoseju, būs pamanījuši apjomīgus būvdarbus posmā starp Plateni un Popi. Būvniecības informācijas sistēmā publicētā informācija liecina, ka abās pusēs šosejai Ventspils novada Tārgales pagasta teritorijā top SIA Ventspils Wind vēja parks ar desmit vēja elektrostacijām.

Skaidrojot pirmdien, 12.janvārī, izdoto rīkojumu par daļēju teritorijas plānojuma apturēšanu Bauskas un Preiļu novadā, ministrs pauda, ka tas attiecas tikai uz to dokumentu daļu, kas tieši ierobežo atjaunīgās elektroenerģijas ražošanu, bet pārējā daļā teritorijas plānojumi ir spēkā un izpildāmi. Pašvaldības ministra rīkojumu var apstrīdēt Satversmes tiesā.

Pašvaldībām ir deleģētas tiesības noteikt papildu ierobežojumus atjaunīgās elektroenerģijas ražošanai.

Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrs Raimonds Čudars (JV) daļēji apturējis Bauskas un Preiļu novadu teritoriju plānojumus, viņaprāt, prettiesisku atjaunojamo energoresursu ražošanas ierobežojumu dēļ, informēja Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) Sabiedrisko attiecību nodaļā.

Pēdējos gados atkrastes vēja enerģijas nozares attīstība Eiropā ir kļuvusi daudz gausāka. Saistībā ar ģeopolitiskiem un drošības riskiem, kā arī ievērojamo būvniecības izmaksu kāpumu, projekti uz laiku tiek atlikti, izsoles bieži vien neizdodas, piemēram, Vācijā, Francijā, Nīderlandē, Dānijā, Lietuvā un Apvienotajā Karalistē, tādējādi investīciju vide kļūst sarežģītāka, būtiski samazinot plānotos attīstības tempus – jau līdz 2030. gadam

Viesturu pagasts Bauskas novadā un Vircavas pagasts Jelgavas novadā var kļūt par kārtējās vēja elektrostacijas (VES) būves vietu. Zemi vēja parkam «Sējas» atvēlējusi tāda paša nosaukuma zemnieku saimniecība.
VES attīstītāja un investore ir atjaunīgās enerģijas projektu SIA «EWE Neue Energien 2». Abos pagastos plānots uzcelt līdz 17 vēja rotorus ar kopējo jaudu 136 MW. Torņu augstums – līdz 280 m, rotora diametrs var pārsniegt 170 m.

Nosaukums «vēja parks» skan poētiski, jo parks ir atpūtas vieta ar dabisku ainavu, apstādījumiem, koku grupām, celiņiem, strūklakām, spēļu laukumiem. Vai «vēja parkos» pastaigāsies māmiņas ar bērniem, vai uz soliņiem sēdēs seniori un atcerēsies jaunību?
Vēja ģeneratoru ekspluatācijas ilgums ir 20-30 gadi, taču nevienam projektam Lavijā vēl nav tik daudz gadu, lai pārbaudītu, kā pēc nolietošanas šos mega atkritumus savāks. Visticamāk, VES vietas nekad vairs neatgūs agrāko izskatu. Latvijas ainaviskuma dēļ mūs apskauž daudzi eiropieši. Ne viens vien pārcēlies uz dzīvi Latvijā tieši šī iemesla dēļ.

Situāciju ar vēja enerģijas attīstības plāniem novadā “Ogres Vēstīm Visiem” ieskicēja pašvaldības Attīstības un plānošanas nodaļas telpiskais plānotājs Toms Mārtiņš Millers un uzņēmuma “Estonian, Latvian & Lithuanian Environment” vadošais konsultants un partneris Oskars Beikulis. Šis uzņēmums gatavo ietekmes uz vidi novērtējumus diviem projektiem, kas pamatā iecerēti Birzgales pagastā: vēja parkam “Stelpe 1” un vēja parkam “Birzgale”. Un ir vēl divi projekti izpētes stadijā, kas robežojas ar Ogres novadu turpat Daugavas kreisajā pusē: “Bauska– Ķekava–Ogre” un “Ogre–Bauska–Aizkraukle”. Ļoti tuvu Ogres novadam – Bauskas novadā – atrodas vēl piektais vēja parka projekts “Romaņi”.

