Neatbildētie jautājumi

Pirms vairākām nedēļām Latvijas Pašvaldību Savienība ar vēstuli griezās pie Evikas Siliņas ar lūgumu atcelt VARAM ministra Raimonda Čudara rīkojumu par Bauskas un Preiļu novada Teritoriālplānojuma daļēju apturēšanu. Pirmajā gadījumā ministra ieskatā pārāk maz teritorijas atvēlēts vēju parku attīstībai. Kā zināms Bauskas novads ir viens no trim ar nacionālas nozīmes lauksaimniecības teritoriju. Strīds ir par 3% teritorijas. 

Savukārt, Preiļu novada teritorijas plānojumu ministrija jau pagājušā gada beigās bija apstiprinājusi. Tikai vien Čudara kungam saprotamu iemeslu dēļ tas tika apturēts.

Arī 28. janvāra TV raidījumā “Kas notiek Latvijā” Jānis Domburs nevarēja nonākt pie kopsaucēja. Abu novadu vadītāji apstiprināja, ka pēc palīdzības griezīsies Satversmes tiesā. Varbūt , ne visi zina, ka izmaksas mērāmas, sākot no 15 tūkst. EUR. 

Redzot aplamības, pašvaldībām palīgā steidzās padsmit opozīcijas deputāti, kuri iesniedza  Saeimai pieprasījumu- VARAM ministram atcelt rīkojumu.  5. februāra plenārsēdē jautājums tika izskatīts. To  tiešsaitē noraudzījās apmēram 4 tūkst. skatītāji. Mēģināšu padalīties ar redzēto un dzirdēto. Ar detalizētu runu uzstājās  Artūrs Butāns. Deputāts teica, ka neviens novads nav aizliedzis būvēt vēja parkus. Taču iedzīvotāji iebilst, ka tie ir apdzīvoto vietu tuvumā vai ainaviskās vietās.  Butāna k-gs pat nosauca iemeslus, kāpēc attīstītāji ietiepīgi grib būvēt blakus apdzīvotām vietām. Tas taču saprotams, jo elektrotīkla kabeļi vai gaisa līnijas nav meklējamas purvos.

Deputātprāt saprotams - katrs attālinātais kilometrs papildus izmaksas parka būvētājiem. Viņš uzdeva jautājumu - cik iebildumiem procentuāli vai skaita ziņā jābūt, lai iedzīvotāju iebildes tiktu ņemtas vērā? Atbildes nav, jo reglamentējušie dokumentito neparedz. Butāna kungs norādīja, ka neiztur kritiku VARAM parlamentārā sekretāra Jāņa Patmalnieka uzstāšanās, ka attīstītāji gatavi  novērst visas iedzīvotāju prasības. Jautājums vai ir MK noteikumi, kuros būtu norādīts vēja ģeneratorus spārnu izraisītā mirgošanas, biežums, spilgtums?  Kā ir ar cilvēka ausij nedzirdamo infraskaņu, kura izplatās pat 100 km attālumā, kas ietekmē cilvēka sirdsdarbību. Nav Latvijā šādu normatīvu, kas ierobežotu gan frekfenci, gan skaļumu. Pagājušajā gadā masu mediji ziņoja par Īrijas Augstākās tiesas lēmumu, par triju darbojošos vēja ģeneratoru nojaukšanu, kuri bija 1,2 km attālumā no dzīvojamajām mājām. Iemītnieki pierādīja, kā pasliktinājusies viņu veselība. Palika arī neatbildēts jautājums, kas utilizēs un kā tas notiks, kad pēc 30 gadu ekspluatācijas pārstās darboties VES. Šis jautājums MK iestrēga 2023. gadā.   Butāna ieskatā Kurzemes puses Ventum 2K darbība nenesīs gaidīto peļņu. Kā rīkosies MK, kad  VES attīstītājs prasīs kompensēt iztrūkumu. Tā būs kārtējā OIK shēma. Skarbs vērtējums par VARAM UN KEM ministriem  skanēja no tribīnes.  Tā vietā, lai aizstāvētu vietējās pašvaldības,   ministri lobē vēja parka būvētājus. 

Deputāts Aleksandrs Kiršteins  raksturoja, kā notiek dažkārt nezināmas izcelsmes patiesā labumu guvēju shēma būvēt VES. Pastāv vesela ķēde. Kā pēdējais tiek atrasts latvietis, kurš gatavs sagatavot visu dokumentāciju, lai  varētu būvēt vēja parku. Šoreiz gan netika piesaukts kādreizējais VARAM ministrs Artūrs Toms Plešs, kurš vada šādu firmu un peļ latviešus. Viņš bija tas ,kurš savā ministrēšanas laikā attāluma no vēja ģeneratora līdz apdzīvotajai vietai samazināja no 2km līdz 800 m. Deputāts pieminēja norvēģus, kuri gatavi par pusmiljardu EUR piecūkot Cēsu novadu , būvējot VES. Patiesā labuma guvēji meklējami Kiprā un Maltā. Piekrītu Kiršteina k-gam, ka visa  VES  parka peļņa aizplūst uz ārzemju kontiem. 

Deputāte Ramona Petraviča uzdeva jautājumu- vai cilvēka veselība nav stratēģiskā rezerve? Liekot saprast, ka attīstītājiem būtu jāievēro Satversmes 111. un 115. panti, kas iedzīvotājiem garantē  tiesības dzīvot labvēlīgā vidē un valsts uzdevums aizsargāt cilvēka veselību.

Savu nelokāmību uzstājoties,  demonstrēja  Raimonds Čudars. Atgādināja, ka Dānijā 60% enerģijas saražo VES, ka mūs lietuvieši zaļās enerģijas ražošanā mūs pārspēj 20 reizes. Tiesa, nepieminēja faktu, ka pateicoties mūsu HESiem un TECiem tiek balansēta kaimiņu tīklu svārstības. Tieši mūsu stabilo energo avotu pārpalikumsjanvārī  kaimiņvalstis paglāba no viņu tīklu atslēgšanās. Ministrs piesauca janvāra 1kw enerģijas cenas 40 centus. Vajadzēja paturpināt, ka tas pateicoties anticiklonam.VESi un SESi stāvēja dīkā. Tirgus likums darbojas. Pieprasījums pārsniedza piedāvājumu. Ministrs kā karogu izmantoja  “Enerģijas stratēģija 2050”. Varbūt ne visi zina, ka tā paredz 70% enerģijas saražot saules un vēja parkos. Nesenajā Davosas saietā gan sprieda, ka nākotnes enerģijas ražošanu uz tik nestabiliem avotiem nevar būvēt.

Attiecībā uz teritoriju plānojumu apturēšanu paskaidroja, ka tos ir apturējis tikai dažos punktos, kur nepamatoti ierobežota būvniecība. Runa beidza ar optimistisku paziņojumu, ka tiek gatavots likumprojekts, kurā būs norādīta norma megavatos, kuru pārsniedzot novadi varēs atteikties VESiem. Ne vārda par to kā tiks sakārtotas likumdošanas normas, par kurām minēja deputāti. Neatzina, faktu, ka tiek pārkāpta Eiropas pašvaldību harta, kura paredz iespēju vietējai kopienai atteikties no šādiemprojektiem. Eolus VES attīstīja Zviedrijā, savulaik atzinās, ka 90% pašvaldību noraidījušas “zaļās enerģijas” tīkotājus.

Māris Niklass