Pārdomas par vēja parkiem

Arvien biežāk masu mēdiji informē par vēja parkiem (VES) . Tiek apgalvots, ka tikai VES nodrošinās Latvijā energoneatkarību, pašpietiekamību, drošību un elektroenerģija kļūs daudz lētāka. Tas savukārt piesaistīs investīcijas, sāks būvēt dažādas rūpnīcas, pamatā, cita veida enerģijas ražošanai un datu centrus, kas nepieciešami mākslīgā intelekta attīstībai un tiem būs vajadzīgas lielas elektroenerģijas ražošanas jaudas.

Izklausās, kā tagad mēdz teikt, pirms šķietami, labi un cerīgi. Nav ko pārmest masu mēdijiem, tie tikai atspoguļo to, kas rakstīts “Enerģētiskā stratēģija Latvija 2050”, kas apstiprināta 03.06.2025.g. Ministru Kabineta (MK) sēdē. Pārmest var to, ka netiek sabiedrībai darīti zināmi arī citi viedokļi, kā piemēram, profesionālu enerģētiķu atklāta vēstule Valsts vadītājiem un sabiedrībai, ka stratēģija ir jāpārstrādā. Piecpadsmit masu mēdijiem un vienpadsmit dažādām organizācijām piešķirti un noslēgti līgumi par 1,7 miljoniem EUR divdesmit septiņiem projektiem, lai tie sabiedrību informētu par “zaļo kursu”, tā nepieciešamību un pozitīvo ietekmi. VES , ko paredzēts, atbilstoši stratēģijai, attīstīt līdz 5500 MW jaudas, ir lielākā un galvenā loma elektroenerģijas ražošanas jaudu attīstībā. Saules elektrostacijas, kas ir jau sasniegušas 1100 MW jaudu, paredzēts attīstīt līdz 2000 MW. Citu elektroenerģijas ražošanas veidus un starpsavienojumus nav paredzēts attīstīt.

Tādi ir stratēģiskie plāni, kurus ir nepieciešams realizēt. Ir pat, ar KEM ministra rīkojumu, izveidota stratēģijas uzraudzības padome 30 cilvēku sastāvā, kurai jāuzrauga stratēģijas īstenošana. Tātad Latvijā jāuzbūvē ap 700-800 vēja turbīnas, lai sasniegtu šos mērķus. Atbildīgās amatpersonas apņēmības pilnas tos sasniegt un apmierināti stāsta, ka sākums, lai gan iekavēts, jau ir, pirmie, jaunie VES jau sākti būvēt un, neskatoties uz sabiedrības pretestību, tie tiks uzbūvēti. Ka VES attīstība ir plānota jau sen un šķēršļi, kas to varētu kavēt, neatlaidīgi novākti, to uzskatāmi var redzēt normatīvo aktu izmaiņās. 13.01.2022.g. MK sēdes audioierakstā par to var dzirdēt arī no tā laika VARAM ministra Toma Artūra Pleša kunga, kurš tagad ir VES attīstītāju Dānijas-Vācijas kompānijas “Eurowind Energy” izpilddirektors. Viņš atklāti saka, citāts: “pēc ilgu gadu smagām diskusijām mums izdevās grozīt MK noteikumus, kas paplašina potenciālās VES izvietošanas vietas. Šis apmērs ir palielinājies 8 līdz 10 reizes nekā līdz šim”. Interesanti, kas ir tie pārējie mēs? Vēl piebilst, ka pašvaldībām jāierobežo tiesības par VES izvietošanas aizliegumiem. Iespējams, ka vietējo novadu pašvaldību skaita samazināšana no 112 uz 35 arī ietilpa šo mērķu sasniegšanā, lai nebūtu tik liela pretestība.

Tā tiešām ir taisnība ko ministrs MK sēdē saka, jo 13.10.2020.g., kad T. A. Plešs bija VARAM ministrijas parlamentārais sekretārs, tika būtiski grozīti 30.04. 2013.g. MK noteikumi Nr.240 “Vispārīgie teritorijas plānošanas, izmantošanas un apbūves noteikumi” īpaši 163. punkts, kas noteicaattālumus VES būvniecībai. Šī punkta izmaiņas arī palielināja teritoriju, par ko MK sēdē runā T.A. Plešs. Te uzreiz rodas vairāki jautājumi. Kādi zinātniskie pētījumi tika veikti, lai tik ievērojami palielinātu teritorijas, kurās var būvēt VES? Vai tad 2013.g. MK pieņemtie noteikumi nebija pamatoti? Vai tomēr VES lobijs ir bijis tik liels, ka MK, bez pietiekošas zinātniskas izpētes, ir palielinājis teritorijas, kurās var būvēt VES?

