Tiesa ierosina jau trešo biedrības prasību pret vēja parka akceptu; valstī kopumā vismaz 20 šādas sūdzības

Par uzņēmuma iespējamu 120 miljonu eiro prasību pret valsti mediji rakstījuši 50 reizes divos mēnešos. Par iedzīvotāju reāli uzsāktām vismaz 20 prasībām pret valsti — nevienu reizi.

Administratīvā rajona tiesa 8. septembrī ierosinājusi jau trešo šogad biedrības "Drosme Darīt" iesniegto prasību pret vēja elektrostaciju parka būvniecības akceptu — šoreiz pret Preiļu novada domes lēmumu par vēja parku "Prīkuļi". Kopš gada sākuma dažādu Latvijas kopienu iedzīvotāji un biedrības tiesā iesnieguši vismaz 20 sūdzības par vismaz 7 dažādu vēja parku akcepta lēmumiem vai Valsts vides dienesta izsniegtiem tehniskiem noteikumiem. Salīdzinājumam — par uzņēmuma "K2 Ventum" pausto nodomu celt līdz 120 miljonu eiro prasību pret valsti pēc tam, kad valdība augustā noraidīja tā vēja parka projektu, Latvijas mediji pēdējo divu mēnešu laikā publicējuši vismaz 50 rakstus un raidījumus. Par iedzīvotāju un biedrību tiesvedībām pret valsts iestādēm plašsaziņas līdzekļos nav publicēta neviena ziņa.

Biedrība "Drosme Darīt" pati tieši ved trīs no šīm lietām — pret Ministru kabineta lēmumu par vēja parka "EKO Ziemeļi" Kuldīgas novadā darbības akceptu, kā arī pret Jēkabpils novada domes lēmumu par vēja parka "PurpleGreen Solwin" un pret Preiļu novada domes lēmumu par vēja parka "Prīkuļi" darbības akceptēšanu. Biedrības ieskatā visos šajos gadījumos lēmumi pieņemti, pamatojoties uz nepilnīgiem vai nepietiekami izvērtētiem ietekmes uz vidi novērtējuma ziņojumiem. Turklāt pašvaldības un Ministru kabinets, mūsuprāt, nekritiski paļāvušies uz Valsts vides dienesta, iepriekš — Enerģētikas un vides aģentūras, nepietiekami kvalitatīviem atzinumiem, tādēļ biedrības ieskatā arī paši akcepta lēmumi ir prettiesiski. 

Papildus biedrības tieši vestajām lietām, tiesā ir arī citas iedzīvotāju sūdzības pret vēja parkiem, vairākās no kurām “Drosme Darīt” sniedz konsultācijas vai sadarbojas ar iesniedzējiem: pret vēja parka "EKO Ziemeļi" darbības akceptu tiesvedību sākušas arī 7 privātpersonas un biedrība "Mēs Ēdolei"; pret vēja parku "Kurzeme" — 2 privātpersonas un biedrība "Tīra mana Tēvu zeme"; pret vēja parku "Aloja" — 2 privātpersonas; pret vēja parku "Stelpe 1" — 1 privātpersona; pret Valsts vides dienesta izsniegtajiem tehniskajiem noteikumiem saistībā ar vēja parku "Riebiņi" — 3 privātpersonas pārsūdzēja Valsts vides dienesta izsniegtos tehniskos noteikumus, 2 no tām vēlāk kopīgi pārsūdzējušas arī pirmās instances tiesas lēmumu šajā lietā.

 "Kad uzņēmums tikai draud sūdzēt tiesā par valsts lēmumu, tad par to runā visos medijos, arī sabiedriskajos, jau pirms tiesas procesa sākuma. Kad dažādas Latvijas kopienas un iedzīvotāji vismaz divdesmit procesos vērsušās tiesā pret valsts iestāžu lēmumiem, kuri pieņemti pirmšķietami pārkāpjot likumu — par to nav ne rindiņas. Pat ne sabiedriskajā medijā, kuram prioritāti būtu jāzvana sabiedrības paustie trauksmes zvani. Kāpēc šī acīmredzamā asimetrija pastāv, ir jautājums, uz kuru mediju redakcijām būtu jāatbild pašām," neizpratni pauž biedrības “Drosme Darīt” valdes priekšsēdētājs Roberts Tenass.

Biedrības ieskatā ierosināto lietu pamatā ir sistēmiska problēma: pašvaldības un Ministru kabinets akceptē vēja parku projektus, balstoties tikai uz VVD (agrāk - EVA) formālu atzinumu, pat ja pašā atzinumā atzīti būtiski, vēl neatrisināti jautājumi — piemēram, nepabeigts kumulatīvās ietekmes vērtējums, trūkstoša hidroloģiskā izpēte vai neatrisināti Dabas aizsardzības pārvaldes iebildumi. Tiesai tagad jāizšķir, vai šāda prakse atbilst likuma "Par ietekmes uz vidi novērtējumu" prasībām.