Pērnā gada nogalē Ogres novada pašvaldības dome pieņēma vēja parkam “Stelpe 1” labvēlīgu lēmumu, akceptējot projektu ar 11 elektrostaciju būvi. Septiņas no tām varētu atrasties Birzgales pagastā un vēl četras Bauskas novada Vecumnieku pagastā. Šī projekta virzītājs ir SIA “SP Venta”, kas pastarpināti caur biržā kotēto Baltijas enerģētikas kompāniju “Ignitis Group” pieder lielākoties Lietuvas valstij.

Olaines novada pašvaldība aicina iedzīvotājus, nevalstiskās organizācijas un citas ieinteresētās personas iepazīties ar IVN ziņojumu un līdz 2026. gada 26. janvārim iesniegt savus viedokļus, priekšlikumus vai ierosinājumus.

Sabiedriskās apspriešanas sanāksme par vēja parka “Dalbe” ietekmes uz vidi novērtējuma (IVN) ziņojumu notiks 2026. gada 21. janvārī plkst. 18.00 Jaunolaines kultūras namā (Meža iela 2, Jaunolaine).

Sanāksme ir daļa no sabiedriskās apspriešanas procesa, kas norisinās no 2025. gada 12. decembra līdz 2026. gada 26. janvārim.

Olaines novada pašvaldība iepazīstas ar sagatavoto vēja parka “Dalbe” un tā saistītās infrastruktūras izbūve Jelgavas un Olaines novados ietekmes uz vidi novērtējuma (IVN) ziņojumu, izvērtēs tajā ietverto informāciju un savas kompetences ietvaros sniegs oficiālu viedokli.

Jau trīs pašmāju aktieri atzinušies, ka viņiem ir kopīgas raizes – viņi iebilst pret tuvējā apkaimē plānoto vēja ģeneratoru parku izbūvi.

Pērnā gada izskaņā aktieris Juris Hiršs Vecumnieku puses iedzīvotājus aicināja pulcēties uz protesta zibakciju pie Bauskas domes ēkas. "Vēja parki nāk uzbrukumā…," kopā sanākšanas iemeslu sociālajā tīklā Facebook atklāj Hiršs.

"Juri, mēs Kurzemē ar šo domu, ka "tas jāaptur» dzīvojam jau no 2023. gada 15. decembra.

Mums jāturas kopā un jāapvienojas," aktierim pievienojas arī kolēģe aktrise Zane Jančevska.

Paziņojums par SIA "Latvijas vēja parki" plānotās darbības – Vēja elektrostaciju parka "Bauska-Ķekava-Ogre" un tā saistītās infrastruktūras projekta īstenošana Ķekavas novada Baldones pagastā un Bauskas novada Vecumnieku pagastā precizētā ietekmes uz vidi novērtējuma Ziņojuma iesniegšanu Valsts vides dienestā Atzinuma saņemšanai

Paredzētā darbība: Vēja elektrostaciju parka “Bauska-Ķekava-Ogre” un tā saistītās infrastruktūras projekta īstenošana Ķekavas novada Baldones pagastā un Bauskas novada Vecumnieku pagastā

Paredzētās darbības ierosinātāja: SIA “Latvijas vēja parki” (reģ. 40203415150, Pulkveža Brieža iela 12, Rīga, LV-1010, e-pasts: bko@vejaparki.lv)

Es ierados šeit tieši skaistās dabas un tās aizsardzības dēļ. Kas man ir ļoti svarīgi, tas arguments, ka tas nav bīstami dzīvībai. Varbūt tas tieši nav bīstams dzīvībai, par to vēl ir plašas diskusijas, šobrīd neiedziļināšos, taču cilvēkam ir tiesības ne tikai būt veselam, neslimot, bet cilvēkam ir arī tiesības justies labi un laimīgi arī, saka Jakobs no Vācijas.

„Bauskas Dzīve” sestdien, 3. janvārī, saņēmusi 20 iedzīvotāju parakstītu iesniegumu par politiskās neuzticības izteikšanu tiem Bauskas novada domes deputātiem, kas balsojumā domes sēdē akceptēja vēja elektrostaciju parka „Stelpe1” būvniecību Vecumnieku apvienības teritorijā.

Šo iesniegumu parakstījušo iedzīvotāju pārstāve Tamāra Šiškina vēstuli adresējusi un nosūtījusi vēl vairākām institūcijām, to skaitā Bauskas novada domei, LR Saeimai, LR Ministru kabinetam.

Iesniegumu parakstījušie Bauskas novada iedzīvotāji un biedrība “Tautas labklājībai” izsaka politisku neuzticību Bauskas novada domes deputātiem, kuri 2025. gada 23. decembra domes sēdē balsoja par vēja parka „Stelpe 1” turpmāku virzīšanu būvniecībai.

