Ziema būs silta, bet nākotne – saspringta: Operatoru 2025. gada nogalē paustie skarbie secinājumi un elektroenerģijas tirgus struktūras defekts 2025. gada novembra nogalē reģiona pārvades sistēmas operatori (tostarp Latvijas AST, Igaunijas Elering, Lietuvas Litgrid, Somijas Fingrid u.c.) sanāca kopā, lai prezentētu jaunākos datus par energosistēmas pietiekamību (adequacy). Vebināra ziņojums ir izcils dokumentāls pierādījums tam, ka politiskie lozungi par tūlītēju pāreju uz za

Mūsdienu enerģētikas plānotājiem ir lielisks hobijs: viņi mīl skatīties laika prognozi. Ja spīd saule un pūš vējš, visi ir laimīgi. Biržā elektrības cena nokrīt līdz nullei vai pat aiziet mīnusos – elektrības ražotāji burtiski piemaksā, lai kāds paņem viņu megavatus. Šķiet, paradīze ir klāt! Taču šai idillei ir maza blakne. Brīdī, kad virs Baltijas iestājas bezvējš un debesis aizklāj mākoņi (kas mūsu platuma grādos nav nekāds retums), zaļā paradīze pārvēršas par dārgu panikas

Šis laikam ir tas jautājums, kuru Latvijā nedrīkst uzdot. Jo, tiklīdz to uzdod, saruna ļoti ātri aizslīd pie ierastā: “Vai tad jūs esat pret zaļo enerģiju?” Nē. Jautājums ir daudz vienkāršāks. CIK? Cik vēja elektrostaciju Latvijai vajag? Cik mūsu energosistēma spēj uzņemt? Cik vēl mēs taisāmies sabūvēt, pirms kāds beidzot saskaitīs ne tikai turbīnas, bet arī vadus, apakšstacijas, balansēšanu, rezerves jaudas un rēķinus? Pamēģinājām saskaitīt. Dažādās attīstības stadijās Latvi