Tagadējais VARAM ministrs R. Čudara kungs, atsaucoties uz jaunajiem, grozītajiem MK noteikumiem, liek izmainīt pašvaldību teritorijas plānojumus, jo pašvaldības nepamatoti ierobežojot VES būvniecību un nosakot lielākus attālumus, nekā tie noteikti MK noteikumos. Bet tie ir daudz mazāki, nekā noteikti iepriekšējā MK noteikumu redakcijā. Pašvaldības, izstrādājot teritorijas plānojumus, centušās panākt kompromisus starp VES attīstītājiem un ievērot arī iedzīvotāju intereses. Bet pašvaldībām taisnība būs jāmeklē Satversmes tiesā, jo VARAM ministrs nepiekrīt pašvaldībām. Savādi jau sanāk, MK noteikumus var mainīt bez zinātniska pamatojuma, bet pašvaldībām zinātniski jāpamato, kāpēc neļauj VES būvēt, tur kur pašvaldība un iedzīvotāji tos nevēlas. Bet, iegūstot arvien vairāk informācijas par VES parkiem un to ietekmi, iedzīvotāju protesti tikai pieaug. Vai tie tiks ņemti vērā? Vai ir detalizēti veikta VES SVID (stiprās puses, vājās puses, iespēju un draudu) analīze? Kur ar to sabiedrība var iepazīties? Vai arī jātic, ka ir tikai stiprās puses un iespējas? Vājās puses un draudi nepastāv? Bet vai tā ir?

Par enerģētisko pusi ir pietiekoši skaidrs un skaitļi to apliecina, ka ļoti nestabilā vēja enerģija gala rezultātā patērētājiem sanāk dārga, ko uzskatāmi var redzēt Eurostat datu bāzē par elektroenerģijas gala cenām patērētājiem. Iemesls tam ir, ka, lai līdzsvarotu šo enerģiju, kas pat stundas laikā var svārstīties no 0 līdz maksimālai jaudai, ir nepieciešami ļoti lieli kapitālieguldījumi akumulācijas baterijās (BESS MWh vidējās izmaksas ~250 000 EUR ), kuras varēs nodrošināt elektrību vien dažas stundas un bāzes balansējošās jaudās, kas VES dēļ, strādā neefektīvi. Bāzes jaudas var būt tikai TECi, koģenerācijas katlu mājas, atomstacijas un HESi.

Skaitliskais piemērs, kas izriet no “Enerģētiskā stratēģija Latvija 2050” bāzes scenārija. 2050.g prognozētajam elektroenerģijas patēriņam vasarā būs nepieciešama jauda no ~1600 MW līdz ~ 2300 MW, ziemā no ~ 3000 MW līdz ~4000 MW. Vidēji gadā ~2300 MW. Uzstādītās ražošanas jaudas ~10500 MW, t.sk. VES 5500 MW un SES 2000 MW. Bet bāzes jaudas būs tikai~ 1500 MW. Nav atbildes, kur vasarā likt ~ 5500 MW tikai no VES un SES, ja pūš vējš un spīd saule. Tāpat nav atbildes, kur ziemā ņemt ~ 2500 MW jaudas, ja nespīd saule un nepūš vējš. Un tās lielās jaudas svārstības vēl tīkla operatoriem jāsabalansē, lai noturētu tīklā 50 HZ. Secinājums. VES nav drošs un lēts elektroenerģijas ražošanas avots. Nav atbildes arī uz to, kas tad un par kādu naudu novāks tos VES, kad tie nokalpos, vai tiks atzīti par kaitīgiem.

Par VES ietekmi uz vidi un veselību. Arvien vairāk ir sabiedrībai pieejami dati par VES negatīvo ietekmi uz vidi un cilvēku veselību. To visu var atrast internetā. Iespējamais pagrieziena punkts Eiropā varētu sākties 24.03.2026.g. , jo paredzēta Eiropas Parlamentā diskusija par augsto līdz 300 m VES ietekmi uz vidi un veselību. Notiks atzīta zinātnieka Upsalas universitātes profesora Kena Mattsona uzstāšanās, kas ilgstoši veicis plašus pētījumus par infraskaņas ietekmi. Citāts. “Pētījumi liecina, ka infraskaņa no vēja turbīnām var izplatīties vismaz 10 kilometrus no avota. Balstoties uz šiem fiziskajiem datiem, Mattsson iesaka lielajām turbīnām būt drošam attālumam no mājām 5 līdz 10 kilometriem, kas ir ievērojami augstāki nekā pašreizējie standarti.”

Bet kamēr galvenie lēmēji Eiropā vēl domā, vai mainīt regulas un direktīvas, kas ierobežotu VES, Latvijas lēmējiem varbūt vajadzētu ieklausīties mūsu pašu ļaudīs, kuri saka VESiem nē. Un tādu ir ļoti daudz. Kā piemēram, fizikas doktors Gravera kungs saka, ka atgriezties 200 gadu vecā pagātnē, kad cilvēce atteicās no nestabilās vēja enerģijas, nav prāta darbs.

Valsts ex-prezidents A. Bērziņš saka, ka VES tā ir pagātne. Kāds praktiķis, kurš apkalpo VES visā pasaulē, saka, ka labāk būtu, ja Latvijā tie nebūtu. Saeimas deputāts I. Līdaka no Saeimas tribīnes saka ”Man nevajag asiņainu

elektrību”.

Un kā domājiet Jūs, cienījamo lasītāj?

18.03.2026.g.

Aleksandrs Lielmežs

Siltumenerģētiķis.