Viesturu pagasta iedzīvotāju konsultatīvā padome 8. janvārī plkst. 18.30 Viesturu kultūras centrā rīkos kopsapulci par vēja parka “Sējas” plānoto būvniecības ieceri un virzību, informēja Bauskas novada pašvaldībā.

Lai veicinātu savlaicīgu un skaidru komunikāciju, veidojot skaidru dialogu starp pašvaldību un iedzīvotājiem, uz tikšanos aicināti pašvaldības vadības pārstāvji un Rundāles apvienības pārvaldes vadītājs Aigars Sietiņš.

Jau ziņots, ka Dānijas vēja enerģijas grupā “Eurowind Energy” ietilpstošās Latvijā reģistrētās meitassabiedrības plāno būvēt divus vēja parkus Dienvidkurzemes novadā, kā arī Bauskas un Jelgavas novados, liecina informācija likvidētās Enerģētikas un vides aģentūras (EVA) mājaslapā par Valsts vides dienesta (VVD) piemēroto ietekmes uz vidi novērtējuma (IVN) procedūru.

Bauskas novada domes sēdē deputāti nobalsoja par vēja parka «Stelpe 1» un ar to saistītās infrastruktūras būvniecības akceptēšanu, lai arī pret to iebilst vietējā sabiedrība.

Deputāte Ināra Pētersone domes sēdē jautāja, kas notiks, ja balsojums par vēja parka ieceri pašvaldībā būs negatīvs. «Juridiski mēs diez vai uzvarētu. Esam apstiprinājuši, ka apmēram 80 procentos novada teritorijas nevar būvēt [vēja parkus]. Esam atteikuši daudziem vēja parkiem, kas vēlējās ietekmes uz vidi novērtējuma procedūru, kur šāda darbība nebija atļauta teritorijas plānojumā. Pamatojoties uz domes lēmumu, mēs atteicām trīs attīstītājiem,» par iepriekšējiem lēmumiem informēja A. Mačeks.
Šoreiz Bauskas novada domes sēdē deputāti atbalstīja lēmumprojektu «Par paredzētās darbības vēja parka «Stelpe 1» un ar to saistītās infrastruktūras būvniecības akceptēšanu» ar 12 balsīm par, divām pret, un trīs deputāti atturējās. Projekts atbalstīts, neraugoties uz domes sēdē izskanējušajiem sabiedrības pārstāvju iebildumiem

No šodienas AS “Augstsprieguma tīkls” (AST) elektroenerģijas pārvades vidējais tarifs samazināsies par 10%, taču mājsaimniecību rēķini nemainīsies, jo tarifa izmaiņas dažādām lietotāju grupām ir atšķirīgas un kompensētas ar citiem faktoriem. Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) apstiprinājusi jaunus tarifus nākamajiem trim gadiem (2026.–2028.), tostarp specifiskus tarifus par kWh un jaudas uzturēšanu dažādām sprieguma līmeņu grupām, saglabājot stabilitāti neskatoties uz investīcijām atjaunojamajos resursos, kiberdrošībā un jaunu apakšstaciju pieslēgšanu. AST izdevies samazināt izmaksas elektroenerģijas cenas krituma dēļ un efektivizējot pārvaldību, izmantojot 44 miljonus eiro no uzkrātiem ieņēmumiem, kamēr uzņēmuma peļņa 2024. gadā ievērojami pieauga.

Arhitekts Andis Sīlis uzsver, ka enerģētikas lēmumos obligāti jāņem vērā arī ainavas un vizuālās vides kvalitāte, jo atjaunojamo resursu ieviešana būtiski maina cilvēku ikdienas telpu. Viņš kritizē saules paneļu masveida uzstādīšanu uz jumtiem par Eiropas tradicionālās ainavas “izčakarēšanu” un uzskata, ka vēja parki labāk izbūvējami jūrā, nevis skaistās sauszemes ainavās. Sīlis atzīst, ka vēja parki jūrā var radīt problēmas, piemēram, gājputniem, tomēr ekonomisku un vizuālu apsvērumu dēļ šādu risinājumu vērtē kā mazāku ļaunumu nekā vēja un saules infrastruktūru sauszemē.

Octopus Energy Wasted Wind izsekošanas dati liecina, ka kopējās “ierobežojumu” izmaksas pieauga no 1,23 miljardiem mārciņu līdz 1,46 miljardiem mārciņu.

