Investīciju risku atklāšana Latvijas vēja enerģijas sektorā

Adresējam vēstuli WindWorks 2026 organizatoriem un konferences dalībniekiem — investoriem, finansistiem un politikas veidotājiem. Vēstules mērķis ir nodrošināt due diligence perspektīvu par vairākiem materiāliem riskiem, kas raksturo Latvijas vēja enerģijas nozares investīciju vidi 2026. gadā un kuri konferences programmā netiek atsevišķi un pietiekami adresēti.

1. Politiskās saistības risks — subsīdiju jautājums

Latvijas Nacionālais Klimata un enerģētikas plāns (NKEP) paredz un KEM amatpersonas vēl šogad publiskā komunikācijā tieši apgalvo, ka tiešas subsīdijas vēja enerģijai netiks ieviestas.

Tomēr WindWorks 2026 programmā (PANEL 4: "How bankable are the wind projects onwards?") tiek diskutēts jautājums par garantētajām cenām un valsts atbalsta mehānismiem kā priekšnosacījumu projektu finansēšanai.

Investoru uzmanībai: garantētas cenas mehānisms — proti, divvirzienu līgums par starpību (two-way Contract for Difference, CfD) — ir tieši tas instruments, ko Eiropas Komisija 2025. gada 19. decembrī publicētajās vadlīnijās (C/2025/6701) norādījusi kā pieļaujamu atjaunojamās enerģijas atbalsta veidu. Latvijas valdības mēģinājums ieviest šādu mehānismu būtu tiešā pretrunā ar publiski dotiem politiskiem solījumiem. Politiskajai pretestībai šādai kursa maiņai Latvijā ir augsts sabiedriskās uzmanības risks, kas var kavēt vai apturēt mehānisma ieviešanu jau pēc investoru saistību uzņemšanās.

Materiālais risks: projekta finansēšanas pieņēmumi, kas balstīti uz gaidāmu CfD vai valsts garantētu cenu, nav pamatoti ar pašreizējo politisko saistību un var materializēties kavēšanās vai nerealizēšanās formā.

2. Regulatīvās vides nepabeigtība — tiesiskās noteiktības trūkums

Investori, kas uzsāk projektu gatavošanu Latvijā 2026. gadā, uzņemas risku, ka vairāki būtiski

regulatīvie parametri vēl nav noteikti vai pastāv pretrunā savā starpā:

• Zemfrekvences skaņas, trokšņa un mirgošanas ietekmes novērtēšanas regulējums

 Latvijā nav ieviests. Tiesībsargs 2025. gadā konstatēja šo regulatīvo robu. Likumprojekts

 "Grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā" (25-TA-409), kas deleģētu Ministru kabinetam

 nepieciešamās tiesības regulējuma izstrādei, 2026. gada martā vēl bija saskaņošanas

 stadijā. Kamēr regulējums nav pieņemts, projektiem piemērojamie tehniskie nosacījumi ir nenoteikti.

• Aizsargjoslu likums un MK noteikumi Nr. 982 ir savstarpēji pretrunīgi: pēc 2022. gada grozījumiem no likuma tika izslēgtas drošības aizsargjoslas ap vēja elektrostacijām, taču MK noteikumos attiecīgā nodaļa ir saglabāta. Valdība pati ir atzinusi šo pretrunu, taču tā vēl nav novērsta. Šī juridiskā nenoteiktība skar projektu novietojuma un attālumu parametrus.

• Atsevišķos projektos tehniskie nosacījumi (mirgošanas ierobežojumi, zemfrekvences trokšņa sliekšņi, pretapledošanas prasības) jau šobrīd tiek noteikti lokālplānojumu un IVN lēmumu līmenī — nevienveidīgi un projektspecifiski. Tas rada neprognozējamu projekta izmaksu struktūru.

Materiālais risks: projekts, kas uzsākts pirms regulatīvās vides noslēguma, var tikt pakļauts būtiskai nosacījumu pārskatīšanai, papildu prasībām vai apstrīdēšanas riskam jau pēc atļauju saņemšanas.