Octopus — Apvienotās Karalistes lielākais enerģijas piegādātājs — paziņoja, ka bez reformām izmaksas līdz 2030. gadam varētu sasniegt 8 miljardus mārciņu gadā, un norādīja, ka sistēma ir "bojāta".

Nozares regulators Ofgem paziņoja, ka ierobežojumi tipiskajam gada rēķinam ir pievienojuši 15 mārciņas.

Šomēnes tā apstiprināja aptuveni 70 miljardus mārciņu augstsprieguma tīklu modernizācijai piecu gadu laikā, kas, kā teikts, līdz 2030. gadam palielinās rēķinus par aptuveni 60 mārciņām , taču ļaus izvairīties no vēl lielākām ierobežošanas maksām.

2022. gada 5. oktobrī stājās spēkā likums “Enerģētiskās drošības un neatkarības veicināšanai nepieciešamās atvieglotās energoapgādes būvju būvniecības kārtības likums”, kas paredz, ka par vēja parkiem ar jaudu virs 50 megavatiem (MW) galīgo lēmumu par akceptu pieņem Ministru kabinets (MK).

“K2 Ventum” VES parku paredzēts būvēt Dienvidkurzemes novada Sakas pagastā, un tam paredzēto elektropārvades pieslēgumu plānots izveidot Sakas pagastā un Kuldīgas novada Alsungas pagastā. Projektam ir veikts ietekmes uz vidi novērtējums (IVN) un saņemts IVN atzinums.

Parlamentāriešu vairākums ceturtdien Saeimas sēdē noraidīja opozīcijā esošā "Apvienotā saraksta" (AS) deputātu Saeimā iesniegto patstāvīgo priekšlikumu, aicinot nepieļaut jaunu Ministru kabineta lēmumu pieņemšanu par vēja enerģijas staciju projektu akceptēšanu.

Bauskas novada dome 23. decembrī sēdē ir pieņēmusi lēmumu atbalstīt starptautiskā atjaunīgās enerģijas uzņēmuma „Ignitis Renewables” ieceri īstenot vēja parku “Stelpe-1” un ar to saistītās infrastruktūras būvniecību Bauskas novada Valles un Vecumnieku pagastā.

Limbažu novada iedzīvotāji pauduši stingru neapmierinātību saistībā ar plānoto vēja parka «Aloja» izveidi. Galvenās satraukuma virzītājas ir gaidāmās vēja turbīnas, kuru paredzētais augstums var sasniegt pat iespaidīgus 276 metrus. Iedzīvotāji pauž bažas par iespējamo negatīvo ietekmi uz viņu veselību, par ievērojamām izmaiņām apkārtējā ainavā un par vērienīgu slodzi vietējiem ceļiem, kas varētu rasties vēja parka būvniecības un ekspluatācijas laikā.

Dienvidkurzemes Sakas pagastā uzņēmums K2 Ventum iecerējis būvēt 46 vēja turbīnas pie Baltijas jūras, kas izraisījis asu vietējo iedzīvotāju un pašvaldības pretestību. Pāvilostā notikušajā sarunā ar Klimata un enerģētikas ministriju apspriesti regulējuma grozījumi un uzraudzības kārtība. Diskusija bija emocionāla, bet daudzi jautājumi vēl neatbildēti.

Ķirbas purvā plānotais vēja poligons nopietnas bažas Rucavas pusē, kur vairāk nekā 200 iedzīvotāju parakstījuši protesta vēstuli. Cilvēki kritizē attīstītāju un pašvaldības rīcību, slēpjot būtisku informāciju s  Vietējie iedzīvotāji apvienojušies biedrībā "Kuršu kopiena", lai aizstāvētu savas intereses.

Latvenergo mērķtiecīgi virzās uz vēja enerģijas attīstīšanu Latvijā un Baltijā, ik gadu palielinot atjaunīgās ģenerācijas portfeli

Līvānu novada pašvaldības rīkotajā aptaujā par vēja parku būvniecību (22.08.–06.09.2025) piedalījās 979 iedzīvotāji: 12 PAR, 967 PRET. Rezultāti apkopoti 76 lappušu dokumentā.

Paziņojums par vēja parka “Valka” informatīvo darba grupu.

Sanāksme norisināsies 2025. gada 18. septembrī plkst. 18.00 Valkas pilsētas kultūras namā. SIA “EWE Neue Energien 1” aicina iedzīvotājus piedalīties.