3. Sabiedrības līdzdalības kvalitāte — tiesvedību ierosināšanas risks

Ietekmes uz vidi novērtējuma (IVN) procesos Latvijā identificēts sistemātisks modelis: sabiedrības iesniegtie iebildumi un ierosinājumi netiek ņemti vērā saturiski. Dokumentētajos gadījumos:

• visi sabiedrības iebildumi ir noraidīti bez satura izvērtēšanas;

• pārsūdzot Vides pārraudzības valsts birojam (VVD), lēmums netiek mainīts;

• pārsūdzot Klimata un enerģētikas ministrijai (KEM), atbilde ir formāla: ja process ir noticis, līdzdalība ir bijusi.

Šāda prakse neatbilst Orhūsas konvencijas, ES Direktīvas 2011/92/ES un 2014/52/ES prasībām par jēgpilnu sabiedrības iesaisti. Tas rada divus tiešus investīciju riskus:

• Atļaujas var tikt apstrīdētas tiesā vai ES iestādēs pēc to izsniegšanas, arī tad, ja formāli procesi ir pabeigti;

• Tiesvedības risks Eiropas Savienības Tiesā par valsts atbildību par direktīvu neievērošanu.

Materiālais risks: projektu atļaujas, kas izsniegtas bez jēgpilnas sabiedrības iesaistes, nav uzskatāmas par juridiski stabilām un var tikt apstrīdētas vēl pirms celtniecības uzsākšanas vai tās gaitā.

4. Konkurences vides juridiskā nenoteiktība

Latvijas Satversmes tiesa 2025. gadā vērsās Eiropas Savienības Tiesā prejudiciālā kārtā lietā par valsts meža zemes piešķiršanu vēja parku attīstīšanai. Lieta skar divus būtiskus aspektus:

• vienlīdzīgas piekļuves principu publiskajiem resursiem;

• iespējamu valsts atbalsta kvalifikāciju nosacījumos, kas piešķirti ārpus atklātas konkurences.

Kamēr šis process nav noslēdzies, tirgus pieejamības noteikumi un jau piešķirto tiesību stabilitāte ir juridiski apstrīdēti. Investoriem, kas ieguvuši vai plāno iegūt tiesības uz valsts zemi preferenciālos apstākļos, šis risks ir tieši materiāls.

5. Projekta dzīves cikla saistības

MK noteikumi Nr. 577 jau paredz obligātus maksājumus vietējai kopienai 2500 EUR gadā par katru MW. Citu maksājumu un finanšu garantiju nosacījumi Latvijā ir iestrēguši jau no 2023. gada - vēl nav pilnīgi noteikts regulējums par civiltiesiskās apdrošināšanas prasībām projekta darbības laikā, demontāžas, teritorijas rekultivācijas un finanšu garantiju prasībām projekta darbības beigās. Investoriem ir jārēķinās ar iespēju, ka šīs prasības tiks precizētas un pastiprinātas projekta dzīves laikā.

Secinājums

Latvijas vēja enerģijas sektors 2026. gadā raksturojas ar vairākiem vienlaicīgiem materiāliem riskiem: nepabeigtiem regulatīvajiem parametriem, politiskā kursa maiņas risku subsīdiju jautājumā, juridiski apstrīdamu atļauju izsniegšanas procesu un nenoteiktu konkurences vides juridisko statusu. Neviens no šiem riskiem atsevišķi nav absolūts investīciju aizliegums, taču kopumā tie veido due diligence slogu, kas nav atspoguļots WindWorks 2026 konferences programmā.

Aicinām konferences organizatorus un dalībniekus paredzēt strukturētu diskusiju, kurā šie riski tiek atklāti aplūkoti — tas ir priekšnosacījums tam, lai konference pildītu savu deklarēto mērķi: veidot uzticamu un caurskatāmu investīciju vidi Baltijā.